Publicitātes foto

Pasaulē pieprasījums pēc Latvijā ražotām koka būvēm ir ļoti liels 4

Uģis Krūms,  žurnāls “Baltijas Koks”

Koka karkasa māju ražotājs un būvētājs SIA VITBŪVE sevi pieteica 2005. gadā. Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Vitālijs Fjodorovs uz jautājumu, kā viņš jūtas nozarē, kurā konkurentu netrūkt, atbild, ka pasaulē pēc šādām būvēm pieprasījums ir tik liels, ka Latvijas ražotāji gribēdami to nevar apmierināt.

LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 132
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 232
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 137
1 diena
Lasīt citas ziņas

Atliek tikai atrast savu klientu loku, nodrošināt labu kvalitāti un savlaicīgu piegādi, lai darbs būtu nodrošināts. Uzņēmuma pastāvēšanas gados gan Latvijā, gan arī ārvalstīs uzcelti vairāk nekā 300 objekti.

Kā veidojies koka karkasu māju ražošanas uzņēmums VITBŪVE?

Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Vitālijs Fjodorovs stāsta: «SIA VITBŪVE izveidota 2005. gadā. Ideja par savu uzņēmumu attīstījās pamazām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš 1987. gada darbojos  celtniecībā, strādājot dažādus darbus. Esmu bijis gan strādnieks, gan arī darbu vadītājs. Pamazām, izzinot ražošanas principus, uzkrājās praktiska pieredze koka karkasa māju būvēšanā. Līdz vienā brīdī aizdomājos, kāpēc gan man pašam neizveidot savu uzņēmumu un sākt strādāt patstāvīgi. Tā arī izdarīju, un SIA VITBŪVE darbojas jau sešpadsmito gadu.

No mājām, ko ceļam, 99% ir individuālie projekti. Sadarbībā ar arhitektiem cenšamies realizēt pasūtītāju idejas un ieceres. Strādājam tā, lai būtu labs rezultāts, nodrošinot teicamu kvalitāti un efektīvu garantijas perioda servisu.»

Kā izdzīvot dažādu krīžu laikā?

Pēdējos gados gan Latviju, gan arī citas pasaules valstis piemeklējusi krīze, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Tas rada problēmas un grūtības jebkuram ražotājam. Taču uzņēmums SIA VITBŪVE visasāk tomēr izjutis finanšu krīzi, kas visu pasauli pārstaigāja 2008. gadā, jo tā notika uzņēmuma pastāvēšanas sākuma gados.

Vitālijs Fjodorovs uzsver, ka tolaik tas bijis izdzīvošanas un uzņēmuma saglabāšanas laiks. Vajadzējis pārdomāt katru darbības soli un ieguldīto izdevumu. Šis laiks iemācījis ļoti daudz un būtībā bijusi īsta uzņēmējdarbības skola. Viss bija apstājies, uzņēmumam nebija darba, bankas nedeva naudu nedz ciematu, nedz atsevišķu privātmāju būvētājiem.

«Kopš tā laika vairs neesam piedalījušies nekādos konkursos un strādājam tikai ar gala patērētāju. Finanšu krīzes rezultātā iemācījāmies ražot un strādāt eksportam. Sākām sadarbību ar tādām valstīm kā Spānija un Francija. Sākumā nebūt nebija viegli.

Lai izdzīvotu un noturētos tirgū, 2009. un 2010. gadā bija jāstrādā  pat par pašizmaksu, bija jāpiekrīt klienta piedāvātajai cenai. Ar šādiem nosacījumiem par peļņu varējām nesapņot. Taču, izturot šo grūto laiku, soli pa solim ieguvām atpazīstamību un pēc laika jau varējām sākt noteikt savu cenu un pelnīt,»   par savu izdzīvošanas pieredzi stāsta SIA VITBŪVE vadītājs.

