Ornitologi: Jaunie koku ciršanas noteikumi var novest pie mežu pārliecīgas izciršanas 0
Topošie grozījumi koku ciršanas noteikumos, ko Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai, var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām. Apspriešanai nodotie grozījumi ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, proti, atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.
Kā portālu laukos.lv informēja Latvijas Ornitologu biedrībā, mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, esot balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, turklāt analizēti tikai tie meži, kas nepieder valstij. Tomēr šie aprēķini rādot, ka pēc mežizstrādes intensificēšanas nākamajos desmit gados mežu, kas sasniegs ciršanai atbilstīgu vecumu (vai izmēru), kļūs mazāk un vismaz nākamajos 230 gados to vairs nebūs tik daudz kā pašlaik.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana faktiski nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo attiecīgo izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. “Iespējams, ministrija izvēlējusies formāli atstāt nemainītu ciršanas vecumu, tāpēc ka tas nozīmētu grozījumus Meža likumā, kas būtu jāpieņem Saeimai. Turpretī ciršanas caurmēra samazinājumu, kā rāda pieredze, visticamāk, bez būtiskas pretestības varēs izbīdīt cauri Ministru kabinetam,” uzskata Ķerus.
Viņš arī norāda, ka meža zinātnieku ieskatā ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vērtība, taču ministrija, rēķinoties tikai ar saimnieciskajām interesēm, neņem vērā, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem.
“Samazinātais ciršanas caurmērs lielākajā daļā gadījumu būs mazāks nekā minimālais izmērs kokam, kādā dzeņi kaļ dobumus. Piemēram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru. Savukārt no melnās dzilnas un citu dzeņu kaltajiem dobumiem ir atkarīgas citas, tostarp īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs,” skaido ornitologu pāŗstāvis.
Savukārt melnajam stārķim ligzdas būvei nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bērzam un 45 cm eglei5, bet plānotie grozījumi paredz šos kokus nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 cm diametrā.
Tāpat biedrība akcentē, ka, pamatojot grozījumu veikšanu, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem ir viens, mainīsies arī valsts mežu apsaimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem ministrija neesot vērtējusi, taču, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits.
Šobrīd biedrība vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.
