Osinovskis: Darījums ar Magoni bija neparasts, bet tas nenozīmē, ka nelegāls 13
Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu “Krievijas dzelzceļā”, lai atjaunotu līgumu starp “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu” un “Krievijas dzelzceļu” bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.
Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika “lauka apstākļos” un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.
“Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi,” stāstīja Osinovskis.
Viņš skaidroja, ka saņēmis dividendes un par tām samaksājis nodokļus. Pēc tam Osinovskis devies uz banku un izņēmis šo summu. Naudas nodošanai bija jānotiek pie juristiem, bet Magonis kavēja un lūdzis atbraukt viņam pretim, tādēļ Osinovskis ar Magoni saticies pa ceļam.
Osinovskis skaidroja, ka kopumā naudas nodošanas brīdī klāt bijuši četri cilvēki, no kuriem divi bija liecinieki. Tāpat klāt bijuši divi darbinieki no Igaunijas drošības policijas (KaPo), kuri to filmēja.
“Es ļoti labi redzēju, ka to visu filmē un speciāli viņiem parādīju somu, es to nekur necentos slēpt. Viss, kas bija vajadzīgs, bija apliecinājums, ka viss ir noticis Igaunijā, es naudu esmu nodevis un viss ir noticis godīgi. Ja tas būtu kukulis… Tā arī bija galvenā izmeklēšanas problēma, jo viņiem tas bija neparasts darījums. Kā parasti tiek doti kukuļi? Es nezinu – caur ārzonām, caur Panamu, caur starpniekiem, slepus, naktī… Bet te dienas laikā, kameras priekšā. Jebkurš mēģinājums naudu pārskaitīt uz kontu…To varētu traktēt arī kā kaut ko nelikumīgu. Es visu gribēju izdarīt likumīgi un tā arī izdarīju,” sacīja Osinovskis.
Jautāts, kādēļ nebija vienkāršāk noslēgt līgumu ar Magoni kā ar lobistu, kurš apņemas par kaut ko vienoties ar Krievijas pusi un, ja tas neizdodas, tad atdod naudu, Osinovskis sacīja, ka šis jautājums tika apspriests kādu pusgadu. Lai šo darījumu apspriestu, Osinovskis un Magonis vairākkārt tikušies, arī advokātu klātbūtnē.
Osinovskis pastāstīja, ka “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” vēsturiski ir remontējusi “Krievijas dzelzceļa” lokomotīves. Tad, kad 2014.gadā norisinājās notikumi Krimā, Eiropas Savienība (ES) ieviesa sankcijas pret Krieviju, savukārt Krievija ieviesa sankcijas pret ES. Viena no šīm antisankcijām paredzēja aizliegumu izvest uz ārvalstīm valsts īpašumu, līdz ar to “Krievijas dzelzceļa” lokomotīvju remonts “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā” apstājās. Tajā laikā tika remontētas 30 Krievijas lokomotīves un tās bija izjauktā stāvoklī.
“Pēc šiem politiskajiem lēmumiem tika dota komanda – lai kādas tās ir, sūtiet atpakaļ! Tās tika sakrautas vagonos un nosūtītas. Jautājums bija tik sāpīgs, ka netika pat dots laiks, lai šīs lokomotīves saremontētu. Risinājuma meklēšanā iesaistījās gan Daugavpils mērs, gan Krievijas vēstnieks, pieslēdzās pat Krievijas Ārlietu ministrija un mūsu politiķi. Savukārt “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” valde jau savā līmenī vienojās par līguma pagarināšanu ar “Krievijas dzelzceļu” un līguma summa bija ap 40 miljoniem eiro,” skaidroja Osinovskis.
Viņš piebilda, ka politisko lēmumu atcelt neviens nespēja, faktiski šo jautājumu spēja risināt tikai viens cilvēks – toreizējais “Krievijas dzelzceļa” vadītājs Vladimirs Jakuņins.
“”Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” valde ar šo jautājumu nodarbojās gadu un ilgāk un beigās vērsās pēc palīdzības pie manis. Es nenodarbojos ar grupā ietilpstošo uzņēmumu operatīvo vadību un tādēļ detaļas nepārzinu, jo mūsu grupā ir 50 uzņēmumu. Taču viņi atnāca un teica, ka atlicis ir tikai viens variants – Magonis, kurš caur savu sievu ir Jakuņina radinieks. Turklāt nav pat vajadzīgs, lai Jakuņins parakstītu kādus dokumentus, pietiks, ja viņš pamās ar galvu un atļaus saviem padotajiem kārtot tālāk līguma pagarinājumu,” teica Osinovskis.
Viņš uzsvēra, ka tieši tāpēc sācis par šo jautājumu runāt ar Magoni, kurš no sākuma teicis, ka ar šo jautājumu negrib nodarboties, jo viņam daudz vairāk interesē tādas lietas kā tranzīts caur Latviju, kravas uz Latvijas ostām un citi jautājumi.
