“Oficiāli neviens neko neaizliedz.” Krievijā strauji izdziest viena no sievietes galvenajām pamattiesībām 0
Aborts ir viena no sarežģītākajām un emocionāli lādētākajām tēmām visā pasaulē, un Krievijā tā nav izņēmums. Neskatoties uz to, ka aborts Krievijā ir legāls jau gadu desmitiem, pēdējos gados debates par tā pieejamību un morālajiem aspektiem kļūst arvien asākas. 2025. gadā šī tēma turpina raisīt diskusijas, ko ietekmē gan politiskie, gan reliģiskie, gan sociālie faktori, šo tēmu vairāk izvērsis medijs BBC.
Aborta vēsture un likumdošana Krievijā
Krievija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas legalizēja abortus. Jau 1920. gadā, padomju varas laikā, sievietēm tika dotas tiesības pārtraukt grūtniecību, un šis solis tika pozicionēts kā sieviešu emancipācijas sastāvdaļa. Tomēr Staļina ērā aborti tika aizliegti, lai veicinātu dzimstību, bet 1955. gadā tie atkal tika atļauti. Mūsdienās aborti Krievijā ir legāli līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet medicīnisku vai sociālu iemeslu dēļ tos var veikt arī vēlāk.
Saskaņā ar oficiālo statistiku, abortu skaits Krievijā kopš 1990. gadiem ir ievērojami samazinājies. Ja padomju laikos aborts nereti tika izmantots kā galvenā ģimenes plānošanas metode, tad tagad pieeja kontracepcijai un izglītībai ir uzlabojusies, samazinot abortu skaitu. Tomēr Krievija joprojām ir starp valstīm ar salīdzinoši augstu abortu līmeni, un 2023. gadā tika reģistrēti aptuveni 400 000 abortu.
Politiskais un reliģiskais spiediens
Pēdējos gados Krievijas valdība un pareizticīgā baznīca aktīvi iestājas par abortu ierobežošanu. Baznīca, kurai ir liela ietekme uz sabiedrības un politikas veidošanu, abortu uzskata par morāli nosodāmu darbību un aicina to aizliegt vai vismaz stingri regulēt. Tādas iniciatīvas kā “dzīvības nedēļa” un kampaņas par ģimenes vērtībām ir kļuvušas par platformu, lai veicinātu dzimstību un atturētu sievietes no abortiem.
Valdība, savukārt, redz abortu samazināšanu kā daļu no demogrāfiskās krīzes risinājuma. Krievija saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, un aborts tiek uztverts kā viens no faktoriem, kas to veicina. Dažos reģionos, piemēram, Tatarstānā un Čečenijā, ir ieviesti vietējie ierobežojumi, piemēram, obligātas konsultācijas vai gaidīšanas periodi pirms procedūras. 2023. gadā parādījās priekšlikumi par abortu aizliegšanu privātajās klīnikās, kas izraisīja plašas debates.
Sabiedrības attieksme
Krievijas sabiedrība ir sašķelta attieksmē pret abortiem. Aptaujas liecina, ka aptuveni puse iedzīvotāju atbalsta sieviešu tiesības izvēlēties, bet otra puse uzskata, ka aborti būtu jāierobežo vai jāaizliedz. Jaunākā paaudze un pilsētu iedzīvotāji biežāk iestājas par brīvu izvēli, savukārt vecākās paaudzes un reliģiozie iedzīvotāji sliecas uz konservatīvāku nostāju.
Sievietes, kuras izvēlas abortu, nereti saskaras ar stigmatizāciju. Daudzās ģimenēs un kopienās aborts joprojām tiek uzskatīts par tabu tēmu, un sievietes var piedzīvot spiedienu no tuviniekiem vai medicīnas personāla. Tajā pašā laikā feministes un sieviešu tiesību aizstāvji Krievijā aktīvi cīnās pret šādu attieksmi, uzsverot, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu ir sievietes personīga izvēle.
Viena no galvenajām problēmām, kas ietekmē abortu skaitu, ir nepietiekama seksuālā izglītība un kontracepcijas pieejamība, īpaši lauku apvidos. Lai gan pilsētās sievietēm ir plašākas iespējas iegūt informāciju un kontracepcijas līdzekļus, attālākos reģionos šāda pieeja bieži vien ir ierobežota. Eksperti norāda, ka investīcijas izglītībā un veselības aprūpē varētu būt efektīvākas nekā abortu aizliegumi, lai samazinātu to skaitu.
Ko nesīs nākotne?
Debates par abortiem Krievijā turpinās, un nav skaidrs, vai valsts virzīsies uz stingrāku regulējumu vai saglabās esošo sistēmu. No vienas puses, valdības un baznīcas spiediens var novest pie jauniem ierobežojumiem, kas apgrūtinās sieviešu piekļuvi drošiem abortiem. No otras puses, sabiedrības daļa, kas atbalsta sieviešu tiesības, kļūst arvien skaļāka, un starptautiskie cilvēktiesību standarti mudina Krieviju respektēt indivīda izvēles brīvību.
Aborta jautājums Krievijā atspoguļo plašākas sabiedrības dilemmas: starp tradīcijām un modernitāti, starp indivīda brīvību un kolektīvajām vērtībām. Kamēr debates turpinās, sievietes Krievijā turpina saskarties ar sarežģītiem lēmumiem, kurus ietekmē ne tikai viņu personīgās vēlmes, bet arī likumi, kultūra un sabiedrības spiediens.
