Pārtikas ražotājiem un tirgotājiem – jauna kārtība saistībā ar transtaukskābēm 0
Zemkopības ministrija atgādina pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un sabiedriskā ēdināšanas sektora uzņēmējiem, ka no šā gada 1.jūnija Latvijā nedrīkstēs izplatīt pārtikas produktus – ne pašmāju ražotos, ne ievestos, un ne tirdzniecībā, nedz arī sabiedriskajā ēdināšanā -, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums.
Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma.
Noteikumus par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, ko Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar Zemkopības ministriju, valdība pieņēma 2016.gada 17.maijā. Tie noteica divu gadu pārejas periodu, lai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu pienācīgi sagatavoties un uzsāk produktu ražošanu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem.
Kā veidojas transtaukskābes
Transtaukskābēm pārtikas produktos galvenokārt ir trīs avoti:
– baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (govju un aitu) gremošanas orgānos, tādējādi dabiski veidojušās transtaukskābes, nokļūst šo dzīvnieku organismā (uz šīm transtaukskābēm noteikumi neattiecas);
– augu eļļas rūpnieciska hidrogenēšana jeb sacietināšana, lai ražotu margarīnu un tauku maisījumus;
– tauku un eļļas karsēšana un pārtikas produktu cepšana eļļā augstā temperatūrā.
Tātad, ja produkts satur hidrogenētus vai daļēji hidrogenētus augu taukus, visticamākais, ka produkts satur arī mākslīgi veidojušās transtaukskābes.
Kas lasāms marķējumā
Produkcijas transtaukskābju saturs marķējumā norādīts nebūs. To nosaka Eiropas Savienības tiesību akti.
Vienlaikus ir spēkā prasība marķējumā norādīt visas sastāvdaļas, ko produkts satur, un jānorāda dilstošā masas secībā, kā tās tiek pievienotas ražošanas procesā.
Tātad marķējumā obligāti ir jānorāda:
– pārtikas produkta nosaukums;
– visas sastāvdaļas (to skaitā arī pilnīgi hidrogenētos un daļēji hidrogenētos taukus);
– jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzeklis, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesamību;
– pārtikas produkta neto daudzums;
– minimālais derīguma termiņš vai izlietot līdz (datums);
– jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;
– pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;
– lietošanas pamācība, ja bez tās būtu grūti pienācīgi izmantot pārtikas produktu,
paziņojums par uzturvērtību;
– izcelsmes valsts vai vietas norāde atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Jaunās prasības ievērošanu pārtikas apritē uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests.
