Nobela prēmija medicīnā piešķirta par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu 0
Nobela prēmija medicīnā piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B. Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu.
Abi zinātnieki godināti par “atklājumu, ka nobriedušas šūnas var pārprogrammēt, lai tās kļūtu pluripotentas”, teikts Zviedrijas Akadēmijas paziņojumā. Pētnieki atklājuši, ka “nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem”. Pārprogrammējot cilvēku šūnas, “zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei,” skaidro Nobela komiteja. Gērdons strādā Gērdona institūtā Kembridžā, savukārt Jamanaka ir profesors Kioto universitātē Japānā.
Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta trim imunologiem un ģenētiķiem – Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un Ralfam Steinmanam no Kanādas – par atklājumiem imunoloģijā. Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Līdz ar balvas piešķiršanu sākusies Nobela balvu nedēļa. Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu). Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā – 10. decembrī – Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.