Mūsu ražotās koka mājas joprojām pieprasītas ārvalstīs

«Jāteic, ka viss, ko pašlaik saražojam Limbažu novada Amatniekos, ir paredzēts eksportam. Latvijas māju būves tirgum savas koka karkasa mājas neražojam un uz vietas neko nebūvējam. SIA VITBŪVE produkcijas noieta tirgus pamatā ir Zviedrija, Norvēģija, Islande, Beļģija, Nīderlande,» paskaidro Vitālijs Fjodorovs.

Savukārt, runājot par pieredzi, viņš stāsta, ka ikvienā no valstīm, kur tiek liktas kopā SIA VITBŪVE ražotās mājas, ir savi likumi un būvnormatīvi. Tiltu uz šo izpratni veidojuši viņu partneri – arhitekti. Pirms tiek sākta nama projektēšana, tiek parakstīta stingra vienošanās ar mājas pasūtītāju, tostarp norunāta samaksas kārtība un citi būtiski darījuma nosacījumi.

Tikai tad sākas darbs pie projekta. Pēc tam tas tiek saskaņots ar katras konkrētās valsts būvuzraugiem. Kad tas izdarīts un no klienta saņemta daļa samaksas, ķeramies pie darba.

Pamatā māja top uzņēmumā. Sienu paneļi ar logiem un durvīm, pārsegumi, vietas elektroinstalācijai, ventilācijai un kanalizācijai, kā arī jau gatavas jumta konstrukcijas tiek izgatavots Latvijā. Kad viss ir gatavs, māja tiek aizvesta uz pasūtītāja norādīto adresi, un celtnieki no Latvijas to tur samontē.

Kāpēc SIA VITBŪVE īpaši neinteresē vietējais tirgus?

Kāpēc SIA VITBŪVE mājas redzam Skandināvijā un Rietumeiropā, bet ne Latvijā ? Pēc Vitālija Fjodorova domām, iemesli meklējami mūsu  koka māju būves tirgus īpatnībās. Pirmkārt, ir liela konkurence vietējo būvnieku vidū, kas strādā tieši ar Latvijas klientu. Otrkārt, ne jau katrs pasūtītājs ir gatavs sadarboties ar būvnieku, kurš maksā visus valstī noteiktos nodokļus.

Tas nozīmē, ka koka karkasa mājas, kuras ceļ uzņēmējs, kārtīgi maksājot nodokļus, Latvijas klientam var šķist par dārgām. Iespējams, izeja būtu lētāku projektu piedāvājums un mājas, kas celtas no mazāk kvalitatīviem materiāliem. Taču tas nozīmētu atkāpšanos no gadu gaitā izstrādātiem standartiem, ko SIA VITBŪVE principiāli nav gatava darīt.

Cenu būtiski ietekmē mājas komplektācija. Sienas un pārsegumi cenu starpību nerada. Tā veidojas, piemēram, logu izmaksās – vai tie ir no koka, no PVC vai alumīnija, arī no durvju, jumta materiālu – dakstiņu, metāla, bitumena šindeļu – izmaksām. Standarta piedāvājums daudz neatšķirsies Norvēģijā, Zviedrijā, Islandē, Beļģijā vai Nīderlandē.

Taču Vitālijs Fjodorovs piebilst, ka starp Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu ir kāda cita atšķirība. Proti, koka karkasa mājas Norvēģijā un Zviedrijā būvētas jau gadiem un iesakņojušās vietējās celtniecības tradīcijās. Savukārt Nīderlandē un Beļģijā tradicionālas ir mūra mājas. Tāpēc koka karkasa mājas tur ir dārgākas nekā mūrētās.

Tajā pašā laikā koka karkasa māju būvēšanu valsts atbalsta. Darbojas tā sauktās zaļo māju atbalsta programmas. Šādos gadījumos pretimnākošākas ir bankas, izsniedzot kredītus. Kad mājas ir nodotas ekspluatācijā, valsts daļu celtniecībā iztērētās naudas pasūtītājam atmaksā.

