Nobela prēmijai 120: Alfrēda Nobela testaments un desmit interesanti fakti 0
Tieši pirms 120 gadiem 27. novembrī Alfrēds Nobels parakstīja savu testamentu, ar kuru ieviesa Nobela prēmiju.
Iemesls tam, kā vēsta leģenda, bijis samērā neparasts: 1888. gadā žurnālisti ziņoja, ka miris ķīmiķis, inženieris un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels, uzliekot rakstam virsrakstu: “Miris nāves tirgonis”.
Pārsteigtais ķīmiķis izlasīja ziņu par savu nāvi – patiesībā bija miris viņa brālis Ludvigs, – un sadrūma. Viņam nepavisam negribējās palikt cilvēces atmiņā kā “nāves tirgonim” un ļaundarim.
Tādēļ 1895. gada 27. novembrī Alfrēds Nobels Parīzē Zviedru-Norvēģu klubā sastādīja savu testamentu, ar kuru lika savu īpašumu nolikt bankā uz procentiem, kurus tad ik gadu sadalītu piecās vienādās daļās. Tā tapa Nobela prēmija fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un Nobela Miera prēmija. Testamentā arī uzsvērts, ka nav svarīgi, kādai tautībai pieder potenciālie kandidāti – Nobels to jau no paša sākuma bija iecerējis kā globālu starptautisku prēmiju.
Lieki teikt, slavenā zinātnieka radinieki – pats savu ģimeni viņš nebija nodibinājis – bija saniknoti, kad Nobels gadu vēlāk nomira no asinsizplūduma smadzenēs. Radinieki pieprasīja, lai testaments tiktu apstrīdēts, tomēr to panākt neizdevās. Jau dažus gadus vēlāk pirmoreiz tika pasniegtas Nobela prēmijas, un tā kļuva par tradīciju. 1969. gadā pēc Šveices bankas iniciatīvas piecām nominācijām pievienojās sestā – par ieguldījumu ekonomikā.
