“Man likās, ka es neizturēšu, un vienkārši klusām pakāršos pagrabā” – sabiedrība dalās pieredzē par sirdi plosošu tēmu 0
Slimnīcas ikdienā arvien biežāk nonāk guloši seniori, kurus radinieki nevar vai negrib aprūpēt mājās, bet slimnīca nav sociālās aprūpes centrs – šādi gadījumi aizņem laiku dzīvībai svarīgu pacientu ārstēšanai. Par šo tēmu runā soctīklotāji.
@dr_piezīmes “Threads” apraksta situāciju: “Slimnīcas klasikā ikdiena – atvests pacients, jo meita teikusi, ka vakar tēvs vēl staigāja un runāja, nepieciešama izmeklēšana. Apskatot – hroniski guļošs, ar izgulējumiem uz dibena un stilbiem, pagriezties pats nevar, kur nu vēl staigāt. No vēstures – pāris gadu nerunā. Izslēdzot akūtās lietas, zvans meitai, ka var braukt pakaļ. Meita atbild, ka nav laika šim visam tuvākajās dienās. Slimnīca nav sociālās aprūpes centrs, šādi gadījumi, kas ir katru dienu, atņem laiku dzīvībai svarīgās slimībās.”
Kāds komentētājs nāk klajā ar ieteikumu slimnīcām šādos gadījumos ieviest “sociālās gultas”, par kurām radiniekiem būtu jāmaksā 300 eiro diennaktī. Pēc komentāra autora domām šis būtu risinājums, lai cilvēki neattaisnotos ar laika trūkumu, lai slimnīcā savāktu savu radinieku.
Kāda cita komentētāja dalās arī savā pieredzē: “Nevainoju meitu. Latvijas valsts kaut kādu iemeslu pēc prasa pieaugušajiem audzināt nodokļu maksātājus, pašiem maksāt nodokļus un sniegt 24/7 medicīnisko aprūpi saviem vecīšiem, jo, redz, valstij tas nav pavelkams. Ja to nevar pavilkt valsts, tad kā to izdarīt parastam cilvēkam? Man aprūpē ir 86 gadus veca vecmamma, nav guloša, bet ir Alcheimers. Ir dienas, kad negribu pamosties.”
Kas vēl sakāms soctīklotājiem?
