Iģenes Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1757. gadā un ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas joprojām kalpo sākotnējam mērķim.
Iģenes Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1757. gadā un ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas joprojām kalpo sākotnējam mērķim.
Foto: Jurģis Klotiņš

“Latviskums ir ­daudzveidīgs”. Par sakrālo mantojumu, kas jāsaglabā 1

Jurģis Klotiņš, Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Lasīt citas ziņas

Sakrālā mantojuma finansējums no valsts budžeta Latvijas baznīcu ēku restaurācijai ir ieguldījums, kas cilvēkiem palīdz turpināt iesākto dievnamu kultūras mantojuma atjaunošanas darbu un stiprina piederību Latvijai katrā novadā.

Šovasar man bija dāvāta iespēja īstenot jau ilgāku laiku loloto ieceri ar divriteni no Rīgas aizbraukt līdz Opekalna baznīcai Alūksnes augstienē. Katru dienu es izjutu lielu pateicību par redzēto dabas skaistumu, cilvēku viesmīlību un prieku par viņu radošā darba veikumu Vidzemes pagastos – iekoptām saimniecībām, atpūtas vietām, atmiņas glabāšanu muzejos, lauku skolās ieguldīto darbu, kultūrvēstures vērtību, muižu un baznīcu atjaunošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latviskums ir ­daudzveidīgs”

Zeltiņu luterāņu baznīcā pirms ceļa uz Ziemeru muižu ar bijību klausījos draudzei piederīgās dāmas stāstītajā par dievnama izpostīšanu un atjaunotni. Šodien sirmā, bet garā tik možā kundze okupācijas laikā savām acīm bija redzējusi, kā 1966. gadā pēc draudzes padzīšanas ar kāpurķēžu traktoru baznīcai nogāza torni. Draudze baznīcu atguva pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un 1995. gadā torni atjaunoja.

Zeltiņu baznīcas stāsts ir viens no daudziem Latvijas baznīcu vēstījumiem par cilvēku ticību un mīlestību, kas aicina ķerties pie pašaizliedzīga darba un augšāmcelt to, kas izpostīts karā vai naidīgas ideoloģijas iespaidā. 19. gadsimta vidū Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīcu uzcēla Zemgales latviešu saimnieki. Mūsdienās viņu celto baznīcu un daudzus citus dievnamus latviešu vēsturiskajās zemēs ir jāuztur cilvēku skaita ziņā daudzkārt mazākām draudzēm daudz retāk apdzīvotos lauku pagastos ar arvien pieaugošām restaurācijas darbu izmaksām.

 

Vecpils Sv. Laurencija Romas katoļu baznīca būvēta 1700. gadā.
Foto: Jurģis Klotiņš

2017. gadā, kad sākās Latvijas valsts simtgades svinību laiks, Latvijas Republikas Saeima pieņēma lēmumu nākt talkā ļaudīm, kuri rūpējas, lai sakrālā mantojuma vērtības – Latvijas dievnami – tiktu saglabātas nākamajām paaudzēm. Viņu darbu rudens gājputnu lidojumā varētu mērot no Jūrkalnes suitu katoļu Sv. Jāzepa līdz Reiku pareizticīgo baznīciņai Ludzas novadā un no Ziemeļvidzemes Rūjienas luterāņu Sv. Bērtuļa līdz Budbergas Sv. Pāvila baznīcai Mēmeles krastos. Darba lauks ir patiesi plašs telpas ģeogrāfiskā horizontālē un ieguldītā laika vertikālē. Tika pieņemts Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums. Likumdevējs vadījās pēc Latvijā vēsturiski pieņemtās izpratnes par valsts un baznīcas šķirtību, kas ļauj valstij atbalstīt kristīgo konfesiju draudzes rūpēs par valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu. Tolaik likuma anotācijā norādīja, ka, lai nodrošinātu vēsturisko dievnamu ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu saglabāšanu, likuma regulētajā Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā katru gadu būtu nepieciešami vismaz četri miljoni eiro. 2020. gadā programmai valsts budžetā bija atvēlēti 500 000 eiro, bet pieteikto baznīcu restaurācijas projektu kopsumma sastādīja vairāk nekā četrus miljonus eiro. Visvairāk līdzekļu ir nepieciešams dievnamu ēku saglabāšanas kritiskākajām pamatvajadzībām – jumtu un torņu nesošo konstrukciju remontiem. Kopš 2018. gada programmā kopsummā ir piešķirti 1,5 miljoni eiro finansējuma, un par to ir veikti neatliekamākie remontdarbi apmēram 50 Latvijas dievnamos.

Sakrālais mantojums – Latvijas baznīcu ēkas un interjeri – ir skaitliski lielākā un izcilākā Latvijas 13. līdz 18. gadsimta mākslas un vēstures mantojuma daļa, kas glabā unikālas liecības par Latvijas arhitektu, būvnieku, gleznotāju, kokgriezēju, tēlnieku un akmeņkaļu veikumu. Daudzās baznīcās un pie tām atrodas piemiņas plāksnes un pieminekļi tiem Latvijas dēliem, kuri savu dzīvību ziedoja par mūsu valsts neatkarību.

