Pārdzīvojumi uz gājēju pārejas. Šoferim tiesvedība beigusies ar krietnu izbīli 0
Ar krietnu izbīli tiesvedība beigusies 63 gadus vecajam rīdziniekam Aivaram. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova bija saprotoša un atbrīvoja viņu no kriminālatbildības, neatņemot arī autovadītāja tiesības, kaut gan principā varēja arī sodīt.
Aivars dzīvo “Zilā krusta” patversmē un mēģina sakārtot savu dzīvi, kā pats tiesā teica, nokārtot parādus, “nostāties vienā līnijā ar citiem normāliem cilvēkiem” un atgriezties ģimenē. Aivars ir trešās grupas invalīds, trīsarpus gadus nelieto alkoholu un strādā par taksometra vadītāju. Autovadītāja tiesības ir jau četrdesmit gadus – kopš 1977. gada. Kā trolejbusa vadītājs vēl padomju gados bijis iesaistīts tikai vienā ceļa satiksmes negadījumā, kurā neesot bijis vainīgs. Tiesā Aivars iesniedza Doma baznīcas mācītāja Sanda Ratnieka izziņu, kurā viņš raksturots kā uzticams, atsaucīgs, pazemīgs un darbīgs cilvēks, kurš regulāri palīdz trūcīgajiem ēdiena izdalē.
Pagājušā gada 23. septembra rīts bijis tumšs un lietains. Piecos no rīta Vecrīgā Aivars taksometrā paņēmis pasažierus un vedis uz Bolderāju. Rāmi sarunājies ar pasažieriem, bet uzmanību no ceļa nenovērsis. Aiz tirdzniecības centra “Olimpia” gatavojies nogriezties pa labi, tāpēc paskatījies pa kreisi, vai brīvs,
bet tumšu stāvu uz gājēju pārejas, kas nebijusi apgaismota, pamanījis par vēlu. Bremzējis, taču nepaspējis apturēt automobili.
Ātrums bijis ap 30 km/h. Automobiļa korpuss pagrūdis cilvēku, un tas nokritis. Aivars ieslēdzis avārijas signālu un izkāpis.
“Bija stress. Katru dienu jau cilvēkus nenotriecu… Tā man gadījies tikai vēl 1977. gadā, kad vadīju trolejbusu, bet tad nebiju vainīgs. Tagad biju. Cietušais piecēlās un teica, lai vedot viņu mājās. Domāju – ko tramdīšu policiju un ātros. Ja būtu zinājis, cik tālu viss aizies, tad gan būtu izsaucis. Tagad tā man ir laba mācība. Lūdzu, nenoņemiet man tiesības, kas ir vienīgais manas iztikas avots,” tiesā teica Aivars.
Tā kā prokurore Viktorija Soldatova bija visai kareivīgi noskaņota un Aivaram inkriminēja ne tikai vidēju miesas bojājumu nodarīšanu, bet arī aizbraukšanu no notikuma vietas, apsūdzētais nolēma izmantot advokāta pakalpojumus – tas bija valsts nozīmētais advokāts Jānis Līde.
Uz tiesu tika izsaukts arī cietušais: jauns puisis Juris, kurš vaļsirdīgi atzinās, ka pa nakti krogā bija izdzēris kādus piecus kausus alus un devies mājup Iļģuciema virzienā. Tuvojošos automobili redzējis, bet domājis, ka tas pirms gājēju pārejas apstāsies. Viņam bijis arī gaismas atstarotājs. Tomēr sekojis trieciens un sāpes.
“Sākumā domāju, ka nekas traks nav. Palūdzu, lai mani aizved mājās. Aivars atvainojās visu ceļu, taisnojās, ka aizrunājies ar pasažieriem, tāpēc mani neesot laikus pamanījis.
Atstāja savu telefona numuru un sacīja: ja kādreiz vajag taksīti, lai zvanot, vedīšot par brīvu.
Taču nākamajā dienā nevarēju piecelties no gultas un izsaucu ātro medicīnisko palīdzību,” atceras Juris. Slimnīcā bez nobrāzta vaiga un sasista krūškurvja ārsti Jurim konstatēja arī lauztu ceļgalu. Un ārsti par notikušo ziņoja policijai, kas pret Aivaru ierosināja kriminālprocesu. Savukārt Jurim pret Aivaru pretenziju neesot, viņš pat tiesai lūdza nenoņemt viņam autovadītāja tiesības, tikai lūdza Aivaru samaksāt 60 eiro slimnīcas izdevumus, kas arī tika izdarīts.
Tā kā Aivars savu vainu atzina un viņa advokāts nebija pārņemts ar nepamatotām aizstāvības runām, prokurore pēdējā tiesas sēdē atmaiga un lūdza tiesu Aivaru atbrīvot no kriminālatbildības un kriminālprocesu izbeigt. Tam tiesa arī piekrita. Formāli gan taksometra šoferis sodīts skaitās, un viņam jāsamaksā valstij 150 eiro par advokāta pakalpojumiem.
“Turpmāk gan brauciet uzmanīgāk! Ja vēl kas līdzīgs gadīsies, tik viegli cauri netiksiet,” ejot ārā no tiesas zāles, sacīja tiesnese.
