Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/LETA/Vyacheslav Prokofyev, Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP

Ekonomists brīdina par sekām: tas, kas notiek Krievijā, apdraudēs arī citas valstis 0

Pievieno LA.LV

Igors Lipsics brīdina, ka tas, kas notiek Krievijā, var radīt draudus citām valstīm. Ekonomists norāda, ka pēc kara Krievija var pārvērsties par mežonīgu teritoriju.

Fico pēc tikšanās ar Zelenski mainīja savas domas par došanos uz Putina parādi Maskavā
VIDEO. Automašīnai izrauts motors! Uz Jūrmalas šosejas avārija; pie stūres bijusi sieviete
VIDEO. Krievijas opozicionārs Kasparovs ukraiņiem norāda, kā ar vienu darbību dot “trīskāršu triecienu” Putinam un Krievijai
Lasīt citas ziņas

Putins nevar atļauties izbeigt karu, jo tas varētu apdraudēt viņa dzīvību, taču, ja karš turpināsies, Krievija no parastas valsts var pārvērsties par mežonīgu un degradētu teritoriju. Tur civiliedzīvotāji dzīvos bailēs no simtiem tūkstošu vīriešu, kas atgriezīsies no kara, prognozē Lipsics.

Savu viedokli par Krievijas nākotni ekonomists pauda intervijā ar Dmitriju Gordonu vietnē “YouTube”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperts apraksta sarežģīto situāciju Krievijas ekonomikā: “Krievija saskaras ar vēl vienu problēmu – tai kaut kas jādara ar ieņemtajām teritorijām, bet tam vienkārši nav naudas. Valsts samazina izdevumus visur, pat ceļu remontam. Ukrainā okupētās teritorijas ir anektētas, bet to atjaunošanai nav līdzekļu.”

“Tas ir sliktāk nekā Krimas kara laikā. Toreiz dažādi reģioni finansēja Krimu no saviem budžetiem, bet tagad reģionu budžeti ir izsmelti. Neviens neko nevar ziedot, un nav iespējams atrast līdzekļus šīm teritorijām.

Tā būs plaša, tukša un smaga vide, kur dzīvi atjaunot būs ļoti grūti. Krievija pati to izraisīja, bet Putins baidās apturēt karu, jo tas apdraudētu viņa personīgo drošību,” uzsver Lipsics.

Ekonomists arī komentēja iespējamos riskus pārtikas jomā: “Par badu es nevaru droši spriest, bet statistika rāda, ka cilvēki jau samazina pārtikas patēriņu. Pēc kara, kad atgriezīsies karavīri, situācija var kļūt ļoti smaga. Grūti pat iedomāties, kas tur notiks.”

Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 336 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 917 tankus, 24 510 bruņutransportierus, 41 386 lielgabalus un mīnmetējus, 1770 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1361 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 274 030 bezpilota lidaparātus, 4584 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 94 030 automobiļus un autocisternas, kā arī 4170 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.