Tjerī Bretons: “Līdz jūlija vidum vajadzētu būt piegādātam vakcīnas dozu daudzumam, kas ir pietiekams 70% eiropiešu vakcinācijai.”
Tjerī Bretons: “Līdz jūlija vidum vajadzētu būt piegādātam vakcīnas dozu daudzumam, kas ir pietiekams 70% eiropiešu vakcinācijai.”
Foto: Karīna Miezāja

“Man radās iespaids, ka Latvijas uzņēmumi spēj ātri reaģēt.” Saruna ar EK komisāru par iespēju Latvijā ražot Covid-19 vakcīnas 8

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Vakar Rīgā pēkšņi ieradās Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons. Tikai pirms nedēļas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tiešsaistes sarunā ar viņu apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Covid-19 vakcīnu ražošanā, un viņš jau klāt.

 

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

Pēc sarunas ar komisāru un farmācijas nozares uzņēmumu “Grindeks”, JSC “Olainfarm” un “Pharmidea” pārstāvjiem pirmdienas rītā ministrs pauda, ka vakcīnu pret Covid-19 pildīšanu varētu sākt sešu mēnešu laikā, bet 12 līdz 18 mēnešu laikā farmācijas uzņēmumi varētu sākt vakcīnu ražošanu jau pēc esošas receptes.

Pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu komisārs Tjerī Bretons sniedza interviju “Latvijas Avīzei”, kurā izvērstāk paskaidroja ar vakcinēšanas politiku saistītos jautājumus.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāds ir jūsu pēkšņās atbraukšanas iemesls? Zinām, ka sūtījāt vēstuli, kurā lūdzāt atsaukties visas dalībvalstis, kuras spētu ražot vakcīnas. Cik zinām, vēl bez Latvijas atsaukusies arī Somija.

T. Bretons: Nu jau ir vairāk valstu pieteikušās. Jā, pagājušonedēļ videotikšanās laikā ar ekonomikas ministru pārrunājām iespēju Latvijai iekļauties Eiropas vakcīnu ražošanas stratēģijā.

Ministrs izskaidroja Latvijas situāciju un minēja farmācijas kompānijas, kuras būtu labas kandidātes. Viņš mani ielūdza, un es nospriedu atbildēt ātri, ierodoties pats, jo vēlējos satikt farmācijas uzņēmumus.

Šodien pārrunājām to spējas ražot, iespējamos apjomus vidējā un ilgākā termiņā. Katrs no uzņēmumiem prezentēja savas iespējas, iespējamo finansējumu, veiktās pārbaudes, speciālistu sagatavošanu universitātēs, zinātnieku iesaisti.

Jums ir pieredzējuši uzņēmumi, kas pastāv vairākus desmitus gadu, – tas parāda farmācijas industrijas lielo mantojumu.

Tāpat arī pārrunājām sadarbības iespējas ar citu valstu farmācijas uzņēmumiem. Tas mani pārliecināja, ka Latvija varētu būt labs kandidāts sadarbības tīklā.

No savas puses izskaidroju ES stratēģiju, kas paredz Eiropai kļūt autonomai vakcīnu ražošanā. Mums jāspēj saražot vakcīnas saviem pilsoņiem. Jā, tagad ir krīze, bet mums ir jāspēj ražot pietiekami daudz vakcīnu nākotnē.

Turklāt pandēmijas gadījumā jābūt spējīgiem reaģēt ātri.

Mēs pārrunājām šīs perspektīvas, un es uzaicināju klātesošo farmācijas uzņēmumu pārstāvjus uz Eiropas Komisijas organizēto tikšanos marta beigās par vakcīnu ražošanu Eiropā.

 

Kāds iespaids jums palika pēc šīs tikšanās – ko tieši un kad mūsu uzņēmumi varētu ražot? Pildīt vakcīnas pudelītēs, ražot sastāvdaļas vai visu vakcīnu? Eiropas mērogā mūsējie ir mazi…

Man radās priekšstats, ka Latvijas uzņēmumi spēj ātri reaģēt, labi uzņēmēji. Kaut vidēja lieluma, bet, kas būtiski, dažiem ir starptautiskā pieredze.

Nav izšķirošs uzņēmumu lielums, bet to spēja veikt apjomīgu ikdienas darbu, un no šī viedokļa spriežu, ka Latvijas uzņēmumi var būt daļa no vakcīnu ražošanas.

Kad runājām par piegādes ķēdēm, tad svarīga ir piemērošanās spēja un piegādes kvalitāte.