Savukārt Latvijā nekā tāda, kas cilvēkus vairāk ieinteresētu rūpnieciski ražotu koka karkasa privātmāju celtniecībā, dodot dažādus bonusus caur banku kredītiem ar mazākiem procentiem vai citiem atvieglojumiem, nav. Latvijā vajadzētu mudināt valdību domāt par šādu programmu radīšanu. Īpaši tagad, kad Eiropa un arī visa pasaule virzās uz zaļā dzīvesveida ieviešanu. Bez valsts atbalsta un iniciatīvas tas nebūs iespējams.

Kāpēc ir izdevīgi veidot ražotni novados, nevis tuvu galvaspilsētai?

Meklējot atbildi uz šādu jautājumu, nereti dzirdam, ka acīmredzot ražošanas uzņēmumu izdevīgāk ir izvietot lauku teritorijā, jo tur ir pieejams lētāks darbaspēks. Taču šāds uzskats jau labu laiku nav patiess. Labu strādnieku trūkums ir problēma visā Latvijas teritorijā.

Uz jautājumu, kā SIA VITBŪVE izdevies piesaistīt darbiniekus, Vitālijs Fjodorovs atbild nepārprotami: «Jābūt labākam darba devējam par citiem.» Tas nozīmē – nodrošināt darbiniekiem labus darba apstākļus, garantēt, ka visu laiku būs darbs, dodot sociālās garantijas, maksājot konkurētspējīgu algu un valsts noteiktos nodokļus, turklāt to darīt norunātajā laikā. Tikai tad darbaroku netrūks un uzņēmums varēs sekmīgi strādāt un attīstīties.

«Protams, būtu labi, ja būtu, kur ņemt jau gatavus celtniekus, bet tā nav. Tad atliek tikai viens – apmācīt cilvēkus, kuriem ir vēlēšanās strādāt. Ja būs vēlme, viņi to arī darīs,» teic uzņēmējs. Kadru mainība uzņēmumā VITBŪVE būtiski neatšķiras no citiem Latvijas uzņēmumiem: ir cilvēki, kas atnāk un strādā desmit gadu un ilgāk, ir tādi, kas noturas vien mēnesi, varbūt divus un pazūd.

SIA VITBŪVE darbinieku skaits svārstās vidēji no 65 līdz 70 cilvēkiem. Viņu daudzums nebūtiski mainās atkarībā no tā, cik liels montētāju skaits katru reizi nepieciešams ārzemēs būvētu māju montāžai un cik darbietilpīgs ir objekts. «Strādājot ārzemēs, bieži esam apakšuzņēmēji, tāpēc atbilstošo būvnormatīvu izpildei līdzi seko arī vietējie ģenerāluzņēmēji. Ja nespējam pielāgoties katras konkrētās valsts būvniecības jomas prasībām,  tad tur strādāt nav iespējams,» norāda Vitālijs Fjodorovs.

Par konkurenci un grūtībām koka karkasu māju būvniecībā

No malas raugoties, šķiet, ka Latvijā ir pietiekami daudz lielāku un mazāku uzņēmumu, kas ražo un būvē koka karkasa mājas. Vai SIA VITBŪVE izjūt sāncenšu elpu pakausī? Par to Vitālijs Fjodorovs saka: «Man drīzāk šķiet, ka Latvija ir par mazu, lai saražotu to, cik liels gan valstī, gan citur pasaulē ir koka karkasa māju pieprasījums. Līdz ar to katram ražotājam ir iespējas atrast savu klientu. Tā ir arī mūsu gadījumā. Ja klientu loks ir skaidrs, atliek tikai gādāt par savu kā ražotāja reputāciju. Tāpēc es līdzīgus uzņēmumus par konkurentiem īsti uzskatīt nevaru.

