Kremļa budžets plaisā – vai Krievijas finanšu sabrukums apturēs karu? 0
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā daudzi Rietumu eksperti prognozēja Krievijas ekonomikas sabrukumu sankciju un kara izdevumu dēļ. Taču, kā rāda Starptautiskā Valūtas fonda, Wall Street Journal, The Times, Atlantic Council, un ISW dati – realitāte ir sarežģītāka. Krievijas ekonomika nav sabrukusi, bet ir kļuvusi hroniski atkarīga no kara, un šī atkarība nākotnē var kļūt par tās vājāko punktu.
2023.gadā Krievijas IKP pieauga par aptuveni 3,6%, un 2024. gadā prognozēti vēl 4%. Šie rādītāji sākotnēji izskatās spēcīgi, bet to pamatā ir milzīgi aizsardzības izdevumi – 30–40% valsts budžeta tiek tērēti militārajām vajadzībām.
Šāda ekonomika īstermiņā rada darba vietas un algu kāpumu militārajā sektorā, taču civilie sektori cieš: mazinās investīcijas, uzņēmumi aizveras, inflācija aug un preču cenas pieaug. Rietumu sankcijas bloķē tehnoloģiju attīstību, finanšu nozari un izejmateriālu importu, kas ilgtermiņā būtiski bremzē attīstību.
Krievijas Nacionālā labklājības fonda rezerves no 117 miljardiem dolāru 2021. gadā ir sarukušas līdz aptuveni 31 miljardam dolāru 2024. gada beigās (Business Insider). Eksperti brīdina, ka šie resursi var izsīkt jau līdz 2025. gada rudenim, kas varētu novest pie smagas budžeta krīzes.
Ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs nesen atzina, ka Krievijas ekonomika balansē uz recesijas robežas. Rublis zaudē vērtību, banku likmes mainās, un uzņēmēju noskaņojums krīt. Tajā pašā laikā inflācija spiež iedzīvotāju pirktspēju uz leju.
Lai arī situācija kļūst nestabila, Prezidents Vladimirs Putins nav devis nekādas pazīmes, ka ekonomiskās grūtības liktu mainīt stratēģiju. Analītiķi uzskata, ka viņa motivācija ir ideoloģiska un imperiālistiska, nevis pragmatiska. Turklāt Kremlis apzinās – miera iestāšanās var izjaukt mākslīgo kara izraisīto ekonomisko aktivitāti, kas šobrīd tur noturību.
Pašreizējie dati liecina, ka ekonomiskā lejupslīde vien nenosaka kara beigas, bet tā ierobežo Krievijas spējas turpināt ilgtermiņa militāro kampaņu. Rietumu stratēģi šo situāciju uzskata par potenciālu sviras punktu sarunām un spiedienam – jo ilgāk kara izmaksas pieaug, jo augstāka iespējamība, ka Krievija meklēs izeju.
Līdz ar to jāsecina, ka Krievijas ekonomika šobrīd vēl spēj uzturēt karu, pateicoties masīviem aizsardzības tēriņiem, naftas ienākumiem un resursu mobilizācijai. Taču šī struktūra kļūst arvien nedrošāka. Ja Rietumi saglabās militāro un ekonomisko spiedienu, Krievijas iekšējā izturība var sākt lūzt, padarot karadarbības turpināšanu neefektīvu un politiski bīstamu pat pašam Kremlim jau tuvāko mēnešu laikā.
