Ogres domes opozīcijas deputāti rosina atlaist vietvaru un atstādināt mēru 0
Pēc Valsts kontroles publiskotā revīzijas ziņojuma “Nepilnības finanšu un mantas pārvaldībā Ogres novada pašvaldībā” Ogres novada domes deputāti Jānis Siliņš (JV) un Dace Kļaviņa (JV) lūguši viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Edgaram Tavaram (AS) sagatavot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par domes atlaišanu un Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) iesniegt to Saeimai, aģentūru LETA informēja Kļaviņa.
Deputāti apgalvo, ka jau ilgstoši ir norādījuši uz pārkāpumiem pašvaldības darbā, tomēr domes vairākums šos brīdinājumus ir ignorējis. “Mūsu ieskatā pašreizējā domes vadība nav spējīga nodrošināt tiesisku un sabiedrības interesēm atbilstošu pašvaldības darbu,” paziņojumā medijiem norāda opozīcijas deputāti.
Viņi arī atgādina, ka domes priekšsēdētājs Andris Krauja (NA) faktiski pildīja domes priekšsēdētāja pienākumus jau no 2025. gada jūlija, kad aizvietoja ilgstoši darbnespējā esošo toreizējo mēru Egilu Helmani (NA).
“Tieši viņa vadībā teju gadu Ogres novada pašvaldības darbība ir visaptveroši prettiesiska. Viņa retorika par Valsts kontroles ziņojumā konstatēto ir bīstams signāls pārkāpumu turpinājumam. Tāpēc uzskatām, ka Krauja nekavējoties jāatstādina no amata pienākumu pildīšanas,” pārliecināta opozīcija.
Kļaviņas un Siliņa sagatavotā vēstule nosūtīta Tavaram, Kulbergam un Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS).
Jau ziņots, ka Kraujas vērtējumā Valsts kontroles revīzijā atklātie pārkāpumi Ogres novada pašvaldībā ir nebūtiski.
Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Ogres novada dome neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietojusi vismaz 434 000 eiro, bet iepirkumos redzamas krāpšanas risku pazīmes. Valsts kontrole aicina pašvaldību pašu rīkoties un atgūt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoto naudu. Ja šāda rīcība nesekos, tad Valsts kontrole var lemt par zaudējumu piedziņas procesa iedarbināšanu, paredz Valsts kontroles likums.
Valsts kontroles revīzijā atklāts, ka Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība. Būtiskas neatbilstības un trūkumi konstatēti vairākos pašvaldības darbības aspektos – iekšējās kontroles sistēmā, finanšu pārvaldībā un uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā, attīstības projektu īstenošanā, institūciju pārvaldībā un ikdienas darba organizēšanā.
Revīzijā konstatētas arī krāpšanas risku pazīmes pašvaldības iepirkumos, finansējuma piešķiršanā biedrībām un nodibinājumiem. Par tām Valsts kontrole ir informējusi tiesībaizsardzības un citas uzraugošās iestādes.
Krauja uzsvēra, ka pašvaldība noteikti ņems vērā Valsts kontroles ieteikumus un stiprinās iekšējo kontroli, precīzāk dokumentēs, kā arī uzlabos darbu organizāciju. “Mēs to, noteikti, darīsim,” solīja mērs, jo tas esot arī novada iedzīvotāju interesēs. Viņš apgalvoja, ka pašvaldības mērķis noteikti neesot strīdēties ar Valsts kontroli strīdēšanas pēc, bet pēc būtības.
Krauja taisnojās, ka daudzi Valsts kontroles kritizētie projekti esot devuši labumu iedzīvotājiem, piemēram, bērnudārzi, sporta un atpūtas vietas, kā arī infrastruktūras uzlabojumi. Savukārt projektu izmaksu pieaugums bieži rodoties neparedzētu darbu dēļ.
Pašvaldība nepiekrīt daļai Valsts kontroles secinājumu, īpaši jautājumā par ūdenssaimniecību, jo tas, pēc pašvaldības aprēķiniem, varētu palielināt iedzīvotāju rēķinus par aptuveni 25%. Krauja solīja aicināt Valsts kontroli uz sarunu un meklēt juridiski un ekonomiski pamatotu aprēķinu.
Uz jautājumu par Valsts kontroles lēmumu vērsties tiesībaizsardzības iestādēs par iespējamu krāpšanos, Krauja atbildēja, ka pašvaldībā nav informācijas par to, ka tiesībaizsardzības iestādes būtu sākušas lietu pret pašvaldību, tādēļ viņš patlaban neko nevarot komentēt.
Savukārt Valsts kontroles aicinājumu pašvaldībai pašai atgūt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietotos 434 000 eiro naudu, Krauja apgalvoja, ka pašvaldībai neesot informācijas, kādos projektos ieguldītais finansējums Valsts kontroles ieskatā ir atzīts par neatbilstoši izlietotu.
Krauja nesaskata nepieciešamību, ka kādai amatpersonai būtu jāuzņemas politiskā atbildība vai jāpiemēro disciplināratbildība par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, jo tie esot nebūtiski. Viņš klāstīja, ka pašvaldība Valsts kontrolei vēl sniegšot savu skaidrojumu par katru revīzijas punktu.