Skaidrs, ka par sevi allaž jāatgādina, piemēram, uzturot tīmekļvietni, bet ar to vien nepietiek. Jārūpējas, lai tirgū tiktu piedāvāts labas kvalitātes produkts par labu cenu, par kuru var saņemt tikai pozitīvas atsauksmes. Tātad tas ir jautājums – vai uzņēmumam var vai nevar uzticēties. Ja pastāvam jau 16 gadu, tad acīmredzot ar reputāciju viss ir kārtībā.»

Konkurence jau tomēr pastāv, un par to jādomā ikvienam uzņēmumam. Kaut vai tāpēc, ka daudzkārt pieaugušas kokmateriālu cenas. «Jā, koks ir būtiska mūsu māju sastāvdaļa, un šobrīd spēkā ir pavisam citas cenas nekā, piemēram, pirms gada, kad tika slēgti šobrīd izpildāmie līgumi.

Pašlaik, salīdzinot ar pērno gadu, mājas cena ir palielinājusies par 20%; koks maksāja 220 eiro, tagad – apmēram 500 eiro par kubikmetru. Kokmateriālus iepērkam no zāģmateriālu tirgotājiem tepat Latvijā. Pasaulē – Krievijā, Baltkrievijā – paši neko nemeklējam.

Dārgāks palicis ne tikai koks. Metāla jumtu cenas kopš augusta vidus kāpušas par 50%, OSB plātņu sadārdzinājums ir gandrīz trīs reizes. Dārgāks ir kļuvis arī ģipškartons, skrūves, stikli un viss pārējais. Tas nav tikai pie mums, bet visā pasaulē.

To redzot, arī klienti domā, ko darīt: būvēt tagad vai pagaidīt, kad, iespējams, būvmateriālu cenas kritīsies,» saka Vitālijs Fjodorovs.

Taču ir arī labas ziņas: Covid-19 krīzes laikā SIA VITBŪVE nevajadzēja pārtraukt ražošanu. Līdz ar to nebija vajadzīga arī valsts palīdzība. Protams, bijuši papildizdevumi: jātaisa Covid-19 testi, strādniekiem dodoties uz ārzemēm, jāievēro karantīna, kāda nu katrā valstī tika noteikta.

Uzrunājot nozares kolēģus, Vitālijs Fjodorovs saka: «Jāturas, tiekot galā gan ar tiem sarežģījumiem, ko rada Covid-19 izplatība, gan ar tiem, kuru cēlonis ir pamatīgais būvmateriālu cenu kāpums. Šie grūtie laiki jāpārdzīvo, jāsaglabā ražošana, pat ja nav projektu, kas sola lielu peļņu. Jācer, ka rudenī vismaz cenu ziņā dzīve mainīsies uz labi pusi.»

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 132
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 232
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 137
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 66
8 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 38
14 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts mediķu mobilizācijas rīkojumu valdībā tomēr šonedēļ nevirzīs 3
49 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks 1
44 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā iereibis vīrietis komandantstundas laikā bēg no policijas un tiek pie 100 eiro soda 6
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 23
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai?
19:20
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru”
19:15
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās pieaudzis kovida inficēto skaits? 1
18:53
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru”
19 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 95
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 68
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai?
15 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 132
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 59
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 66
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“”Politiskie kari” slimnīcu pārslodzes apstākļos nav nepieciešami,” Skride uzskata, ka Pavļutam jāturpina strādāt 17
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājās atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli: bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu 11
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēde pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem varētu turpināties arī pēc 15. novembra 64
10 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Spageti ar ķiršu tomātiņiem, baziliku un olīvām – kā vislabākajos restorānos
5 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 12
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 232
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 26
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 66
14 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 16
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 14
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 12
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Profesors par to, vai “lokdauns” ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanu. To pēc 15. novembra varēs atcelt? 29
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 6
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 149
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 214
1 diena
LL
Lilija Limane
Stāsti
No spalvas pie revolvera: aizkaitināts redaktors šauj uz savu amata brāli 2
10 stundas