Oktobra vētrā Saulkrastu apkārtne uz vairākām stundām piedzīvojusi būtiskus mobilo sakaru pārrāvumus. 20
7. un 8.oktobrī Latvijā plosījās spēcīga vētra. Tā bija ne tikai pēdējos gados stiprākā, bet arī netipiski ilga. Vētras laikā Baltijas jūrā visticamāk Ķīnas kuģis ar enkuru pārrāva sakaru kabeli un sabojāja gāzes vadu. Kas iespējams bijusi izplānota sabotāža. Latvijā tas būtiskus sakaru pārrāvumus lietotājiem neradīja. Bet, tā kā vētra nodarīja postījumus arī maģistrālajām elektrolīnijām, dažviet vairāk kā diennakti nebija elektrības. Un Saulkrastu apkārtne uz vairākām stundām piedzīvojusi būtiskus mobilo sakaru pārrāvumus, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tūkstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Un piemēram šeit – Saulkrastu apkārtnē uz vairākām stundām pazuda arī mobilie sakari.
Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Kā stāsta Uldis, sākumā pazudusi elektrība, pēc tam sakari.
ULDIS, Saulkrastu iedzīvotājs
TELE 2 sakari pazuda uzreiz. Dēls vēl strādāja un ielikām “hot-spot” telefonā. Pēc tam pazuda LMT. Pēc tam pazuda sakari vispār. Ne tikai internets, bet vienkārši viņu nav.
Kopš iepriekšējās dienas nakts līdz nākamās dienas rītam sakaru nav bijis?
Sakaru tornis 80 metru attālumā un nekas nestrādā.
IRĒNA, Saulkrastu iedzīvotāja
Jā, es mēģināju… Ar kaimiņiem sazvanījāmies. Prasīju, cik ilgi elektrība nebūs, jo nebija nekāda informācija.
Ja ārstiem vai glābējiem būtu jāzvana? Ja kādam kāds koks uzkritis.
Nu, tajā brīdī nevarēja, jā.
Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka “Elektronisko sakaru likums” un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam skaidroja, ka komisija nolēma vērsties pie Ministru kabineta un Satiksmes ministrijas ar aicinājumu izmantot likumā paredzētās tiesības Ministru kabinetam noteikt zināmas prasības arī drošībai, kas attiecas uz sakaru nepārtrauktību.
SM šonedēļ pie sevis uz sanāksmi izsauca mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējus. Pārrunās izskanējis arī piedāvājums uz sakaru torņiem izvietot lādējamās baterijas, kas varētu darboties nevis dažas stundas, bet vienu vai pat divas diennaktis.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka ir izstrādāts algoritms, kā rīkoties objekta, kas ir daļa no kritiskās infrastruktūras, apsaimniekotājiem. Ministrs cer, ka mobilo sakaru operatori savus pienākumus attiecībā uz sakaru nodrošināšanu pilda godprātīgi, “jo skaidrs, ka sakaru nodrošināšana jebkuru krīžu apstākļos ir absolūti kritiska, un nepārtrauktība ir centrālais parametrs, pēc kā būtu jāvadās”.
Mobilo sakaru operatori neiebilstot pret ieteikumiem stacijas nodrošināt ar krietni vairāk uzlādes baterijām. Virspusēji aprēķini liecina, ka šādas investīcijas katram no operatoriem varētu izmaksāt pat vairākus desmitus miljonu eiro. Savukārt apraides iekārtas, kas izvietotas uz, piemēram, baznīcu torņiem vai ēku jumtiem, nespētu noturēt akumulatoru blokus vai ģeneratorus.
