Māra Libeka: Lai ķertos pie tik neloģiska varianta – loterijas, ir jābūt izsmeltām visām citām iespējām 42
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai kāpinātu vakcinācijas tempu, veselības ministrs Daniels Pavļuts ar komunikācijas palīdzību vēlas panākt “maksimālu redzamību vidē, ka vakcīnas un to pieejamība, un šis aicinājums [vakcinēties] visu laiku ir jūtams un klātesošs dažādos veidos (..)”.
Arī solītie laimesti vakcinētajiem 1,2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem 100 tūkstošus izlozēs loterijas noslēgumā kā galveno balvu, ir daļa no Pavļuta mērķētās redzamības vidē.
Latvija vakcinācijas ziņā patlaban kopā ar Bulgāriju un Rumāniju atrodas pēdējā Eiropas Savienības trijniekā, un ir vajadzīgs kāds grūdiens, lai no tā izkļūtu. Arī citur pasaulē cilvēkus biksta un stumda, lai viņi neatteiktos no valsts dāvātās potes, kas palīdzēs cīņā ar kovidu, kura mutācijas kļūst arvien lipīgākas.
Piemēram, Serbija, kura pavasarī tika slavēta par līderpozīciju Eiropā pēc Covid-19 vakcinēto cilvēku īpatsvara, kādā brīdī zaudēja tempu, un šīs valsts prezidents Aleksandrs Vučičs ķērās pie pēdējā salmiņa – naudas balvām vakcinētajiem – katram, kurš līdz 31. maijam potējās, tika 3000 dināru (25 eiro).
Kad par dāsno žestu tika paziņots šīs Balkānu valsts iedzīvotājiem, serbu epidemiologs Zorans Radovanovičs ar lepnumu sacīja aģentūrai AFP, ka pagaidām nezinot nevienu valsti, kur tiekot maksāts par vakcināciju pret kovidu, “tāpēc mēs varam būt pirmie ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē”.
Taču statistikas dati liecina, ka Serbija vakcinācijas aptveres ziņā nav tikusi daudz tālāk par Latviju – pie mums sapotējušies 32% iedzīvotāju, kamēr Serbijā – 37 procenti.
Visticamāk, ka ar loteriju varēs pievilināt vien nelielu daļu no 40% mūsu valsts neizlēmušo iedzīvotāju un gan jau viņu vidū kāds procents būs no tieši inficēšanās riskam visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas – senioriem, jo tieši viņi, kā rāda Finanšu ministrijā iegūtā informācija, esot vieni no aktīvākajiem “Super Bingo” spēlētājiem.
Droši vien arī dažs labs pusaudzis cer uz veiksmi, ka arī viņa uzvārds varētu iekrist to laimīgo skaitā, kas tiks pie lielākas vai mazākas naudas summas, par ko iegādāties jaunu telefonu vai datoru.
Lai ķertos pie tik neloģiska varianta – maksāt cilvēkam par to, lai viņš paglābtu savu dzīvību, ir jābūt izsmeltām visām citām iespējām, kas ikvienam palīdzētu saprast, ka dzīvības nosargāšana ir viņa paša labā.
Tad kāpēc Latvija patlaban atrodas tādā stāvoklī, ka veselības ministram un valdībai jāķeras pie šī pēdējā visai dīvainā un daudziem nesaprotamā salmiņa?
Viens no iemesliem ir tas, ka Pavļuts pārāk daudz runā par medicīniskām tēmām un pārāk maz to dara paši mediķi – publiski regulāri redzami tikai daži no viņiem, kuri bieži baida cilvēkus ar nāvi, kas daudzus nevakcinētos pļaušot rudenī.
Arī mediķu saimē netrūkst pret vakcināciju svārstīgo, tad kāpēc starp vieniem un otriem nesarīkot kādu publisku diskusiju?
Visticamāk, tāpēc, ka drīkst pastāvēt tikai viens viedoklis – to dažu, kas biedē ar nāvi.
Būtisks iemesls cilvēku atturībai no kovida vakcīnas ir arī Pavļuta un valdības kopumā nespēja sabiedrības epidemioloģiskās drošības stiprināšanā iesaistīt visus 1275 ģimenes ārstus. Pagaidām šajā valstiski svarīgajā darbā piedalās mazāk par pusi no viņiem.
Ja katrs ārsts dienā savu pacientu labā izpotētu vien vakcīnas pudelītes sešas devas, tad kopā tie būtu jau gandrīz astoņi tūkstoši pacientu.
Tikai tagad, kad aizritējis jau pusgads, veselības ministrs sācis spriest, “kā sekmēt ģimenes ārstu iesaisti primāri uz senioru vakcināciju, bet ne tikai”.
Ģimenes ārstiem tikšot pārskatīti finanšu stimuli par vakcinācijas rādītāju sasniegšanu, pazemināšot sliekšņus un palielināšot veicināšanas summas.
Es nebūtu objektīva, ja nepieminētu Pavļuta priekšgājējas Ilzes Viņķeles nespēju par visnotaļ apjomīgo algu pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus pēc tam, kad savu redzējumu viņai bija snieguši vakcinācijas eksperti.
Šī iemesla dēļ mūsu valsts vakcinācijas ziņā no citām atpalika par mēnesi, un joprojām ir jūtamas šīs neizdarības sekas.
Maskavā vakcinētajiem ir iespēja izlozes veidā tikt pie dzīvokļiem, tiesa, ne jau centrā. Amerikā ir štati, kur potēšanos aktivizē ar nodokļu un kredītu atlaidēm, un arī Latvijā vakcinācija citu valstu psihozes iespaidā tiek virzīta pa materiālā labuma sliedēm.
“Ja dod naudas balvu par poti, tad tur kaut kas nav tīrs!” nevakcinēto vidū pastāv arī šāds viedoklis.
Vieni teiks – viņi ir muļķi, bet citi – nekad nenovērtējiet par zemu cilvēku muļķību.
