Noziegums un statūti jeb Latvijas futbola kārtējie absurdi 0
Latvijas Futbola federācijas (LFF) decembrī pieņemtie statūti izrādījušies šāviens sev kājā. Tā jāsecina šobrīd, jo gaidāmajām valdes vēlēšanām uz deviņiem amatiem pieteicās vien 14 kandidāti, bet par derīgiem atzīti trīs. Tostarp nav apstiprināts neviens no diviem prezidenta un četriem viceprezidenta amata kandidātu pieteikumiem.
Vēlēšanu komiteja zaļo gaismu kandidēšanai uz valdi devusi Emīlam Latkovskim, Andim Rozītim un Viktorijai Mihaļčukai, bet četriem kandidātiem, tostarp galvenajam favorītam uz prezidenta amatu Vadimam Ļašenko līdz rītdienai jānovērš nebūtiskas nepilnības. Savukārt septiņu cilvēku pieteikumi atzīti par neatbilstošiem LFF statūtiem.
Tie paredz, ka valdes kandidātam nepieciešams vismaz desmit procentu jeb 14 biedru atbalsts, savukārt katrs biedrs var atbalstīt tikai vienu kandidātu uz attiecīgo valdes amatu (prezidents, divi viceprezidenti, seši valdes locekļi), bet, ja ir parakstījies par vairākiem, tad atbalsts nav derīgs nevienam. Izbrāķētajam septiņniekam nav izdevies savākt 14 derīgus parakstus, tostarp prezidenta posteni kārojošajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, kuram tādi ir 13.
“Šobrīd notiekošais neatbilst LFF izsludinātajai procedūrai – bija paredzēts, ka līdz 30. martam pateiks, kādas ir pieteikumos nepilnības, un būs divas dienas to labošanai, to personiski teica Vēlēšanu komitejas priekšsēdētāja Inga Kačevska un uz jautājumu, ja būs dubulti paraksti, vai būs laiks papildināt, atbilde bija – jā, protams. Taču tas netika izdarīts,” izbrīnu pauda LFF šā brīža valdes locekle Anastasija Kučinska, kura vēlas kandidēt arī gaidāmajās vēlēšanās. Problēma esot, ka kandidāti nav informēti, kuri paraksti ir nederīgi.
Viceprezidenta amata kandidāts Vladimirs Šteinbergs uzskata par absurdu, ka pretēji statūtiem viņam un pārējiem pretendentiem nav paziņots par trūkumiem: “Neviens kandidāts tādu ziņu nesaņēma, kas nozīmēja, ka viss ir kārtībā.
Es, apzinoties provokācijas iespējas, neiesniedzu 14 parakstus, bet 13 un trīs atstāju rezervē gadījumam, ja kāds tiks atzīts par nederīgu, lai iesniegtu papildus. Tā rīkojos, jo baidījos no iespējamām mahinācijām, ka kāds biedrs apzināti paraksta vairāku kandidātu iesniegumu.
Tāpēc gaidīju, ka man paziņos par to, kas nav pareizi, un iesniegšu papildus. Tas, ko izdarīja LFF un Vēlēšanu komiteja, ir noziegums pret Latvijas futbolu. Noteikti griezīsimies Apelāciju komisijā. Tā nedrīkst atbrīvoties no cilvēkiem, kas, iespējams, nav vēlami.”
Valdes kandidāti vienlaikus nav pārsteigti par radušos situāciju, jo par būtiskiem trūkumiem statūtos tika runāts jau pirms to pieņemšanas. “Es biju pret šo statūtu pieņemšanu. Iepriekš biedrs varēja virzīt uz vēlēšanām dažādus kandidātus un kongresā izvēlēties to, kas visvairāk patīk.
Šobrīd sanāk, ka uz sešām valdes locekļu vietām, visticamākais, būs četri kandidāti. Vai tās ir vēlēšanas?”
neizpratnē ir Anastasija Kučinska. “Pagājušajā reizē, kad kandidēju, pieteikumam bija neliela problēma, man uzreiz piezvanīja, paprasīja, aizsūtīju un viss bija labi. Tagad desmitos vakarā saņēmu vēstuli, ka pieteikums nederīgs.”
“Kongresā jau teicu, ka statūtiem nav nekā kopīga ar demokrātiju. Ļašenko sāka vākt parakstus jau kongresā, kad apstiprināja statūtus un vēlēšanu procedūra nebija izsludināta. Tas liecina, ka viņš zina visu uz priekšu, gatavojas un cenšas minimizēt konkurentu loku,” pauda Vladimirs Šteinbergs. Viņš ir pārliecināts, ka Apelāciju komisija pieņems noraidītajiem kandidātiem labvēlīgu lēmumu.
LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks domā, ka Vēlēšanu komiteja savos lēmumos balstījusies uz statūtiem un spēs tos juridiski pamatot. “Statūti decembrī tika apstiprināti krīzes situācijā, lai UEFA un FIFA vispār turpinātu sadarbību ar LFF. Tajā brīdī mūsu argumenti par niansēm netika ņemti vērā, jo uzstādījums bija, ka jāapstiprina statūti, citādi (Latvijas futbola pārraudzībai) tiktu nozīmēta ārkārtas komisija. Savukārt, kad dzīvē pierādīsies, kuri punkti nav derīgi vai piemērojami, tos drīkstēs labot,” atgādina Pukinsks. “Šis process to apstiprina.
Statūti ir strikti par to, kā kandidātus drīkst izvirzīt, un jāteic, ka Vēlēšanu komiteja ir malači, jo strikti ievēro statūtus un nerīkojas pēc principa – kā mēs tagad izskatīsimies, kādas būs mūsu attiecības.
Izvērtē – atbilst, neatbilst. Tikai tā varēsim statūtus uzlabot, nevis caur tekstiem – man šķiet. Var dusmoties, apvainoties un saukt visus par krāpniekiem, bet tās ir tikai emocijas.”
Edgars Pukinsks norāda, ka attiecībā uz vēlēšanām ir vairāki tālākie iespējamie scenāriji, tostarp, ka jāpagarina pieteikumu termiņš, ka tiek vēlēti septiņi valdes locekļi, kas ļautu organizācijai būt lemtspējīgai, ka Apelāciju komisija pielaiž vēlēšanām vēl citus kandidātus un tiek ievēlēta valde pilnā sastāvā. Kongress bija paredzēts 24. aprīlī, bet Covid-19 pandēmijas dēļ pārcelts uz nenoteiktu laiku.