 

Latvijā ir mazākais vakcinēto īpatsvars (19. martā 5,42%). Līdzīgi kā Bulgārijā – nedaudz pāri pieciem procentiem, kad citām valstīm ir divreiz, trīsreiz vairāk. Nemaz nerunājot par Apvienoto Karalisti (AK), kur 42,7%. Piecas dalībvalstis, tostarp mūsējā, vēlas, lai vakcīnu sadales jautājums tiktu izskatīts šīs nedēļas ES samitā. Ko saka Eiropas Komisija – vai ir pamats pārmetumiem par nevienādu vakcīnu sadalījumu un saukt pēc solidaritātes?

Šis jautājums varētu tikt diskutēts nākamajā samitā – pēc Lieldienām, ne šajā. Nav nelīdztiesīga sadalījuma, jo visas 27 dalībvalstis nolēma apvienot spēkus un veikt kopīgu iepirkumu, un tad sadalīt vakcīnas proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

To, cik daudz no pienākošām vakcīnām katra dalībvalsts paņēma, tas bija pašas dalībvalsts, ne Eiropas Komisijas lēmums.

Taisnība ir tā, ka dažas no šīm vakcīnām netiek piegādātas laikā, kā tas noticis ar “AstraZeneca”. Tas rada atšķirīgus vakcinācijas tempus atkarībā no vakcīnu portfeļa izvēles.

Mums notiek sarunas ar “AstraZeneca”, kurās cenšamies panākt, lai šī farmācijas kompānija pildītu savas līgumsaistības. Mēs brīdinām, ka tām Eiropas kompānijām, kuras nepildīs saistības, neļausim vakcīnas eksportēt.

Mums jābūt tiešai un skaidrai nostājai šai jautājumā, un mēs esam saņēmuši atbalstu no visu dalībvalstu ministriem šādai pozīcijai. Uz likmes ir Eiropas pilsoņu veselība.

Labā ziņa ir tā, ka gaidāms “AstraZeneca” Eiropā ražoto vakcīnu apjoma straujš pieaugums. Labā ziņa ir arī tā, ka citi ražotāji sola piegādāt vairāk, nekā apņēmušies līgumā. Situāciju par vakcīnu piegādēm izskatīs ES Padomē šo ceturtdien.

 

Vai šis variants – apturēt “AstraZeneca” vakcīnu eksportu uz Lielbritāniju – tiek izskatīts nopietni?

Vispirms, AK vakcīnu ražošanā ir ļoti atkarīga no ES.

 

Atvainojiet, briti savukārt teic, ka, ja tiks ierobežota “AstraZeneca”, tad varētu tikt apturētas piegādes “Pfizer” vakcīnu sastāvdaļām…

Jā, bet mēs runājam par to, ka no ES uz Lielbritāniju piegādāti 17 miljoni vakcīnu, kas, protams, ir labi. Savukārt no Lielbritānijas uz Eiropu – nav nevienas. Tas ir fakts.

Jautājums nav tikai par biznesu, bet arī par savstarpējību. “AstraZeneca” ir līgumsaistības gan ar ES, gan ar Apvienoto Karalisti. Mēs iestājamies par to, lai šīs saistības vienādā mērā tiktu pildītas ar abiem.

Šodien redzam, ka “AstraZeneca” ļoti kavē piegādes ES, bet vakcīnas Apvienotajai Karalistei piegādā laikus. Mēs skaidri pieteicām “AstraZeneca”, lai pilda savas saistības. Ja tās nepildīs, mums nāksiet izmantot šo metodi. Es domāju, ka briti to saprot. Man bija saruna ar premjerministru, kuram mūsu pozīcija ir skaidra.

 

Otrs pretrunīgs jautājums saistībā ar vakcinēšanos ir par Krievijas vakcīnas “Sputņik V” iespējamo ražošanu Eiropā. Palasot ziņas, rodas iespaids, ka uz tās izgatavošanu pieteikušās vairāk valstu nekā uz Eiropas vakcīnas ražošanu. Itālija, Spānija, Vācijā, Somija, jūsu valsts Francija… Ko domājat par Krievijas vakcīnas ražošanu Eiropā?

Esmu daudzkārt teicis, ka jautājums ir par to, lai saražotu vakcīnas masveidā no tiem piegādātājiem, ko esam izvēlējušies. Mums ir jāpanāk, lai mūsu ES pilsoņi saņemtu savas dozas turpmāko trīs, piecu mēnešu laikā – lai vasarā visi būtu savakcinēti.

Mēs jau esam kontinents ar vislielāko vakcīnu dažādību, bet, protams, tām visām jābūt Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātām.

Mums nevajag vakcīnu “Sputņik”, mums tikai jāpanāk, lai viss norunātais notiktu tieši tā.

