Valsts kontrole atklāj nopietnus pārkāpumus Ogrē, mērs tos sauc par nebūtiskiem 0
Pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā Ogres novada pašvaldībā konstatēta neatbilstoša vismaz 434 000 eiro izlietošana un norādīts uz iespējamām krāpšanas risku pazīmēm iepirkumos, pašvaldības vadība pārmetumus noraida. Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja preses brīfingā paziņoja, ka revīzijā konstatētie pārkāpumi esot nebūtiski, vienlaikus solot ņemt vērā Valsts kontroles ieteikumus un pilnveidot pašvaldības darba organizāciju.
Valsts kontroles revīzijā konstatēja, ka Ogres novada dome neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietojusi vismaz 434 000 eiro, bet iepirkumos redzamas krāpšanas risku pazīmes. Valsts kontrole aicina pašvaldību pašu rīkoties un atgūt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoto naudu. Ja šāda rīcība nesekos, tad Valsts kontrole var lemt par zaudējumu piedziņas procesa iedarbināšanu, paredz Valsts kontroles likums.
Valsts kontroles revīzijā atklāts, ka Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība. Būtiskas neatbilstības un trūkumi konstatēti vairākos pašvaldības darbības aspektos – iekšējās kontroles sistēmā, finanšu pārvaldībā un uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā, attīstības projektu īstenošanā, institūciju pārvaldībā un ikdienas darba organizēšanā.
Revīzijā konstatētas arī krāpšanas risku pazīmes pašvaldības iepirkumos, finansējuma piešķiršanā biedrībām un nodibinājumiem. Par tām Valsts kontrole ir informējusi tiesībaizsardzības un citas uzraugošās iestādes.
Preses brīfinga sākumā Krauja uzsvēra, ka pašvaldība noteikti ņems vērā Valsts kontroles ieteikumus un stiprinās iekšējo kontroli, precīzāk dokumentēs, kā arī uzlabos darbu organizāciju. “Mēs to, noteikti, darīsim,” solīja mērs, jo tas esot arī novada iedzīvotāju interesēs. Viņš apgalvoja, ka pašvaldības mērķis noteikti neesot strīdēties ar Valsts kontroli strīdēšanas pēc, bet pēc būtības.
Krauja taisnojās, ka daudzi Valsts kontroles kritizētie projekti esot devuši labumu iedzīvotājiem, piemēram, bērnudārzi, sporta un atpūtas vietas, kā arī infrastruktūras uzlabojumi. Savukārt projektu izmaksu pieaugums bieži rodoties neparedzētu darbu dēļ.
Pašvaldība nepiekrīt daļai Valsts kontroles secinājumu, īpaši jautājumā par ūdenssaimniecību, jo tas, pēc pašvaldības aprēķiniem, varētu palielināt iedzīvotāju rēķinus par aptuveni 25%. Krauja solīja aicināt Valsts kontroli uz sarunu un meklēt juridiski un ekonomiski pamatotu aprēķinu.
Uz jautājumu par Valsts kontroles lēmumu vērsties tiesībaizsardzības iestādēs par iespējamu krāpšanos, Krauja atbildēja, ka pašvaldībā nav informācijas par to, ka tiesībaizsardzības iestādes būtu sākušas lietu pret pašvaldību, tādēļ viņš patlaban neko nevarot komentēt.
Savukārt Valsts kontroles aicinājumu pašvaldībai pašai atgūt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietotos 434 000 eiro naudu, Krauja apgalvoja, ka pašvaldībai neesot informācijas, kādos projektos ieguldītais finansējums Valsts kontroles ieskatā ir atzīts par neatbilstoši izlietotu.
Krauja nesaskata nepieciešamību, ka kādai amatpersonai būtu jāuzņemas politiskā atbildība vai jāpiemēro disciplināratbildība par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, jo tie esot nebūtiski. Viņš klāstīja, ka pašvaldība Valsts kontrolei vēl sniegšot savu skaidrojumu par katru revīzijas punktu.