Latvijā, tāpat kā daudzās citās mūsdienu Eiropas valstīs, pastāv liela uzskatu un pārliecības dažādība. Rūpes par kultūras mantojuma saglabāšanu spēj vienot pāri atšķirīgiem dzīves uzskatiem un politiskajai pārliecībai. Valsts prezidents Egils Levits vasarā vēsturisko zemju likumprojekta sanāksmē atgādināja, ka “latviskums ir daudzveidīgs”. Latviskuma daudzveidībā sava vieta ir arīdzan Latvijas sakrālajam mantojumam, kas ir latviskuma vērtība katrā vēsturiskajā zemē un valsts kopējā identitātē.

­

 

Saglabāt – valsts prestiža uzdevums

Māļu Pareizticīgo baznīca Amatas novadā būvēta 1871. gadā, tās projekta autors ir pazīstamais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, un to cēlis Cēsu būvmeistars Meņģelis.
Foto: Jurģis Klotiņš

Latvijas dievnami – visas nācijas kopīgais mantojums – Latvijas laukos un pilsētās kalpo ne tikai aktīvajiem draudžu cilvēkiem, bet ikvienam, kurš baznīcā ienāk, garīgu vajadzību vai kultūras interešu vadīts. Baznīcu ēkas atgādina par kristietības vēsturisko pienesumu Latvijas kultūrā un identitātē. Baznīcu grāmatas aicina saskatīt, cik neskaitāmas latviešu un mazākumtautību dzimtas ir bijušas saistītas ar kādas konfesijas draudzi, kur slēgtas laulības, kristīti bērni, aizgājēji pavadīti mūžībā un atrasts garīgais stiprinājums dzīvei.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šoruden Latvijas valsts simtgades cikls tuvojas noslēgumam. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau agrāk ir paudusi, ka Sakrālā mantojuma finansēšanas programmai ik gadu ir jāpiešķir ne mazāk par diviem miljoniem eiro. Saeimas un valdības atbalsts šādam finansējuma apmēram uz kopējā 10,759 miljardu eiro lielā 2021. gada valsts budžeta izdevumu fona būtu apliecinājums tam, ka cilvēku darbs sakrālā mantojuma saglabāšanā ir valstiski pamanīts un tiks atbalstīts šī darba turpinājums. Tas ļautu sākt nākamos restaurācijas projektus dievnamos, kur savu meistarību slīpē Latvijas meistari restauratori un vietējie novadu uzņēmēji. Vienlaikus tas būtu patiesi vērtīgs to vīru un sievu pašaizliedzīgā darba novērtējums, kuri atjaunotās neatkarības 30 gados ir rūpējušies, lai mūsu valsts savu simtgadi sagaidītu un svinētu ar vairāk restaurētiem un atjaunotiem dievnamiem. Saglabāt nākamajām paaudzēm Latvijas kultūras mantojumu un neļaut tam izzust ir nācijas pašapziņas un valsts prestiža uzdevums.

Savukārt kristīgajām konfesijām no savas puses ir jāturpina rūpēties, lai iespējami vairāk Latvijas sakrālā mantojuma pērļu būtu vismaz brīvdienās atvērtas ceļotājiem. Opekalna baznīca vasarā bija atvērta katru dienu, un tādu baznīcu ar katru gadu kļūst arvien vairāk. Reizi gadā kādā no sestdienām baznīcas sadarbībā ar tūrisma un lauku ceļošanas organizācijām varētu vienoties plašā, sakrālajam mantojumam veltītā Latvijas apceļošanas akcijā. Lai jaunajos administratīvajos novados arvien vairāk izdodas veidot abpusēji bagātinošu sadarbību starp draudzi, vietējo kopienu un pašvaldību kopīgās rūpēs par savas pilsētas, pagasta un novada kultūras mantojuma vērtībām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Lasīt citas ziņas
Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās
Saeimas vēlēšanās Rīgas apkaimēs ir bijuši divi izteikti līderi. Par ko visvairāk balsojuši rīdzinieki?
Septembris Latvijā bijis divus grādus vēsāks par normu
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās
13:57
VIDEO. Ukrainas pirmā lēdija piedalījusies Turcijā būvētā Ukrainas kara kuģa “Hetmanis Ivans Mazepa” atklāšanā
13:28
Gripa – zināmais, mainīgais drauds!
13:28
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim? 1
VIDEO, FOTO. Princis Viljams, tiekoties ar britiem, pajoko par bērnu audzināšanu – tas sajūsmina un sasmīdina fanus
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
VIDEO. Serbijas galvaspilsētas ielās izgāja protestētāji, lai paustu atbalstu Ukrainai
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
VIDEO. Ukrainas pirmā lēdija piedalījusies Turcijā būvētā Ukrainas kara kuģa “Hetmanis Ivans Mazepa” atklāšanā
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas 25
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti