Maskava gatavo nākamo soli! Slaidiņš skaidro, ko Putins nepaspēs izdarīt līdz 2027.gadam 0
Krievijas armijai, saglabājoties pašreizējam virzības tempam frontē, varētu neizdoties pilnībā ieņemt Ukrainas kontrolē esošo Doneckas apgabala daļu pat līdz 2027. gada beigām. Šāds vērtējums, pēc Ukrainas puses aplēsēm, iesniegts arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai Vašingtonā, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
ASV puse esot apstiprinājusi, ka Trampa administrācija saņēmusi Ukrainas sagatavoto novērtējumu, vienlaikus atkārtoti uzsverot, ka prezidents vēlas panākt kara izbeigšanu un Vašingtona turpina iesaistīties centienos rast mierīgu risinājumu.
Slaidiņš norāda, ka Ukrainas kontrolē joprojām atrodas ievērojama Doneckas apgabala teritorija, tostarp vairākas lielas pilsētas, kuras Krievijas karaspēkam vēl būtu jāieņem.
“Tur vēl ir piecas lielas pilsētas, kas krieviem jāieņem. Viņu pārvietošanās ātrums nemaz neliecina, ka tas varētu notikt ātri,” skaidro Slaidiņš.
Kijivas nostāja saglabājas nemainīga – Ukraina nevēlas atteikties no teritorijām, kuras Krievijai nav izdevies ieņemt militārā ceļā. Savukārt Maskava turpina pieprasīt Ukrainas atkāpšanos no Doneckas apgabala teritorijām, ko tā pati nekontrolē.
Slaidiņš uzsver, ka īpaši būtiski ir tas, ka Krievija teritoriju nodošanu izvirza pat kā priekšnoteikumu sarunu sākšanai.
“Maskava faktiski pieprasa teritoriju, kuru tai nav izdevies ieņemt ar militāru spēku. Un atkāpšanās no Donbasa tiek izvirzīta kā nosacījums tikai sarunu uzsākšanai,” norāda majors.
Viņš brīdina, ka piekāpšanās šādām prasībām varētu radīt arvien jaunas prasības no Krievijas puses.
“Ja atdos mazo pirkstiņu, paņems visu roku,” situāciju raksturo Slaidiņš.
Vienlaikus Ukrainas sagatavotajā dokumentā ASV puse esot brīdināta, ka Krievija savas problēmas frontē varētu mēģināt kompensēt ar plaša mēroga karavīru vervēšanas kampaņu vai jaunu mobilizāciju.
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija nepieciešamos priekšdarbus iespējamai mobilizācijai jau lielā mērā ir veikusi.
“Mobilizācijai visi nepieciešamie priekšdarbi ir izdarīti. Atliek tikai šo mehānismu iedarbināt – nospiest pogu,” viņš saka.
Kā vēl viena būtiska problēma Ukrainas dokumentā minēta sarūkošā pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” raķešu piegāde. Ukrainai šīs raķetes ir īpaši svarīgas, lai aizsargātu pilsētas un kritisko infrastruktūru pret Krievijas ballistisko raķešu un citiem gaisa uzbrukumiem.
Slaidiņa vērtējumā pašreizējā situācija rāda, ka Krievijas armijai Ukrainas aizsardzības līniju pārraušana joprojām prasa ievērojamu laiku un resursus, tādēļ Maskava paralēli militārajam spiedienam turpina izmantot arī politiskās prasības un draudus par konflikta turpmāku eskalāciju.