“Taču es turpināju pierunāt un liku saprast, ka tas, protams, nebūs par velti, jo tie galu galā ir viņa privātie kontakti un privātās iespējas. Es viņam teicu, ka no līguma summas viņš saņems 2%. No tā arī sākās viss stāsts. Turklāt šī nauda nevarēja būt no kāda uzņēmuma, tai bija jābūt manai privātajai naudai. Tādēļ es arī nevarēju izmantot starpniekus. Tam bija jānotiek pilnīgi caurskatāmi un tiešā veidā. Turklāt Igaunijā par šo lietu zināja visi – gan KaPo, gan visi citi. Par to bija daudzi e-pasti, daudzi papīri, īsziņas. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nebūtu paslinkojis, tad šo darījumu varēja pārbaudīt un šī tēma tiktu slēgta jau pirmajā dienā,” klāstīja Osinovskis.
Viņš piebilda, ka darījums par 40 miljoniem eiro ar “Krievijas dzelzceļu” nenotika, jo pusstundu pēc naudas saņemšanas Magoni arestēja pie robežas, atņēma naudu un iesēdināja cietumā.
“Kā jau es teicu, tas bija avanss. Ja darījums tiktu noslēgts, tad Magonis paturētu summu, ja nē, tad nauda tiktu atdota. Pēc divām dienām Magonim bija paredzēta tikšanās ar Jakuņinu Lisabonā vai kādā citā vietā. Tādēļ tas arī notika diezgan steidzīgi – samaksā, lai es redzu, ka mani nepiekrāpsi! Tādēļ arī notika mūsu tikšanās,” stāstīja Osinovskis.
Jautāts, vai ar Magoni ir runāts par četrām dīzeļlokomotīvēm, kuras SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirka no AS “Skinest Rail”, Osinovskis uzsvēra, ka ne Magonis, ne viņš pats ar to nav saistīti. Osinovskis pavēstīja, ka Magonis par šo dīzeļlokomotīvju iepirkumu neko nav zinājis un arī Osinovskis par to nav zinājis, jo tas uz viņu neattiecas.
“Taču tad, kad visi par to uzzināja, iepirkums bija beidzies, dīzeļlokomotīves piegādātas un daļa summas samaksāta, arī kļuva skaidrs, ka lokomotīvju cena ir par 20% zemāka nekā citām dīzeļlokomotīvēm, kuras ir pirktas. Gandrīz visas “Latvijas dzelzceļa” dīzeļlokomotīves ir iegādātas no šīs pašas sērijas – kopā tās ir tikai 11. Pēdējā lokomotīve bija nopirkta par 2,5 miljoniem eiro. Tās dīzeļlokomotīves, par kurām ir runa, bija iegādātas par 20% lētāk. Būtu grūti iedomāties, ka par lokomotīvēm, kuras tiek iepirktas lētāk, būtu vēl jādod arī kukulis. Tas vienkārši neiet kopā,” teica Osinovskis.
Viņš uzsvēra, ka viņam arī neesot nepieciešamības dot kukuļus par četrām lokomotīvēm. “Ja man vienā svaru kausā ir 50 uzņēmumu grupa, tad kāda velna pēc man būtu jādod kukulis par četrām dīzeļlokomotīvēm, kuras turklāt pieder nevis man, bet uzņēmumam, no kura es varu saņemt tikai dividendes no peļņas. Tas ir absurds. Situācija pati par sevi ir absurda. Taču teorija bija dzimusi un jau sešas stundas pēc Magoņa aizturēšanas tā bija medijos,” sacīja Osinovskis.
Viņš norādīja, ka par visu darījumu ar Magoni runāts atklāti – pa parasto telefonu, neviens neslēpās.
Osinovskis skaidroja, ka KNAB bija lūdzis Igaunijas pusi šo tikšanos ieprotokolēt, tādēļ, kad notika naudas nodošana, KaPo bija blakus un to filmēja.
“Latvijā operatīvā izmeklēšana gāja savu gaitu un Igaunijas puse palīdzēja. Tostarp palīdzēja arī man – šo faktu dokumentēt. Pašu darījumu jau neviens nenoliedz. Es piekrītu, ka šis darījums ir neparasts. Summa ir neparasta. Bet kas parasts ir faktā, ka tiek ieviestas sankcijas un uzņēmums zaudē 40 miljonu pasūtījumu? Tā visa ir neparasta situācija. Taču, ja tā ir neparasta, tas nenozīmē, ka tā ir nelegāla,” teica Osinovskis.
Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos 21.janvārī attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka “LDz” meitas sabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirktu no Osinovskim piederošās “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves. “Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar “Krievijas dzelzceļa” prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā,” norādīja tiesā.
Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai “LDz ritošā sastāva serviss” izlemtu šo darījumu veikt.
Magonim kā “LDz” prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norādīja tiesā.
Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar “Krievijas dzelzceļa” vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā “LDz” amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar “Krievijas dzelzceļa” amatpersonu.
Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.