Kā vēstīts, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) pieprasīs Ogres novada pašvaldībai skaidrojumu par Valsts kontroles faktiem.
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece Mudrīte Grundule, ministrs iepazinies ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un šodien rakstiski pieprasīs skaidrojumu pašvaldībai par atklātajiem faktiem.
Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis uzsver, ka kārtība publiskajā pārvaldē nav pašmērķis, bet gan priekšnoteikums sabiedrības uzticībai un lietderīgai rīcībai ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu.
Revīzijā konstatētie trūkumi Ogres novada pašvaldībā nav atsevišķi gadījumi – tie raksturo sistemātiskas problēmas, kas izpaužas gan finanšu lēmumos, gan projektu īstenošanā, gan ikdienas resursu pārvaldībā, spriež revidenti. Ja šos pamatprincipus neievēro, tiek apdraudēta gan publisko līdzekļu atbildīga izmantošana, gan uzticēšanās pašvaldības darbībai, norāda Erdmanis.
Revīzijā Valsts kontrole atzīmē, ka vairākkārt saskārās ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus. Daļa dokumentu, kurus pašvaldība vēlāk izmantoja, lai iebilstu pret revīzijas secinājumiem, tā iesniedza tikai pēc revīzijas ziņojuma projekta sagatavošanas sūdzības izskatīšanas procesā.
Attīstības programma pašvaldībā ir galvenais dokuments, kas nosaka prioritātes, plānotos rezultātus un to, kā konkrētiem mērķiem novirza publiskos līdzekļus. Ogres novada pašvaldībā attīstības plānošanas, projektu īstenošanas un uzraudzības process ir nepilnīgs, konstatēts revīzijā.
Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldības lēmumi par investīcijām ne vienmēr balstīti uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Pašvaldības aptaujās kā prioritātes norādītas infrastruktūras sakārtošana un uzņēmējdarbības attīstība, taču attiecīgajās jomās plānotas vien 6% aktivitāšu un tikai 1% projektu. Lai gan finansējums ceļu sakārtošanai palielināts par 45%, tomēr visstraujākais pieaugums – gandrīz 24 miljoni eiro jeb četras reizes – paredzēts kultūras infrastruktūrai. Piemēram, tuvākajos gados Ogres Muzikālā teātra projekta attīstībā plānots ieguldīt 23,3 miljonus eiro. Vienlaikus būtisku daļu plānoto projektu vispār neīsteno. No 2022. līdz 2025. gada septembrim nav īstenoti 79 no 191 jeb 41% projektu infrastruktūras un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomās par 34,7 miljoniem eiro, secinājusi Valsts kontrole.
Pašvaldībā nav iespējams objektīvi novērtēt attīstības programmas izpildi – 84 no 126 rādītājiem nav noteiktas ne sākuma, ne mērķa vērtības, savukārt 99% projektu Investīciju plānā un 95% aktivitāšu Rīcības plānā klasificētas kā vienlīdz svarīgas. Šāda pieeja neļauj noteikt prioritātes un pilnvērtīgi kontrolēt rezultātu sasniegšanu.
Valsts kontrole norāda, ka pašvaldības budžets nav skaidri sasaistīts ar attīstības programmas mērķiem, līdz ar to nav iespējams izsekot, kā konkrēti izdevumi palīdz sasniegt plānotos rezultātus. Lai gan pašvaldībā formāli ir noteikta attīstības programmas uzraudzības kārtība, praksē to neīsteno – iestāžu iesniegto informāciju par programmas izpildi neanalizē un neizmanto progresa izvērtēšanai. Rezultātā pieaug administratīvais slogs bez reālas pievienotās vērtības sabiedrībai nav caurskatāmas informācijas par attīstības programmas izpildi.
