No “gudra akvārija” līdz pudelei pusstundā – kā Latvijā top spirulīna, kas garšo arī bērniem 0
Latvijas zvejniecībai nozīmīgajā jūras piekrastes novadā – Engurē – augusta nogalē tika pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2026” laureāti. Pretendenti tradicionāli tika vērtēti sešās nominācijās, tomēr šis gads bija īpašs ar to, ka pirmo reizi konkursa pastāvēšanas vēsturē balvu nominācijā “Inovācija zivsaimniecībā” saņēma aļģu audzēšanas uzņēmums. Biotehnoloģiju uzņēmuma līdzdibinātāja, PhD Agnese Stunda-Zujeva stāsta, kas ir SIA “SpirulinaNord” veiksmes stāsta pamatā.
“Droši vien tas ir rūdījums pētniecībā,” saka Agnese Stunda-Zujeva, kura pētniecībai veltījusi piecpadsmit gadus. Kad bija iespēja pēc doktorantūras rakstīt grantu, viņa izvēlējās projektu par mikroaļģēm. “Tajā brīdī modē bija Green Deal – doma, ka nekāda zaļā kursa nebūs, ja skatīsimies tikai uz kokiem un zāli. Mikroaļģes aug ātri, ir zaļas, un tur ir ļoti daudz virzienu, kuros tās varētu attīstīt. No visām mikroskopiskajām aļģēm ēdamas būtībā divas – hlorella un spirulīna. Spirulīna ir mazliet vieglāk novācama un uzreiz ēdama. Toreiz nodomāju: labi, viss, kas spirulīnai vajadzīgs, ir to audzēt mazliet gudrākā veidā.”
Gudrais akvārijs industriālā izmērā
“Pasaulē daudzi mēģina saprast, kā labāk spirulīnu audzēt dīķī. Mēs kā inženieri uzreiz paskatījāmies citādi – kāpēc vispār audzēt dīķī, ja Latvijā dabūt 30 grādu ūdeni tāpat nav reāli? Tāpēc uzreiz izvēlējāmies pavisam citu konceptu un konstruējām akvāriju jeb fotobioreaktoru, nevis mēģinājām ģenētiski modificēt spirulīnu vai audzēt to dīķī tā, lai ziemā nenosalst,” atceras Agnese Stunda-Zujeva.
Viens no pirmajiem impulsiem bijis atklājums, ka Amerikā ir cilvēki, kas spirulīnu audzē akvārijā uz palodzes. Agnese tad nodomājusi, ja jau var akvārijā uz palodzes, tad viņa kā inženiere varētu uztaisīt gudrāku akvāriju industriālā izmērā un efektīvāku. “Tas ir līdzīgi kā ar tomātiem. Vari vienkārši nolikt tomātu uz balkona – gan jau izaugs, gan jau kaut kas būs. Bet, tiklīdz gribi uzticamu ražu, tev jādomā par siltumnīcu, laistīšanu un visu pārējo.”
2019.gada nogalē SIA “SpirulinaNord” pabeidza būvēt pirmo bioreaktoru. “Ja tev ir 200 litru akvārijs jeb reaktors un tajā kaut kas aug, uzreiz rodas jautājums – kur mēs tik daudz spirulīnas liksim? Piereģistrējāmies Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai sāktu pārdot. Kad redzējām, ka pat reklāma īsti nav vajadzīga – paziņas, draugi runā un visi jau gaida, kad būs, sapratām, ka cilvēkiem to vajag. Tad vairs nefokusējāmies tik daudz uz zinātni, bet uz ražošanas kapacitātes audzēšanu. To mēs vēl aizvien darām.”
Inovācija katrā solī
Agnese saka, uz inovāciju var skatīties dažādi. “Kad gājām pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes) pārtikas tehnologiem un prasījām, kā spirulīnu iekonservēt, lai tā nebūtu jāsasaldē, klasiskās atbildes bija sāls, etiķis, cukurs vai pasterizācija. Mēs uzreiz teicām – negribam ne termisko apstrādi, ne pārējo. Beigās sportisti bija tie, kas mūs pierunāja, ka cukurs nemaz nav tik slikts un vielmaiņai tas ir vajadzīgs. Kad izstrādājām sīrupu receptes, izrādījās, ka vienā dienas devā ir pavisam maz cukura. Inovācija ir katrā solī, ko darām, jo mums vienkārši nav ko kopēt. Ja negribam svaigu spirulīnu sūtīt saldētu, kā to dara citi pasaulē, tad pašiem jāizdomā risinājums.”
Pēc Agneses domām aļģes pagaidām ir pilnīgi nenovērtēts resurss – no tām var taisīt materiālus, audumus, iegūt dažādas ķīmiskas vielas. “Tas ir ātri augošs resurss, kas vēl nav pietiekami novērtēts. Priecājos arī par to, ka mēs nebijām vienīgie – mums bija konkurence aļģu jomā. Es pat zinu trešo uzņēmumu, kas nebija nominēts. Tā ka aļģu nozare Latvijā nav tikai mūsu rokās.”
