– Cik bēgļu esat gatavi uzņemt Rīgā? 0
– Pagājušos pāris gados Rīgā reāli esam integrējuši sešas ģimenes. Šodien būtu viegli pateikt, ka jaunajā situācijā ar bēgļiem valdība bijusi neizlēmīga, ministri nav bijuši uzdevumu augstumos. Es uzskatu, ka 250 vai 776 bēgļi tiešā veidā nav Latvijas apdraudējums. Gandrīz vai būtu gatavs saderēt: kad šie cilvēki ierastos mūsu valstī, ņemot vērā, ka robežas ir vaļā, paietu dažas dienas un ar autostopiem vai citādi atvestie dotos prom uz Vāciju, Holandi. Pazustu, ka papēži vien cilājas! Ir radīts emocionāls fons, notiek politiska šķēpu laušana – būtībā tas parāda mazspēju. Lai taču Saeima nobalsojusi, jo valdība ir tikai izpildinstitūcija. Joprojām nav atbildes par pamatjautājumiem bēgļu lietā. Jūs vaicājat – cik Rīga uzņems? Liela pilsēta var uzņemt visus vai nevienu, taču nav skaidras pozīcijas – kā viņi mācīsies, kur dosies strādāt, kur bērnus sūtīs skolā, kā notiks integrēšana. Eiropa ir pārpilna ar atceļojušajiem un laivās vēl plūst šurp. Neticu, ka viņu mērķis ir Latvija, latviešu valodas mācīšanās, un viena daļa, tā vien šķiet, nemūk no kara, bet ierodas labākas dzīves meklējumos. Ekonomiskās intereses vislabāk realizēt pārtikušās zemēs. Ja vien Latvijā viņus neieslēdz kādā istabā un caurām dienām nekontrolē, tad šie cilvēki dosies atpakaļ uz Eiropu. Nevajag tracināt sabiedrību. Daļa ir uztraukusies, ka iebraucēju dēļ dzīves kvalitāte mainīsies uz slikto pusi. Jau sen vajadzēja skaidrot, kā būs, pieņemot bēgļus, nevis vilcināties un radīt lielu neizpratni.
– Daži zemnieki solās dot iebraucējiem darbu.
– Nezinu gan, vai viņi raks un pļaus zemnieku saimniecībās. Cilvēkus neviens nevar piesiet pie staba, un, ja Eiropas iekšējās robežas vēl ir vaļā, viņi paši izdarīs izvēli. Latvijā jau līdz šim bija ieceļotāji no austrumu puses. Gruzīni, piemēram, vai ukraiņu cilvēki, kas ārstējas, cenšas adaptēties Latvijā. Sešas ģimenes, saņēmušas patvēruma meklētāju statusu, vērsušās Rīgas sociālajos dienestos. Sociālā palīdzība viņiem vairs nepienākas, pašiem jārūpējas par iztikšanu, sadzīves apstākļiem un pārējo. Kur ved ceļš pēc Muceniekos nodzīvotā laika? Uz pašvaldību. Lai palīdz – te nu mēs esam, lūdzu, dariet kaut ko.
– Kādi jaunumi jums vēstāmi par “Gods kalpot Rīgai”? Būs partijas kongress, sacījāt, ka nākamajās vēlēšanās gribat startēt plašākā mērogā.
– Būs 4. kongress. Lemsim, kā iesim uz 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Man ir informācija, ka Andreja Požarnova biedrība “Gods kalpot Latvijai” aktīvi darbojas un februārī gaidāma biedru sapulce – iespējams, tā noslēgsies ar svarīgu lēmumu.
– Par partijas dibināšanu?
– Tas ticami. Partijas brūk vai veidojas tanī brīdī, kad cilvēki neredz iespēju īstenot ieceres vai, tieši otrādi, rodas biedru grupa, kam ir vēlme kaut ko darīt. Ja veidojas “Gods kalpot Latvijai” kā uz pašvaldībām orientēts spēks, mēs meklētu iespēju ar to sadarboties.