Pašvaldības iepirkumos nav nodrošināta pietiekama atklātība, piegādātāju konkurence un dokumentācijas kvalitāte, pārmet Valsts kontrole. Iepirkumu komisijas darbs ir nekvalitatīvs – ar nepilnīgu un kļūdainu dokumentāciju, nepareizi norādītiem pretendentiem, ar kuriem slēdzams līgums, un neprecīziem aprēķiniem. To apliecina arī autotransporta apkopes un remonta iepirkumi, kuros prasības noteiktas, neievērojot faktiskās vajadzības. Rezultātā daļa no pašvaldības struktūrām savu autotransporta apkopi un remontus par 162 000 eiro jeb 54% veica pie citiem komersantiem, kas nav iepirkuma uzvarētāji. Tas norāda ne tikai uz neefektīvu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, bet arī uz Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpumiem, uzsver Valsts kontrole.
Savukārt atsevišķos iepirkumos sākotnēji noteikti īsi darbu izpildes termiņi, kas vēlāk vairākkārt pagarināti, vienlaikus palielinot līgumu summas. Vienā gadījumā iepirkums izsludināts dienu pirms Iepirkumu komisijas pirmās sēdes. Šajos iepirkumos par uzvarētājiem izvēlēti savstarpēji saistīti uzņēmumi, tostarp saistīti ar pašvaldības institūcijām un amatpersonām.
Pašvaldība, piešķirot finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, nenosaka konkrētus sasniedzamos rezultātus un to rādītājus. Tādēļ nav iespējams izvērtēt finansējuma ietekmi uz pašvaldības attīstības mērķiem. Lai gan ik gadu šim nolūkam piešķir ap 1 miljonu eiro, finansējuma izlietojuma uzraudzība nav pietiekama, norāda Valsts kontrole.
Piemēram, par biedrībai “Ogres Basketbola klubs” 2022. gadā piešķirto 195 000 eiro finansējumu nav saņemta līgumā paredzētā atskaite. Pašvaldība nenodrošināja pietiekamu kontroli pār piešķirtā finansējuma izlietojumu, un tas nav atgūstams, jo biedrība šā gada februārī likvidēta. Turklāt pašvaldība neveica darbības, lai atgūtu līdzekļus pirms biedrības likvidācijas, uzsver Valsts kontrole.
Konstatēti arī interešu konflikta gadījumi. Pašvaldības domes deputāts piedalījies lēmuma pieņemšanā gan par pašvaldības iestāšanos biedrībā “Ogres novada attīstībai”, gan par 5417 eiro finansējuma piešķiršanu tai, lai gan deputāts pats ir šīs biedrības dibinātājs. Turklāt piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzība uzticēta pašvaldības amatpersonai, kura arī ir šīs biedrības biedrs. Atskaiti par piešķirtā finansējuma izlietojumu biedrība neiesniedza noteiktajā termiņā, un arī pašvaldība neveica nekādas darbības, lai saņemtu šo atskaiti vai atgūtu līdzekļus. Finansējums pilnā apmērā atgūts tikai revīzijas laikā.
Pašvaldības aģentūrās konstatēti būtiski trūkumi finanšu līdzekļu izlietojumā un mantas pārvaldībā – nav skaidri definēti uzdevumi un rezultāti, trūkst caurskatāmības un pakalpojumu pašizmaksa ilgstoši pārsniedz noteiktās pakalpojumu cenas no 16% līdz 140%.
Piemēram, aģentūru “Ogres komunikācijas” un “Rosme” ieņēmumi no ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas nesedz šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, tostarp infrastruktūras pilnvērtīgai atjaunošanai nepieciešamo finansējumu, kura apmērs ir līdz pat 2,9 miljoniem eiro jeb vidēji 716 000 eiro gadā. Tas liedz rēķināties ar kvalitatīvu pakalpojumu un paredzamām tā izmaksām ilgtermiņā, skaidro Valsts kontrole.
