Vija Beinerte: Kā Obama safabricēja viltus apsūdzību pret Trampu un kāpēc Latvijas mediji par to klusē? 0
Ja valstī ar pasaulē lielāko ekonomiku un spēcīgāko armiju tiek atslepenota informācija par sazvērestību, kurā iesaistīts valsts prezidents un izlūkošanas dienestu augsta ranga amatpersonas, – vai ziņai par to nebūtu nekavējoties jāparādās arī Latvijas mediju telpā? Kaut vai tādēļ, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 5. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi.”
Piektdien, 18. jūlijā, ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Tulsija Gabarda publicēja atslepenotu informāciju, kas atklāj, ka prezidents Obama un viņa nacionālās drošības kabineta locekļi pēc Donalda Trampa uzvaras 2016. gada vēlēšanās
apzināti sagrozīja un falsificēja izlūkošanas datus, lai sabotētu un gāztu likumīgi ievēlēto ASV 45. prezidentu.
Dokumenti liecina, ka sazvērestībā piedalījās tā laika Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers, Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Brenans, Federālā izlūkošanas biroja direktors Džeimss Komijs, Nacionālās drošības padomniece Sjūzena Raisa un ģenerālprokurore Loreta Linča.
Paziņojums “Jauni pierādījumi par Obamas administrācijas sazvērestību ar nolūku graut prezidenta Trampa 2016. gada uzvaru un prezidentūru” sniedz pārskatu par notikumu gaitu un ir izlasāms Nacionālās izlūkošanas direktora biroja tīmekļa vietnē ŠEIT.
Drīz pēc vēlēšanām, 2016. gada 7. decembrī, Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers sagatavoja ziņojumu, kur teikts: “Ārvalstu pretinieki nav izmantojuši kiberuzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai, lai mainītu ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus.”
Divas dienas vēlāk, 2016. gada 9. decembrī, prezidents Obama uzaicināja uz Balto namu Džeimsu Kleperu, Džonu Brenanu, Sūzenu Raisu, Džonu Keriju, Loretu Linču, Endrjū Makeibu un vēl dažus, lai aiz slēgtām durvīm pārrunātu tā saukto “Russian collusion” jeb “Krievijas sazvērestību”.
Pēc sanāksmes Klepera palīgs nosūtīja elektronisku vēstuli Nacionālās izlūkošanas struktūrvienību vadītājiem, uzdodot viņiem izveidot jaunu novērtējumu, kur “pēc prezidenta pieprasījuma” būtu sīki aprakstīti “Maskavas izmantotie rīki un darbības, ko tā veikusi, lai ietekmētu 2016. gada vēlēšanas”. Piebilstot, ka procesu “vadīs Nacionālās izlūkošanas padome un tajā piedalīsies arī Centrālā izlūkošanas pārvalde, Federālais izlūkošanas birojs, Nacionālās drošības aģentūra un Iekšzemes drošības departaments”.
Šogad veiktā izmeklēšana ir atklājusi nepārprotamus pierādījumus tam, ka jaunais novērtējums bija balstīts uz sagrozītiem datiem un mākslīgi radīta vēstījuma, par ko iesaistītās personas skaidri zināja, ka tas ir nepatiess.
Pēc tam šī safabricētā “informācija” tika it kā nejauši noplūdināta demokrātu kontrolētajiem medijiem, sākot ar “The Washington Post”, ko nekavējoties pārtvēra “The New York Times”, CNN, MSNBC un citi kreiso rupori, sākot masīvu nomelnošanas kampaņu, kuras mērķis bija panākt, ka Trampa uzvara tiek atzīta par neleģitīmu.
Daži fakti, kas vēl būtu jāzina. Gatavojoties 45. ASV prezidenta vēlēšanām, Hilarija Klinotne par vienu miljonu dolāru nolīga kompāniju “Fusion GSP”, uzdodot tai atrast kompromitējošu materiālu pret viņas konkurentu. Kompānija nolīga kādreizējo britu izlūkdienesta darbinieku Kristoferu Stīlu, kas no Krievijas Federālās drošības padomes virsnieka Igora Dančenko ieguva mapi ar Trampa “dosjē”. Uz mapē esošo “liecību” pamata prezidenta kandidāts tika apsūdzēts daudzos grēkos, starp tiem arī iespējamā sadarbībā ar Krieviju.
