Krišjānis Kariņš Briselē, 2023.gada 28.novembrī.
Krišjānis Kariņš Briselē, 2023.gada 28.novembrī.
Foto: EPA/SCANPIX

Neiegūstot NATO ģenerālsekretāra amatu, Kariņš gribētu pretendēt uz ES komisāra amatu 276

Neiegūstot NATO ģenerālsekretāra amatu, ārlietu ministrs, bijušais Ministru prezidents Krišjānkis Kariņš (JV) gribētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu.

Reklāma
Reklāma
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 125
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 70
Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav 285
Lasīt citas ziņas

Izdevuma “Politico” raidierakstā “Power Play” Kariņš pauda, ka, ja viņš neiegūs NATO ģenerālsekretāra amatu, Kariņš, kas savulaik bijis Eiropas Parlamenta deputāts, neizslēdz iespēju, ka varētu atgriezties Briselē, lai gan tagad viņš pretendētu uz ES komisāra amatu.

“Politika ir nepastāvīgs bizness (..) Es šodien noteikti neaizvērtu nevienas durvis,” intervijā izteicies Kariņš.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Kas zina, ko nesīs rītdiena,” piebildis Latvijas ārlietu ministrs.

ES komisāra amatu patlaban ieņem Kariņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Viņi abi tiek minēti kā divi potenciālie partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderi. JV patlaban vēl nevarot izšķirties, kurš no abiem būs saraksta pirmais numurs.

LETA jau vēstīja, ka Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai,” aģentūra “Bloomberg” citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.

Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt “sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam”.

“Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību,” teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā “Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā”.

Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.