Revīzijā konstatēts, ka aģentūra “Zilie kalni” bez domes piekrišanas 34 115 eiro, kas bija paredzēti meža atjaunošanai, izlietojusi citiem mērķiem. Nav ieviesta vienota un pamatota pieeja ieņēmumu veidošanai un maksas noteikšanai par resursu izmantošanu. Zemes nomas darījumos konstatētas arī interešu konflikta pazīmes. Vienā gadījumā aģentūras darbinieka kapitālsabiedrība Zilo kalnu teritorijā bez izsoles nomā 100 kvadrātmetrus zemes par 0,02 eiro gadā. Citā gadījumā kapitālsabiedrībai, kuras amatpersonai ir saistība ar pašvaldības amatpersonu, bez izsoles uz 20 gadiem iznomāti 10 000 kvadrātmetri zemes par 100 eiro gadā. Vienlaikus teritorijā veikta līgumā neparedzēta saimnieciskā darbība.
Būtiski trūkumi konstatēti arī atlīdzības jomā, debitoru parādu administrēšanā, sociālā uzņēmuma darbībā un pabalsta piešķiršanā.
Atlīdzības jomā konstatēti gan pārkāpumi, gan nevienlīdzīga pieeja – nelikumīgi aprēķināta atlīdzība 13 996 eiro par likvidētas amata vietas pienākumu pildīšanu, savukārt prēmiju un naudas balvu piešķiršanā trūka skaidru kritēriju un apmēra pamatojuma. Piemēram, no 189 darbiniekiem, kuru vērtēšanas rezultāti atbilda prēmēšanas nosacījumiem, prēmija piešķirta tikai vienam darbiniekam.
Pašvaldība nenodrošina pietiekamu debitoru parādu uzraudzību un atgūšanu – parādus savlaicīgi nekontrolē un nepiedzen, pārmet revidenti. Lai gan kopējais parādu apmērs no 2022. līdz 2025. gadam samazinājies par 230 000 eiro, bezcerīgie parādi joprojām pārsniedz 1 miljonu eiro.
Pašvaldība piešķīra 24 000 eiro motorkuģa “Līgo” izcelšanai, šo maksājumu nepamatoti klasificējot kā sociālo pabalstu, un nav veikusi darbības, lai no īpašnieka atgūtu 22 000 eiro faktiski izlietoto līdzekļu.
Sociālā uzņēmuma “Ogres zelta liepa” mērķis ir sabiedriski nozīmīgs, taču pašvaldības vismaz 133 000 eiro finanšu līdzekļu izlietojums uzņēmuma darbības nodrošināšanai nav bijis ekonomisks. Iemesls nav sociālā uzņēmuma statuss, bet konstatētās problēmas pārvaldībā un finanšu disciplīnā, tostarp 10 000 eiro nodokļu parāds un neatbilstoša finansējuma izmantošana. Proti, no piešķirtajiem 40 000 eiro digitālajiem risinājumiem un aprīkojumam būtiska daļa izmantota ikdienas izdevumu segšanai.
Valsts kontroles padomes loceklis Erdmanis akcentē, ka atbildīga pārvaldība nozīmē, ka pienākumi un lēmumu pieņemšanas kompetence ir skaidri noteikta visā procesa gaitā. Pašvaldības institūcijām un amatpersonām jāzina, kas sagatavo un pamato izvēli, kas pieņem lēmumu, kas nodrošina tā izpildi, kas uzrauga finanšu līdzekļu un mantas izmantošanu un kas izvērtē sasniegto.
“Šāda skaidrība ir vajadzīga gan pašā pašvaldībā, gan sabiedrībai, lai lēmumu pieņemšanas un īstenošanas gaita būtu pārskatāma. Šie pārvaldības aspekti ir jāpilnveido Ogres novada pašvaldībā,” norāda Erdmanis.
Ogres novada pašvaldībai sniegti trīs ieteikumi. To ieviešana līdz 2031. gadam ļaus būtiski stiprināt pārvaldības kvalitāti un caurskatāmību. Pašvaldība skaidrāk plānos un uzraudzīs Attīstības programmu, pilnveidos pašvaldības aģentūru un pakalpojumu organizēšanu, uzlabos iepirkumu kontroli, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu un pamatotu atlīdzību izmaksu pašvaldības iestādēs.
