VIDEO. “Mēs atkal plānojam braucienu uz Ukrainu,” Helmanis atklāj, kā jūtas pēc ievainojuma gūšanas apšaudes rezultātā 3
Ogres novada mērs Egils Helmanis, kurš šonedēļ Ukrainā cieta krievu artilērijas apšaudē, TV24 pavēstījis, ka jūtas daudz labāk un ir uzsācis ceļu uz Latviju. Viņš skaidro, ka viņa veselības stāvoklis ir uzlabojies, taču pēc piedzīvotā ir nepieciešama atpūta.
“Šodien jūtos daudz labāk, un mani ir sākuši vest mājās. Tuvākajās dienās nokļūšu atpakaļ Latvijā. Pēc tam vajadzēs nedaudz atpūsties, ieturēt nelielu pauzi,” sacīja Helmanis.
Taču atpūta nebūs ilga. Jau pēc trim mēnešiem Ogres mērs plāno atgriezties Ukrainā, lai turpinātu atbalstīt tās aizstāvjus.
“Tuvākajā laikā, pēc trim mēnešiem, mēs atkal plānojam braucienu uz Ukrainu, jo ukraiņu karavīriem mūsu palīdzība ir nepieciešama un vajadzīga,” tā Helmanis.
Viņš uzsver, ka šī palīdzība nav tikai morāla vai simboliska, bet gan reāls ieguldījums arī Latvijas drošībā.
“Latvijas liktenis arī tiek lemts Ukrainā. Ja Ukraina noturēs savu valsti un uzvarēs agresoru, tad arī mēs esam drošībā. Tāpēc šī palīdzība ir nepieciešama. Palīdzot ukraiņiem, patiesībā mēs palīdzam paši sev,” skaidri uzsver Ogres mērs.
Jau iepriekš vēstījām, ka Ogres mērs Ukrainā uzturējās kopā ar brīvprātīgajiem un atbalstītājiem, lai nogādātu palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem – vairāk nekā 20 automašīnas.
TV3 ziņām Helmanis stāstīja, ka notikuma brīdī atradies ēkā, kurā atlidoja lādiņš un uzsprāga. “Uz kādu brīdi zaudēju samaņu,” atklāj Helmanis.
“Man ir kontūzija, joprojām džinkst ausīs, ir slikta dūša, galvas reiboņi. Šobrīd ir jāievēro miera režīms,” viņš TV3 ziņām skaidroja.
Ar viņu kopā bija arī Pēteris Apinis, kurš LA.LV stāstīja, ka “pēc četrām grūtām dienām, pēc pabūšanas Slavjanskas frontē, pēc pieredzētas bombardēšanas un slimnīcas sagraušanas, ko krievu bruņotie spēki sadarīja naktī ar šaheddroniem, nonācām Zaporižjē, kur frontes līnija iet gauži tuvu pilsētai, kur krievi ir ieņēmuši Eiropas lielāko atomelektrostaciju Energodar, kur ir nolaists Kahovkas HES, bet pati Zaporižje joprojām ir lielākais Ukrainas rūpniecības centrs, kur visapkārt pilsētai strādā visdažādākās rūpnīcas.
Lielākā daļa no 27 autiņiem jau bija atdoti dažādām armijas daļām, bija palicis viens ķīniešu pikaps ar stūri labajā pusē, mehānisku ātrumkārbu un bez kondicionieriem, kas 40 grādu siltajos Ukrainas austrumos radīja zināmas problēmas.
Un te nu Helmanis bija ticis pie jaunas informācijas un izlēma palikt Ukrainā uz vēl dažām dienām šim autiņam pie stūres.
Viņa interese bija saistīta ar jaunajiem tīkliem virs autoceļiem frontes tuvumā, kur tīkli uzlikti dronu ķeršanai. Helmanis kopā ar dažiem kolēģiem šādu tīklu ceļu apciemoja Zaporižjes tuvumā un, cik varēju noprast, mēģināja risināt jautājumu – kādi tīkli būtu iegādājami, lai ar tiem varētu vislabāk palīdzēt ukraiņu karavīriem.
Es nezinu, un nevēlos zināt, kurp viņš vēl devās, bet noteikti – vēlreiz tuvāk frontei.
Cik zinu un cik varu stāstīt, viņš ir pakļuvis zem artilērijas uguns, un sprādzieni notikuši viņam tiešām tuvu.
Viņš ir nonācis slimnīcā, ir saņēmis visu iespējamu ārstēšanu, un viņam tur būs vēl kādas dienas tur jāuzturas. Helmanis ir stiprs un spītīgs vīrs, un pats lemj savu dzīvi, no citu palīdzības mēdz atteikties. Pie kam – Helmaņa konvojs ir diezgan militāri strukturēts, kur ir zināma disciplīna un komandierim vienmēr ir taisnība.
Atkārtošos – to, ko Helmanis dara ar braucieniem uz Ukrainu, ir visai Ukrainai un Latvijai svētīgs darbs.
