Bijušais britu komandieris nosauc nākamo Krievijas mērķi un aicina gatavoties karam 0
Bijušais Lielbritānijas sauszemes spēku komandieris uzskata, ka Apvienotā Karaliste var kļūt par pirmo Krievijas agresijas mērķi pēc kara Ukrainā.
Britiem jāgatavojas karam ar Krieviju tuvāko piecu gadu laikā – ar šādu brīdinājumu nācis klajā bijušais Lielbritānijas sauszemes spēku komandieris ģenerālis Patriks Sanderss, vēsta ukraiņu medijs.
Intervijā laikrakstam “The Telegraph” viņš paziņoja, ka tiešas sadursmes ar Krieviju iespējamība līdz 2030. gadam ir ļoti augsta, un valstij steidzami jāveic pasākumi. Pēc viņa teiktā, ja Putins pārtrauks karadarbību Ukrainā, tad Krievijai jau dažu mēnešu laikā var rasties iespēja veikt ierobežotu uzbrukumu kādai no NATO valstīm. Šādā gadījumā Londonai būs pienākums reaģēt, un šis drauds var kļūt reāls jau līdz 2030. gadam.
Lielbritānija nav gatava
Sanderss uzsvēra, ka Apvienotajai Karalistei nepieciešams sākt būvēt modernas bumbu patvertnes civiliedzīvotājiem un pazemes komandu centrus militārajām vajadzībām. Kā piemēru viņš minēja Somiju, kur izbūvētas patvertnes, kurās varētu izmitināt 4,5 miljonus cilvēku, nodrošinot aizsardzību gan armijai, gan valsts institūcijām pret Krievijas raķešu un gaisa uzbrukumiem. Viņš norādīja, ka šobrīd Lielbritānija nav gatava šādiem scenārijiem.
Armija samazinās
Ģenerālis īpašu satraukumu pauž par Lielbritānijas armijas skaitliskās sastāva samazināšanu. Viņš uzsvēra, ka mūsdienu intensīvas kaujas gadījumā ar esošo karaspēku pietiktu tikai pirmajiem dažiem mēnešiem, pēc kuriem būtu nepieciešams būtisks pastiprinājums.
Sanderss arī uzskata, ka Lielbritānijai un tās sabiedrotajiem jau šobrīd būtu jānosūta militārie instruktori uz Ukrainu, lai apmācītu Ukrainas bruņoto spēku karavīrus un palīdzētu sagatavoties, kā arī nodrošināt apgādi.
Mērķis Nr.1 Putina acīs
Atbildot uz jautājumu, kas varētu kļūt par nākamo Krievijas mērķi, ģenerālis norādīja, ka Lielbritānija “ir tuvu tam, lai kļūtu par ienaidnieku numur viens” Kremļa skatījumā, jo tieši Londona viena no pirmajām mobilizēja starptautisko atbalstu Ukrainai kara sākumā.
Taču viņš neuzskata, ka Krievija sāks plaša mēroga uzbrukumu, lai “nonāktu līdz Berlīnei”. Drīzāk Maskava centīsies atgūt daļu no teritorijām, kas agrāk piederējušas Padomju Savienībai un kuras tagad ir NATO dalībvalstis.
Apdraudētas teritorijas
Pēc ģenerāļa teiktā, īpaši ievainojams varētu būt stratēģiski svarīgais Norvēģijas Špicbergenas salas arhipelāgs, kā arī Baltijas valstis. Viņš konkrēti pieminēja pārsvarā krievvalodīgo Narvas pilsētu Igaunijā. Sanderss uzsvēra, ka Krievijas iebrukuma gadījumā Lielbritānijas karaspēks, kas atrodas Igaunijā, no pirmās dienas būtu iesaistīts konfliktā.
Viņš arī brīdināja par draudiem Zviedrijas un Dānijas salām, kā arī norādīja, ka gadījumā, ja Krievija pārņem kontroli pār Suvalku koridoru, tā varētu savienot Kaļiņingradu ar Baltkrieviju, tādējādi pilnībā nogriežot Baltijas valstis no pārējās Eiropas.
