
Reizēm tepat, mūsu Latvijā notiek prātam neaptverami stāsti. Nu, piemēram, iedomājieties situāciju, ka esat iegādājušies īpašumu, taču vienā dienā uzzināt, ka tajā notiek bēres, jo konkrētajā īpašumā atrodas nereģistrēta kapsēta. Pēc tam šis fakts vienkārši “sasien rokas”.
Jā, aptuveni tā patiešām ir noticis ar Elīnu, kura ir īpašniece kādam zemes gabalam Kuldīgas novada Padures pagastā. Viņa pati ar dzīvesbiedru gan jau kopš 1990. gada nedzīvo Latvijā, taču kādreiz, kad bērni izaugs, plāno šeit atgriezties, tāpēc jau laikus iegādāts īpašums. Sieviete neslēpj, ka, iespējams, nepārzina kādas Latvijas likumu nianses, taču nepārprotami esot sajūta, ka kaut kas te nav kārtībā.
Notikumu hronoloģija
Lai labāk izprastu situāciju, aplūkosim visu, ko Elīna kopā ar vīru piedzīvojusi konkrētā īpašuma sakarā.
Īpašumu Kuldīgas novadā viņi nopirka 2022. gada decembrī, uzzinot, ka tur, netālu no dzeramā ūdens avota, atrodas nereģistrēti kapi ar aptuveni 40 apbedījumu vietām. Uzreiz bijis skaidrs, ka šis jautājums jārisina sadarbībā ar Kuldīgas novada domi. Un tad tikai sācies kārtīgs notikumu virpulis, tiesa gan, tas ir virpulis pamatīgā palēninājumā.
2023.gada aprīlī Elīna informējusi pašvaldību par kapiem. Jau drīz saņēmusi atbildi no Vides pārvaldības daļas vides speciālistes, kura apstiprinājusi, ka kapi patiešām šajā vietā ir konstatēti, jautājums tiks risināts. Taču pagasta pārvaldes vadītāja mutiski paziņojusi, ka šos “nekādā gadījumā neatzīs par kapiem”. Šī paša gada decembrī organizēta tikšanās ar domes juristu un citiem speciālistiem, lai saprastu, cik tālu jautājums ir pavirzījies.
Tikšanās laikā paziņots, ka nav iesniegti oficiāli dokumenti ar pieprasījumu, tāpēc Elīna sagatavojusi šādu iesniegumu un pašvaldībai iesniegusi.
“Mana cerība bija, ka dome atzīs, ka īpašumā atrodas kapi, atzīs, ka privatizācijas procesā notikusi kļūda, kuru pieļāva dome ar savu lēmumu, tāpēc tiks meklēts risinājums, kā atpirkt kapus no jaunajiem īpašniekiem, kuri uzstāj, lai kapi tiktu slēgti,” ar iecerēto dalās Elīna.
Kamēr risinājums joprojām tikai gaidīts, 2023.gada augusta beigās Elīna pie kapiem novietojusi norādi, ka šie ir neoficiāli kapi, tāpēc nekādas darbības tajos nedrīkst veikt. Fotoattēls ar norādi nosūtīts pagasta pārvaldes vadītājai.
Tālāk viss noticis vēl interesantāk! Šī paša gada septembrī saņemts zvans no kāda cilvēka, kurš tad, kad pienāks laiks, vēlas tikt guldīts šajā kapsētā. Kad viņš uzzinājis, ka tas nebūs iespējams, apsolījis izrēķināties, sakūdīt citus kaimiņus un to tā neatstāt. Kapu īpašnieki par to uzrakstījuši iesniegumu policijā.
Vien 2024. gada februārī saņemts zvans no domes pārstāvja, kurš interesējies, kad īpašuma saimnieki būs Latvijā, lai varētu turpināt sarunas par izveidojušos situāciju. Tā kā īpašnieki uz Latviju plānojuši braukt vien vasarā, iedevuši e-pasta adresi, lai tikmēr varētu sazināties tajā.
“2024.gada maijā nomira cilvēks, kuru piederīgie vēlas apglabāt uz manas zemes. Saņēmām zvanu no Kuldīgas domes, vai ļausim cilvēku tur apbedīt. Pateicām, ka nē, jo tas nemaz nebūtu likumīgi, galu galā šī vieta pat nav atzīta par likumīgu kapsētu. Uzdevu jautājumu, uz kuru atbildi tā arī nesaņēmu: kāpēc pašvaldība lūdz mums atļauju, lai darītu kaut ko nelikumīgu,” atceras Elīna, kura pēc tam pati sazinājusies ar nelaiķa tuviniekiem un izskaidrojusi situāciju. Viņi bijuši saprotoši.
“2024.gada jūlijā, kad devāmies apskatīt situāciju savā īpašumā, ieraudzījām, ka pie kapu vārtiem piestiprināta vēstules kopija no Padures pagasta pārvaldes vadītājas, kas adresēta kaimiņam. Tajā norādīts, ka kapi nav reģistrēti, taču īpašumam ir apgrūtinājumi saskaņā ar Civillikuma 1256.pantu. Bijām pārsteigti, ka, mums nezinot, notikusi kaut kāda darbība un pat noteiktas servitūta tiesības. Varbūt pieņemti vēl kādi lēmumi, par ko mēs pat nezinām?”
