Pavļuts: Covid-19 slimnieku aprūpei Latvija varētu lūgt starptautisko palīdzību 98
Ar katru dienu augošā Covid-19 slimnieku skaita aprūpei Latvija varētu lūgt starptautisko palīdzību un veidot lielu lauka hospitāli, šorīt LTV “Rīta panorāmā” informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Ministrs pastāstīja, ka šodien, visticamāk, tiks pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu medicīnā, pēc kura visās slimnīcās sāks ierobežot plānveida aprūpi, lai atbrīvotu resursus krīzes palīdzības sniegšanai.
Tomēr visvairāk bažu medicīnā strādājošajiem radot situācija, kas gaidāma pēc divām nedēļām, kad slimnīcās nonāks tie cilvēki, kas jau ir inficējušies un desmito daļu no kuriem pēc divām nedēļām nāksies hospitalizēt, tādējādi radot veselības aprūpes sistēmas totālu pārslodzi.
Pavļuts sacīja, ka Veselības ministrija rēķinās, ka Latvijai būs jālūdz starptautiskā palīdzība, lai spētu palīdzēt Covid-19 slimniekiem.
Pašlaik ir skaidrs, ka kaimiņvalstis Latvijai palīdzēt nevarēs, jo tajās pašās ir ļoti slikta situācija, bet, iespējams, to varētu darīt Zviedrija vai Vācija, lai arī neviena valsts uzrunāta par šo jautājumu vēl nav.
Tāpat tiek piedāvāts veidot lielu lauka hospitāli, kas iecerēta kā vieta, kurp sūtīt tos Covid-19 slimniekus, kuri būs apārstēti, bet kuriem vēl nepieciešama mediķu uzraudzība. Šajā hospitālī būtu mazāks medicīnas speciālistu skaits, jo slimnieki nebūtu kritiskā stāvoklī.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) trešdien aģentūrai LETA teica, ka izskanējušās runas, ka civilajai medicīnas sistēmai palīgā varētu doties Latvijas armija ar lauka hospitāļu izvietošanu, ir vērtējamas kritiski.
Pavasarī armija saņēma specializētas medicīniskās palīdzības teltis ar modernām iekārtām jeb “Role1” ekipējumu, tomēr pasaulē eksistē vairāklīmeņa hospitāļi un “Role 1” ir tikai pirmais līmenis, kas Covid-19 apkarošanā nav piemērots. Cita līmeņa iekārtojums armijas rīcībā nav.
“Aizsardzības sektoram nav tādu medicīnas resursu, kas būtu vajadzīgi Covid-19 pandēmijas apkarošanā. Armija nav ielāps pilnīgi visām sabiedrības problēmām – mēs jau tagad nodarbojamies ar medicīnas preču iepirkumiem, sargājam Latvijas-Baltkrievijas robežu,” paziņoja Pabriks, gan piebilstot, ka, saņemot Veselības ministrijas lūgumus par palīdzību, aizsardzības resors tos izvērtēs.
Pavļuts atgādināja, ka šodien par Covid-19 ierobežojumiem lems Krīzes vadības padomes sēdē, kurai vajadzētu sekot valdības sēdei. Pēc viņa vārdiem, valdības priekšā ir izšķiršanās starp diviem rīcības variantiem, kur pirmais paredzētu vienādus ierobežojumus visai sabiedrībai, bet otrajā variantā vakcinētajiem tomēr saglabātu zināmas priekšrocības. Pavļuts pats uzskata, ka tomēr būtu jāatrod veidi, kā vakcinētajiem noteikt mazākus ierobežojumus.
Politiķis pieļāva, ka jaunajā regulējuma paketē varētu būt izmaiņas, kas darba devējam nevis dos iespēju, bet uzdos pienākumu noteikt amatus, kuriem nosakāms vakcinēšanās pienākums.
Ministrs atzina, ka ārkārtīgi svarīga būs gaidāmo ierobežojumu kontrole. Iekšlietu resors solot īstenot kontroles pasākumus, tomēr vienlaikus Pavļuts atzina, ka pamatā ierobežojumu ievērošana tāpat būs atkarīga no pašas sabiedrības.
Pavļuta skatījumā, regulējuma ieviešana Covid-19 kontrolei tika nokavēta, jo politiķi nobijās no atsevišķas sabiedrības daļas noskaņojuma, kā rezultātā novilcināja lēmumus, vispirms jau atsakoties no luksofora principa un pie kumulatīvā rādītāja 120 neieviešot nekādus ierobežojumus, bet vēlāk arī nobremzējot Saeimā likumu par vakcinēšanās pienākumu.