Pusstundas laikā – pudelē
“Principā atšķiras tikai garšiņas, par biotehnoloģiju uzņēmuma produkciju saka Agnese Stunda-Zujeva. “Sākām ar sīrupiem, bet bija ļoti liels pieprasījums pēc produktiem bez cukura. Tāpēc attīstījām smiltsērkšķu sulu, kurā ir ļoti maz cukura, un pēc tam atklājām jauno ogu – sausserdi, kas vēl tikai iegūst popularitāti. Sausserdī pašā ir maz cukura, un papildus to nevajag likt klāt. Tā kā produktu nepasterizējam, mums ir ļoti svarīgi atrast ideālo sadarbību, tādu, kas patīk arī pašai spirulīnai.”
Taujāta par ražošanas ciklu, Agnese teic, ka visvieglāk cilvēkiem droši vien būtu iztēloties raugu vai tējas sēni, jo spirulīna ir mikroorganisms, kas vairojas daloties. Galvenais ir gana daudz siltuma un pareizais ēdiens.
“Mums vajadzīgs ļoti specifisks minerālūdens, kas ir pat sāļāks nekā okeāna ūdens, bet sāls vietā tur ir dzeramā soda. Tas nodrošina, ka tur aug tikai spirulīna, citiem mikroorganismiem šāds šķidrums nav interesants. Tā kā esam eiropieši, strādājam piecas dienas nedēļā. Katru darba dienu vācam ražu, bet brīvdienās ļaujam gan cilvēkiem, gan aļģēm atpūsties. Cikls ir tāds: katru dienu novācam kādu daļu – piekto, trešo vai citu daļu, tad pielejam atpakaļ ūdeni, un nākamajā dienā viss jau atkal ir saaudzis un var vākt no jauna. Tas, kas spirulīnā ir labi – lai gan tā ir mikroskopiska, to var novākt filtrējot. Tā ir pietiekami liela, lai filtrs spētu to noķert. Tad mēs to noskalojam no barotnes, samaisām ar sīrupu un liekam pudelēs. Maksimāli neko termiski neapstrādājam. Principā pusstundas laikā spirulīna jau ir pudelē.”
Spirulīna un uzturvielas
Kas šajā mikroskopiskajā aļģē ir tik īpašs, ka tā gūst arvien lielāku popularitāti? Agnese Stunda-Zujeva saka, lai arī lielākā daļa cilvēku zina, cik svarīgi ir dārzeņi, Eurostat rāda, ka ļoti liela daļa eiropiešu tos neēd pietiekamā daudzumā, bet daļa neēd gandrīz nemaz. “Spirulīnā nav šķiedrvielu, bet ir pigmenti, antioksidanti, enzīmi un citas aktīvās vielas, kas ir dārzeņos. Cilvēki mums stāsta, ka uzlabojas gremošana, ir vairāk enerģijas, vieglāk fokusēties un vakarā ir mazāks nogurums. Cilvēki to sajūt jau pirmās nedēļas vai divu laikā, ja viņiem tiešām šādu uzturvielu trūkst. Savukārt veģetārieši un cilvēki, kuri ļoti piedomā pie ēdiena, mēdz teikt, ka neko īpašu nejūt, un tas ir arī loģiski.
Cita spirulīna parasti ir uztura bagātinātājs pulvera formā. Bet mēs zinām, ka dārzeņi ir labāki svaigi. Zemeni kompotā un svaigu zemeni nevar īsti salīdzināt – tie ir dažādi produkti. Tāpēc uzskatām, ka spirulīna jāēd maksimāli svaiga, dabiskajā formā. Tad uzturvielas ir tieši tādas, kā tās nāk no dabas, un ķermenim tās ir vieglāk atpazīt un uzsūkt. Mūs ļoti priecē, ka pat izvēlīgi bērni atzīst, ka šis ir garšīgs.”
Piesaistīts aptuveni miljons eiro
Savas pastāvēšanas laikā uzņēmums kopumā investīcijās un dažādu fondu finansējumā piesaistījis aptuveni miljonu eiro. Šis apjoms ir uzkrāts pakāpeniski, uzņēmuma komandai sagatavojot un realizējot dažādus projektus.
Piemēram, divos projektos ražotnes paplašināšanai un investīcijām akvakultūrā no Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) kopumā piesaistīti vairāk nekā 725 000 eiro; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sniegusi finansiālu atbalstu 113 600 eiro apmērā. Lielāko vienreizējo investīciju raundu 600 000 eiro apmērā uzņēmums noslēdza ar jaunuzņēmumu akceleratoru “Buildit Latvia” un privāto investoru, piesaistīti līdzekļi arī no citiem fondiem. Savukārt pirmo 50 000 eiro finansējumu, pateicoties kuram SIA “SpirulinaNord” arī tika nodibināta, uzņēmums saņēma no “EIT Climate-KIC” ideju akseleratora.
“Esam gan pētniecības projektos, gan dažādos uzņēmējdarbības projektos, arī LIAA eksporta attīstības programmā, jo, ja gribam eksportēt, tirgus ir jāizpēta. Kad atspersimies un dabūsim vēl projektus, iesim tālāk. Lielos vilcienos mums bijušas divas problēmas: pietiekami saražot, lai visiem pietiktu, un pēc tam, palielinot ražotni, atkal panākt, lai pārdošanas apjoms tiek līdzi ražošanai. Šobrīd palielinām ražošanu no pieciem uz 26 reaktoriem – vairāk nekā piecas reizes. Tiklīdz redzēsim, ka pārdošana iet gludi, liksim klāt nākamo ražošanas daļu.”