Nākamais lielais pārsteigums sekojis jau šogad martā, kad īpašnieki nejauši noskatījušies domes sēdes tiešraidi uzzinājuši, ka dome apstiprinājusi kapsētu sarakstu Kuldīgas novadā. Kāds pārsteigums! Sarakstā iekļauti arī kapi, kas atrodas uz Elīnas zemes. Kad Elīna domē vēlējusies par to uzzināt vairāk, saņēmusi vien ziņu, ka viss ir izdarīts likumīgi. Tā joprojām nekādi risinājumi nav atrasti.
Kā būtu jānotiek?
Elīnas prātā ir skaidra vīzija, kā visam vajadzētu notikt. Viņasprāt, pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par izveidojušos situāciju, jo pašvaldība neesot drīkstējusi pieļaut, ka notiek tādas zemes privatizācija, uz kuras atrodas kapi.
“Ja pašvaldība apgalvo, ka nezināja par kapu esamību, man rodas jautājumi. Zemes gabals atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā Ventas ielejā. Šai teritorijai ir izstrādāti divi detālplānojumi. Kā var izstrādāt detālplānojumu, nepamanot kapus? Pēdējie apbedījumi, spriežot pēc kapu kopiņām, veikti 2000.gadu sākumā. Vai pašvaldība nezina, kur tiek apbedīti cilvēki? Un galu galā – pašvaldība lūdza atļauju veikt apbedīšanu, bet vienlaikus neatzīst, ka minētajā vietā ir kapi…”
Lasot droši vien rodas loģisks jautājums, vai ģimene, pērkot īpašumu, nezināja, ka uz tā atrodas kapi? Elīna saka: “Zinājām! Bet mums šķita, ka dokumentu sakārtošana būt tikai formalitāte, ka abas puses ir ieinteresētas situāciju atrisināt, atzīt kapus, sadalīt īpašumu un vienoties par tālāko. Mēs vairākkārt esam mēģinājuši risināt situāciju, taču pašvaldība vispār neizrāda pretimnākšanu. Saņemam tikai ziņu, ka lieta tiek skatīta.”
Ir vai nav?
Valsts zemes dienestā norāda, ka teritoriālais plānojums, tostarp kapu oficiāla atzīšana ir pašvaldību pārziņā esošs jautājums, taču saskaņā ar valsts reģistriem ir redzams, ka oficiālu kapu konkrētajā vietā nav.
Ir kapsētas pazīmes
Jautājumus par minēto situāciju uzdevām arī pašvaldībai. Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Agnese Buka norāda, ka Elīna 2023. gada maijā vērsās pašvaldībā ar lūgumu viņas zemesgabalā esošo teritoriju atzīt par slēgta tipa kapsētu.
“Pašvaldības speciālisti, pārbaudot teritoriju, tajā patiesi saskatīja kapsētas pazīmes, vienlaikus lemjot par nepieciešamību apsekot plašāku novada teritoriju, lai veidotu vienotu kapsētu sarakstu.
Apsekojot pilsētas un pagastus, uzklausot vietējos iedzīvotājus, ievācot papildu informāciju gan par pašvaldības, gan privātajās teritorijās esošo kapu vēsturisko piederību, tapis un 2025. gada 27. februāra domes sēdē apstiprināts Kuldīgas novada kapsētu saraksts. Tajā fiksētas vairāk nekā 260 pašvaldības teritorijā esošās kapsētas, katrai no tām nosakot statusu un piederību,” skaidro A.Buka.
Tāpat viņa informē, ka, respektējot privātīpašuma tiesības, pašvaldība Elīnas īpašumu – kapsētu – reģistrā iekļāvusi kā daļēji slēgtu teritoriju. Tas nozīmē, ka bez īpašnieces atļaujas jaunus apbedījumus tajā nav atļauts veikt.
Vienlaikus pašvaldība aicina zemes īpašnieci izprast un ar cieņu raudzīties uz to, ka kapsēta ir piemiņas vieta un tuviniekiem būtu jānodrošina iespēja apkopt kapu kopiņas.
No detalizētāka situācijas izklāsta pašvaldības pārstāve atturas.
Īpašnieki noslēgumā piebilst, ka nekad nevienam nav lieguši apmeklēt un apkopt kapus, bet viņi nekad arī nav vēlējušies būt par kapu īpašniekiem un, jo īpaši, uzņemties atbildību par apbedīšanas atļaujām. Pie tam tie nav dzimtas kapi, bet apbedījumi tika izdarīti no tuvējā apvidus, tātad tas būtu pašvaldības un sabiedrības interesēs, lai pašvaldība tos iegūtu īpašumā.
Elīna saka: “Pašvaldībai ir jāizbeidz teikt, ka mums ir jāizprot, jāiejūtas un jāsaprot, bet situācija ir jāatrisina steidzīgi. Mēs
pašvaldībai novēlam sākt izprast, iejusties un cienīt mūsu situāciju. Mums ir milzīga cieņa pret senčiem un kapu būšanu.”