“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālā apvienība, kura jau gada sākumā pārņēma Tukuma novada vadību, pirmdien ieguva pašvaldības vadītāja amatu arī Talsu novadā, tā palielinot savu ietekmi reģionālās attīstības centros.
Talsu, Tukuma un Ogres novads, kuru arī vada Nacionālā apvienība, ir trīs iedzīvotāju skaita ziņā lielākie novadi. Par Talsu novada domes priekšsēdētāju ir ievēlēta Sandra Pētersone (NA), pēc kuras iniciatīvas tikai pagājušajā piektdienā notika izšķirošās sarunas, kurās domnieku vairākumam izdevās vienoties par nākamo pašvaldības vadītāju.
Pretējā gadījumā būtu jārosina domes atlaišana, bet, tā kā jaunas vēlēšanas sarīkot, visticamāk, vairs nebūtu iespējams, Talsu novadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieceltu pagaidu administrāciju.
Apzinoties riskus, kas būtu, ja domniekiem neizdodas vienoties, ņemot vērā Talsu novada kā vadošās pašvaldības lomu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, Nacionālā apvienība (NA) sarunās ir uzņēmusies iniciatīvu, sēdē paskaidroja S. Pētersone.
Viņa iepriekšējā sasaukumā bija domes priekšsēdētāja vietniece, toreiz pārstāvot Reformu partiju.
Par S. Pētersones ievēlēšanu nobalsoja 13 no 17 deputātiem, pret bija trīs partijas “Mēs – Talsiem un novadam” domnieki un neatkarīgā deputāte Inga Gluzda, kura ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas.
Pēc šī balsojuma Edmunds Demiters (“Jaunā Vienotība”) sēdi atstāja. Viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka ir brīdinājis kolēģus – S. Pētersoni viņš atbalstīs, bet “man nav pieņemams pārējais scenārijs”.
Lai panāktu šo vienošanos, priekšsēdētājai paredzēti trīs vietnieki – tagadējais vietnieks Normunds Tropiņš, bijušais mērs Dainis Karols (LZS) un Andis Astrātovs (“Talsu novada attīstībai”).
“Es saprotu, ka vajadzēja atrast domes vadītāju, bet ne jau par tādu cenu, ņemot vērā tās summas, kas būs vietniekiem,” sacīja E. Demiters.
Katrs vietnieks varētu saņemt nedaudz vairāk kā 2000 eiro. Viņaprāt, NA ir izdevies izveidot koalīciju tāpēc, ka partijai “bija vienalga, ar ko strādāt kopā”, lai tikai būtu vairākums.
Taču politisko stabilitāti viņš neņēmās prognozēt.
Pēc Daiņa Karola atbrīvošanas no priekšsēža amata maija vidū viņa gāzēji klusībā bija izdomājuši dažus varas pārņemšanas scenārijus, bet ne par vienu no tiem nebija vienojušies.
Konsultācijās, kurās “runājuši visi ar visiem”, katram bijušas savas ambīcijas un intereses, kā rezultātā sarunas iestrēga. Pēdējā nedēļā pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas sarunās iesaistījās arī Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA).
Viņa pirms ievēlēšanas Saeimā bija Talsu novada domes deputāte – jaunā priekšsēdētāja S. Pētersone mandātu ieguva pēc tam, kad I. Indriksone aizgāja uz parlamentu. NA vadībā ir izveidota visplašākā iespējamā koalīcija.
Tajā ir gan Latvijas Zemnieku savienība, kuras mēru paši sabiedrotie gāza, gan “Talsu novada attīstībai” (“TNA”), kas ilgāku laiku bija opozīcijā.
“Tas bija vienīgais iespējamais kompromiss, lai pie mums neatkārtotos Rīgas scenārijs un netiktu iecelta pagaidu administrācija,” tā par panākto vienošanos “Latvijas Avīzei” sacīja Normunds Tropiņš, kurš līdz jaunā mēra ievēlēšanai pildīja pašvaldības vadītāja pienākumus.
Viņš vēl piebilda: “Visi saprata, ka nevar nekādus jokus taisīt un ir jāvienojas kopīgam darbam, lai ar godu to dziesmu varam nodziedāt līdz galam.”
N. Tropiņš arī atgādināja, ka Talsu novads, kurā pēc pašvaldību reformas būs arī Rojas, Mērsraga un Dundagas pašvaldības, ir arī vadošais ar reformu saistītajās sarunās.
Tieši novada kā reģionālās attīstības centra lomu reformas īstenošanā uzsvēra arī I. Indriksone, kura “Latvijas Avīzei” teica: “Talsu pašvaldībai ir jāvada apvienošanās sarunas un plānu izstrāde, ko nevar darīt pagaidu administrācija. Mēs aicinājām kolēģus nolikt malā savas ambīcijas un paskatīties uz novadu plašāk.” Nacionālā apvienība arī esot sapratusi, ka šādā situācijā nevar būt vairākums ar vienas balss pārsvaru. Uz vaicāto, kāpēc NA kandidātam citi uzticējās, I. Indriksone atbildēja: “Nacionālā apvienība nevienu nav pievīlusi un aicina skatīties uz priekšu.”
Viņa apzinās, ka nav viegli vienoties tik sadrumstalotā domē, kur ir astoņas partijas, no kurām sešas pārstāvētas ar vienu vai diviem deputātiem, tostarp NA.
Koalīcijā iesaistīties nav piekritusi reģionālā partija “Mēs – Talsiem un novadam” (“MTN”), kura to bijusi gatava darīt tikai tad, ja pārējie atbalstītu Ilvu Norenbergu (“MTN”) priekšsēža amatam.
Pirms pāris nedēļām par sarunām saņemtā informācija liecināja, ka “MTN” ir koalīcijā, bet ārpus tās paliek “TNA”, LZS un Inga Gluzda.
Viņa arī debatēs asi kritizēja gan jauno priekšsēdi, gan koalīciju, potenciālos vietniekus saucot par dīkdieņiem, kuriem labāk ņemt rokās lāpstu un iet stādīt mežu. Savukārt I. Norenberga netic, ka šādā sastāvā koalīcija spēs aizstāvēt novada intereses.
D. Karols ilgu laiku nepiedalījās jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, taču tagad ir piekritis, atsaucoties tieši Nacionālās apvienības piedāvājumam. Viņš “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tas ir novada vārdā. Ir iekrājušies darbi, jāīsteno lieli projekti, ko sagaida iedzīvotāji. Izdevās izveidot plašu koalīciju, kurā ir deputāti, kas nevēlas pieļaut pagaidu administrācijas iecelšanu.”
Latvijas Zemnieku savienība ar diviem deputātiem tāpēc piekritusi iesaistīties koalīcijā, lai pēdējā gadā pirms vēlēšanām panāktu politisko stabilitāti.
