“Pasākumi varētu tikt ierobežoti!” PVD skaidro, kas notiks, ja mutes un nagu sērga nonāks līdz Latvijai
0
Viendien, sarunājoties ar zemniekiem, sajutu viņu satraukumu par mutes un nagu sērgu (MNS). Esot plānojuši šovasar piedalīties pāris lauksaimnieku pasākumos, taču šobrīd nevarot droši zināt, vai viss tā arī notiks, jo MNS tuvojoties un neesot skaidrs, kādas sekas tā atstās ikdienā un valdības lēmumos.
Lai saprastu, vai šajā sarunā izskanējušajam ir pamats, kā arī uzzinātu, cik lieli šobrīd ir Latvijas riski, vai tiek gatavoti rīcības scenāriji, ja šī slimība sasniegs Latviju, nelielā intervijā sazinājos ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecāko eksperti Tatjanu Ribakovu.
Kāda ir kopējā situācija pasaulē? Kuras valstis šobrīd ir vissliktākajā situācijā?
Mutes un nagu sērga (MNS) ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība. Uzliesmojuma gadījumā slimība var nopietni ietekmēt lopkopības nozari, ietekmējot reģionālo un starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus finansiālos zaudējumus.
Šobrīd Eiropā konstatēti 11 mutes un nagu sērgas uzliesmojumi – pieci Ungārijā un seši Slovākijā. Latvijā MNS pēdējo reizi tika konstatēta 1987. gadā.
No kā atkarīgs tas, vai šī sērga atnāks līdz Latvijai?
MNS vīrusu var tālāk nodot gan tieša kontakta ceļā – inficētam dzīvniekam esot saskarē ar veseliem dzīvniekiem, gan mehāniskā ceļā – pārnesot ar vīrusu aptraipītu inventāru, barību u.c.
Līdz ar to vīrusu izplatīt no slimības skartās dzīvnieku novietnes var ļoti dažādos ceļos – pārvietojot dzīvniekus slimības inkubācijas periodā, ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (gaļu, pienu) un blakusproduktiem, ar vīrusa aptraipītu dzīvnieku barību vai pakaišiem, vai saimniecības inventāru un transporta līdzekļiem, kā arī ar dzīvnieku kopējiem (tajā skaitā cilvēku augšējos elpceļos MNS vīruss var saglabāties 24–48 stundas), to apģērbu un apaviem.
Vērā ņemams ir MNS vīrusa iespējamais izplatīšanās ceļš pa gaisu ar vēju lielos attālumos: vidēji līdz 60 km attālumā virs zemes un līdz 300 km virs ūdens virsmas.
Kas tiek darīts, ko katrs lauksaimnieks var darīt, lai no tā izvairītos?
PVD aktīvi seko līdzi informācijai slimības skartajās Eiropas valstīs un veic preventīvos pasākumus – pastiprina uzraudzību lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs un liellopu savākšanas centros, pārbaudot transportlīdzekļu tīrību un dezinfekciju pirms iebraukšanas dzīvnieku novietnes teritorijā, kā arī vērš uzmanību lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem par biodrošības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu dzīvniekus no saslimšanas.
Lauksaimniecības dzīvniekus no saslimšanas ar dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām pasargā stingra biodrošības ievērošana novietnē. Tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš, lai pēc katras dzīvnieku pārvadāšanas ir obligāti iztīrīti un dezinficēti to pārvadāšanai izmantotie transportlīdzekļi.
Biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur cūku sugas dzīvniekus, ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (09.06.2015.).
Cūku turētājiem Āfrikas cūku mēra sakarā šie noteikumi nav sveši un tajos noteiktās prasības jāievēro jau turpat desmit gadus.
Savukārt atgremotājiem dzīvniekiem – govīm, aitām, kazām – šādas obligātās biodrošības prasības valsts līmenī nav noteiktas, jo līdz šim sevišķi bīstamas infekcijas slimības kā MNS neapdraudēja šo sugu dzīvniekus, taču katrs dzīvnieka īpašnieks var pasargāt savus dzīvniekus no saslimšanas, ievērojot biodrošības pasākumus.
Kas notiks, ja šī sērga pārņems Latviju, kādi tad varētu būt nākamie soļi?
Pirmkārt, ja slimība pietuvosies Latvijas robežai, tiks lemts par sanitāri veterināro pasākumu ieviešanu uz iekšējās robežas, paredzot visu Latvijā iebraucošo transportlīdzekļu dezinfekciju.
Slimības uzliesmojuma gadījumā tiks īstenoti Ministru kabineta 2005. gada 2. augusta noteikumos Nr. 582 “Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” un Valsts civilās aizsardzības plāna (Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojums Nr. 476) 9. pielikumā un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos noteiktie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi.
Kādā sarunā ar lauksaimniekiem dzirdēju viņu bažas, ka varētu tikt ierobežoti pasākumi. Vai tā varētu notikt?
Ja šī pulcēšanās ietvertu lauksaimniecības dzīvnieku dalību (piemēram, tirdzniecību ar tiem), tad jā – šādi pasākumi varētu tikt ierobežoti.
Vai un kā tas var kaitēt cilvēku veselībai?
Cilvēkiem praktiski nav inficēšanās un saslimšanas riska, inficēšanās notiek ļoti retos gadījumos. No šogad dzīvniekiem konstatētajiem MNS uzliesmojumiem Eiropā nav saņemta informācija par slimības pārnešanu uz cilvēku. Plašāka informācija par MNS un cilvēkiem pieejama SPKC mājaslapā.