Lai sāktu ražot jaunu vakcīnu, ražošanas līnijas pielāgošana paņem daudz laika. Tāpēc mūsu mērķis ir palielināt esošo rūpnīcu kapacitāti. Mums vajag 300 miljonu dozu līdz jūnija beigām. Eiropā 52 rūpnīcas strādā 24 stundas diennaktī visas septiņas dienas nedēļā, lai to nodrošinātu.

Es neapšaubu zinātnieku atzinumus par vakcīnu efektivitāti, tai skaitā arī par “Sputņik”, bet saku, ka šodien mums vakcīnu ražošanas jaudu pietiek un jāpanāk, lai tās tiktu saražotas un piegādātas.

Starp citu, Krievijā pašā vakcīnu izplatīšana ir viena no zemākajām pasaulē. Visas Eiropas vakcīnu ražotājas tiek pilnā mērā nodarbinātas.

Pat ja Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina kādu jaunu vakcīnu un atrodas kāda rūpnīca, kas gatava iesaistīties vakcīnu ražošanā, vismaz 10 mēneši ir vajadzīgi, lai to reāli sāktu.

Eiropai jāspēj saražot divus līdz trīs miljonus dozu dienā, lai varētu apgādāt arī citas valstis, Āfriku.

 

Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis palīdzēt ar vakcīnām pasaules nabadzīgākām valstīm, bet kaut kur nesen pavīdēja ziņa, ka to pati EK diez vai ļaus, kamēr nav savakcinēti eiropieši…

Nē, tā nevarētu būt. Zinu, ka Indijā institūts ražo serumu “AstraZeneca” un tas tālāk jau piegādājis “AstraZeneca” vakcīnu nabadzīgākajām kaimiņ­­valstīm.

 

Jūs esot nospraudis uzdevumu panākt kontinenta imunitāti pret Covid-19 līdz 14. jūnijam – Bastīlijas dienai. Jūs ar to domājat 70% iedzīvotāju vakcināciju?

Jā, līdz jūlija vidum vajadzētu būt piegādātam vakcīnas dozu daudzumam, kas ir pietiekams 70% eiropiešu vakcinācijai. Eiropai jābūt visdrošākajam kontinentam.

 

Mūsu premjerministrs un veselības ministrs gan nesola līdz vasaras vidum sapotēt tik daudz. Viņi runā par trešo ceturksni…

Eiropas Komisija centīsies darīt visu, ko spēs. Bet tālākais atkarīgs no tā, cik veiksmīga loģistika līdz vakcinācijas centriem, kā arī no spējas izskaidrot iedzīvotājiem vakcinācijas nepieciešamību.

 

Pandēmija parādīja Eiropas ievainojamību. Vai rūpniecībā ir noticis pagrieziens uz medikamentu un medicīnisko preču ražošanu šeit, uz vietas?

Mēs palielinām Eiropas industriālo kapacitāti, mums ir rīcības plāns. Stratēģisko produktu ražošanā mums jāpanāk, lai tos ražo uz vietas, un tas ir mans mērķis. Un tāpēc jau arī šodien atbraucu.

 

Vai finansējums šādu ražotņu paātrināšanai būtu arī no Eiropas Atveseļošanas fonda?

Arī to pārspriedu ar jūsu premjerministru un ekonomikas ministru. Jā, daļu finansējuma varētu piešķirt no tā.

 

Vizītkarte. Tjerī Bretons

* Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs, arī aizsardzības un kosmosa komisārs

* Dzimis 1955. gada 15. janvārī Parīzē

* Pēc izglītības inženieris, mācījies Hārvarda universitātē, bijis arī tās profesors

* Francijas ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs no 2005. līdz 2007. gadam Žaka Širaka valdībā

SAISTĪTIE RAKSTI

* No visiem komisāriem vislielākā pieredze privātbiznesā – vadījis franču telekomunikāciju operatoru “France Télécom” (tagad “Orange”), elektronikas ražotāju “Thomson” un pēdējos desmit gadus – “Atos”

* Sarakstījis vai bijis līdzautors trīs zinātniskās fantastikas romāniem – “tehnoloģiju trilleriem” par kiberkaru

* Pazīstams ar to, ka neatzīst e-pastu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
Kremlis: Krievijas apsvērumi ASV atbildē par “drošības garantijām” nav ņemti vērā
Kremlis: Krievijas apsvērumi ASV atbildē par “drošības garantijām” nav ņemti vērā
13:41
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ilze, Ildze un Izolde
13:17
Negatīvās emocijas atbrīvošanas un veiksmes piesaukšanas rituāls: kas jāzina, lai izdotos?
13:10
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
no ievārījuma pagatavot kēksiņus?