– Neattālināsimies no dzelzceļa. Kā Rīgas teritorijā virzās “Rail Baltic” projekts? Daži iedzīvotāji ceļ iebildumus. 0
– Dome atbalsta galveno “Rail Baltic” projektu kā svarīgu nākotnes maģistrāli. Tiešā veidā tā iet garām Rīgai, trase ir caur Salaspili. Cilvēki uzskata, ka jābūt sasaistei arī ar Rīgu, jo ne visi pasažieri pa taisno brauks no Helsinkiem uz Berlīni. Tāpēc jāsakārto Centrālā dzelzceļa stacija, jābūt savienojumam ar maģistrālo maršrutu. Par to iebildumu nav. Strīdus ābols ir atzars uz lidostu. Manas šaubas par tādas izbūves nepieciešamību ceļas no izpētes grupas datiem: ja līnijas ierīkošana no vienas Latvijas robežas līdz otrai izmaksā 1,8 miljardus eiro, tad savienojums Centrālā dzelzceļa stacija – lidosta teorētiski varētu maksāt tikpat daudz, cik maģistrālais ceļš. Ja posmiņš ir tikpat vērts, cik mugurkauls? Bažas saistās arī ar šo – ja Rīgā sāks rakt, pieveiks pāris kilometru, bet Eiropai piepeši aptrūksies naudas, tad paliks būvbedres. Papildu finansējumu būtu jāmeklē gadiem. Negribu, ka pilsētu tā izposta. Tāpēc tuneļa dzelzceļa vietā jāizskata visi alternatīvie varianti. Daudz lētāks variants būtu kaut vai minētais ātrgaitas tramvajs uz lidostu.
– Rīgas skolās šogad 500 pirmklasnieku vairāk nekā pērn. Taču izglītības ministre norādījusi, ka arī Rīgā ir vidusskolas, kurās nenokomplektē klases. Pašvaldības ir skolu uzturētājas. Ko darīt situācijā, kad nav audzēkņu?
– Par 500 bērniem vairāk 1. klasē – tas nozīmē, ka ir divdesmit klases vairāk. Pieaug arī audzēkņu skaits bērnudārzos. Otra situācija, ka 10. klasēs bērnu paliek mazāk. Viens no iemesliem – agrāk vidusskolu absolventi devās mācīties uz augstskolām ārzemēs, bet tagad vērojama tendence jau vidusskolas posmā pārcelt izglītošanos uz Eiropu. Tas ir tiesa, ka sešās Rīgas skolās nespējām atvērt 10. klasi. Bērni jau tik agros gados fiziski vairs nav Latvijā. Protams, skolās ar prestižu, kas iegūts, pateicoties skolotāju kolektīvam, direktora autoritātei, vietu trūkst. Bet Rīga ir 300 km2 teritorija, un galvenā sāpe ir saglabāt vismaz vienu latviešu vidusskolu katrā apkaimē – arī Bolderājā, Iļģuciemā, kur nav tik daudz latviešu bērnu, kā normatīvos paredzēts. Tie ir mūsu apzināti centieni – nodrošināt skolu pieejamību tuvu dzīvesvietai. Rīgā ir pāri par 65 tūkstošiem skolēnu, 115 vispārizglītojošās skolas – liela saimniecība.
– Ar interesi izlasīju konkursu par labākajām ierosmēm Mūkusalas promenādes iedzīvināšanai. Vai gribat izvilkt svaigā gaisā Nacionālās bibliotēkas apmeklētājus un Torņakalna LU Zinātņu centra studentus? Vispār apsveicami, ka krastmalas sāks jaunu dzīvi, bet vai varētu no transporta atbrīvot Daugavmalas daļu iepretim Vecrīgai?
– Rīga attīstās. Ir izveidota promenāde visgarām Spīķeriem, un pētām, kā labiekārtot Mūkusalas ielas apvidu. Sadarbība ar Latvijas Universitāti, kas nākotnē redz Torņakalnu kā studentu pilsētiņu, ir skatāma kompleksi. No savas puses plānojam tuvējās dzelzceļa stacijas pārbūvi un perspektīvu pārējām apkārtējām teritorijām. Tur varētu būt autoosta, veidojot transporta mezglu ar Torņakalna staciju. Par tūristu un gājēju piekļūšanu Daugavai no Vecrīgas puses ir ļoti laba ideja. Taču īstenojama tad, ja aizliedzam smagā transporta kustību uz ostu pa krastmalu. Šo mērķi varētu sasniegt piecos gados. Trūkst neliels posms Austrumu maģistrālē, un tad būtu apvedceļš ienākošajiem auto gan no Daugavpils, gan Bauskas šosejas puses pāri Dienvidu tiltam – kustībā uz ostu apkārt centram.