Tramps vērsās tiesā. Lietas izmeklēšana ilga divus gadus, tajā bija iesaistīti vairāki simti cilvēku, iztērēti 80 miljoni dolāru. Nekādi pierādījumi netika atrasti. Turklāt tika sākta tiesvedība pret Krievijas pilsoni Dančenko, kas tika apsūdzēts falsifikācijās un nepatiesas informācijas sniegšanā federālajiem izmeklētājiem tā sauktajā “Stīla dosjē” lietā. Jāpiebilst, ka
drošības dienestu vadītāji kopš sākta gala zināja, ka “Stīla dosjē” ir fikcija.
Tomēr arī tas vēl nav viss. Atslepenotie dokumenti liecina, ka Putins bija pārliecināts par Hilarija Klintones uzvaru 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tāpēc viņa komanda veica kiberuzbrukumu Klintones privātajam datoram un publicēja daļu viņas dienesta korespondences, ko Klintone, būdama valsts sekretāre, prettiesiski glabāja savā privātajā serverī. Dokumenti atklāj, ka Putins ir “atturējies no dažu kompromitējošu materiālu noplūdināšanas, lai tos izmantotu pret gaidāmo Klintones administrāciju pēc viņas stāšanās amatā”.
FIB veica Klintones e-pastu lietas izmeklēšanu, taču biroja direktors Komijs publiski paziņoja tikai to, ka Klintone nepareizi rīkojusies ar klasificētu informāciju. Ierosināt krimināllietu Komijs atteicās: “Lai gan galīgo lēmumu šādos jautājumos pieņem Tieslietu ministrija, mēs paužam tiesnesim savu viedokli, ka apsūdzībai šajā lietā nav pamata.”
Savukārt Tramps, stājoties amatā, lēma nesākt Klintones kriminālvajāšanu aiz cieņas pret viņas vīra, ASV 42. prezidenta, statusu.
Tagad atslepenots ir arī ziņojums par to, ka “tika apspriests valsts sekretāres Klintones apstiprināts plāns saistīt Putinu un krievu hakerus ar kandidātu Trampu, lai “novērstu sabiedrības uzmanību” no Klintones e-pasta servera skandāla”.
Pirmdien, 21. jūlijā, Gabarda iesniedza Tieslietu ministrijai pārliecinošus pierādījumus par to, ka Obama un viņa nacionālās drošības komanda ir iesaistīta sazvērestībā un valsts nodevībā, apzināti melojot amerikāņu tautai.
“Kriminālapsūdzības es atstāju Tieslietu ministrijas ziņā,” uzsvēra Gabarda. “Bet, kā es jau iepriekš teicu, redzot nolūku, ar kādu tika safabricēts un viltots izlūkošanas dokuments, kā arī to, kas pēc tam sekoja, varu notikušo raksturot kā nodevīgu sazvērestību pret amerikāņu tautu un mūsu republiku un kā mēģinājumu gāzt prezidenta Trampa administrāciju.”
“Mēs esam publicējuši nu jau gandrīz 200 lappušu, kā arī piemērus, atsauces un komentārus, ko snieguši augsta ranga izlūkdienestu speciālisti, daži no kuriem vēl joprojām strādā šajās aģentūrās, un kas apstiprina mūsu secinājumus,” nobeigumā piebilda Gabarda.
Obama sazvērestības faktu noliedz, Gabardas argumentus saucot par “smieklīgiem”. Viņa 22. jūlija paziņojumā ir teikts: “Pagājušajā nedēļā publicētajā dokumentā nekas neapgāž plaši pieņemto secinājumu, ka Krievija centās ietekmēt 2016. gada prezidenta vēlēšanas, taču tai neizdevās manipulēt ar balsīm.”
Tas, ka Krievija un Ķīna vienmēr cenšas ietekmēt citu valstu vēlēšanas, ir vispārzināms fakts. Taču šoreiz runa ir par ko citu.
Obamas savērptā “Rašageita” ir daudz bīstamāka par “Votergeitu”, “Irangeitu” un skandālu ar Moniku Levinsku.
Kā atzīst senators Rodžers Maršals: “Šis ir patiess drauds demokrātijai – kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents izmanto izlūkdienestus un platstraumes medijus kā ieroci pret likumīgi ievēlēto Amerikas Savienoto Valstu nākamo prezidentu.”
Gabardas komentārs ir īss: “Dokumenti, kas jau ir publicēti un kas vēl tiks publicēti, atspēko visus paziņojumus, ko izteikusi Obamas administrācija, Hilarija Klintone, augsta ranga demokrātu amatpersonas un viņu draugi plašsaziņas līdzekļos”.
Tramps ir vienīgais ASV prezidents, pret kuru tikuši ierosināti divi impīčmenta procesi. Abos gadījumos Senāts viņu attaisnoja. Pret viņu ir izspēlēta Krievijas kārts. Tā izrādījās viltota. Pret viņu ir izvirzītas neskaitāmas apsūdzības, lai viņš nogurtu, izdegtu un izstātos no cīņas. Pret viņu ir veikti divi atentāti, un tikai brīnums viņu ir paglābis. Kāda ir Trampa atbilde? “Dievs divas reizes izglāba manu dzīvību, lai es varētu izglābt Ameriku.”
Vai pret ASV 44. prezidentu Baraku Omabu tiks ierosināta krimināllieta un ko viņš par to teiks, rādīs laiks.
Te varētu likt punktu. Tomēr neatbildēts paliek jautājums: kāpēc Latvijas mediji klusē?
Lai ieraudzītu kopainu, reizēm ir jāpakāpjas soli atpakaļ. No liberāli noskaņotām partijām 14. Saeimā iebalsotas tika vien divas – “Vienotība” un “Progresīvie”, kopā savācot 25 procentus balsu un iegūstot 36 vietas. Vairums vēlētāju nobalsoja par partijām, kas solīja aizstāvēt konservatīvas vērtības.
Šāds spēku samērs neļāva “vienoti progresīvajiem” panākt Stambulas konvencijas ratifikāciju un pieņemt civilās partnerības likumu. Zīmīga detaļa: nevis austrumu robežas nostiprināšana, nevis rūpes par nācijas demogrāfisko situāciju, veselību un ekonomiku, bet tieši šie divi jautājumi bija kreiso prioritāte numur viens. Un tika izdomāts gājiens – prezidenta maiņa un jaunas valdības izveidošana.
Nākamais prezidents, pieredzējis politiķis būdams, lieliski saprata, cik riebīgi un netīri visas tautas acu priekšā deputātiem nāksies tirgoties, lai nodrošinātu viņa ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, taču tas viņu neatturēja. Trūkstošās balsis tika iegūtas, korumpējot orientāciju strauji mainījušos deputātus no ZZS un pa kādam no AS un LPV.
Tā trīsdesmit trīs gadus pēc neatkarības atjaunošanas valstī notika apvērsums: varu pārņēma kreisie, kas nepārstāv vēlētāju vairuma intereses.
Bet vai kāds no Latvijas medijiem ir to pieminējies kaut ar pušplēstu vārdu, nemaz nerunājot par “padziļinātu izpēti un analīzi”? Nē.
Tāpēc vēlreiz atkārtošu to, ko esmu jau teikusi: lielākais drauds gan Amerikai, gan Latvijai ir korumpēti politiķi, kas nevis kalpo tautai un valstij, bet apkalpo globālistu projektus, un mediji, kas nevis kalpo patiesībai, bet apkalpo politiķus.
Ko darīt? Būt nomodā. Kad patiesība cīnās ar nepatiesību un otrādi – nepatiesība cīņu pret patiesību, frontes līnija iet caur katra paša sirdi. Jo beigu rēķins būs nevis starp tevi un pasauli, bet starp tevi un sirdsapziņu.
