Pēteris Apinis: Spriedze kakla muskuļos. Kā atgūt komfortu?
0
Vakarā pēc darba dienas galvu grūti pagriezt, pakauša daļa kļuvusi smaga, pleci piepacelti. Pilnīgi normāla ikdiena katram, kam kaut daļa darba pie datora tiek vadīta kantorī, bankā, klīnikā, iestādē vai ministrijā. Visbiežāk šādas sajūtas saistītas ar ilgstošu statisku slodzi, neērtu pozu, stresu un kustību trūkumu. Kakla muskuļu saspringums izraisa ne tikai lokālu diskomfortu, bet arī virkni nepatīkamu simptomu, kas ietekmē visu ķermeni.
Vienreizējs diskomforts pēc darba dienas parasti pāriet pēc atpūtas. Viegla iesildīšanās, daži vingrojumi, siltums, pelde siltā baseinā un pareizi veikta masāža palīdz mazināt spriedzi. Ja sāpes atkārtojas pastāvīgi, pastiprinās vai tām pievienojas nejutīgums, vājums un reibonis, situācija prasa ārsta izvērtējumu. Bet par to – pašās raksta beigās.
Kāpēc rodas spriedze kakla muskuļos? Kakla muskuļiem jātur galva. Galva saglabā stabilu stāvokli, pateicoties muskuļu korsetei. Kamēr cilvēks kustas, slodze tiek pārdalīta starp dažādām ķermeņa daļām. Ilgstoši sēžot, viena un tā pati muskuļu šķiedru grupa stundām ilgi notur galvu, tāpēc muskuļi nogurst un tiem grūtāk atgriezties atslābinātā stāvoklī.
Īpaši lielu slodzi audiem rada stāvoklis, kad galva ir izvirzīta uz priekšu. Tas bieži notiek, strādājot pie klēpjdatora vai skatoties telefonā. Ilgstošai viedtālruņa lietošanai ar noliektu galvu un sekojošām sāpēm pat ir nosaukums – teksta kakls. Pakāpeniski kakls zaudē kustīgumu, un galvaskausa pamatnē rodas spiediena sajūta. Ir jau arī citi iemesli, kādēļ rodas kakla sasprindzinājums – pārāk augsts vai zems spilvens, gulēšana uz vēdera ar pagrieztu galvu, straujas kustības sportā bez iesildīšanās, pārmērīga atdzišana vai caurvējš kakla rajonā, muskuļu korsetes vājums, traumu sekas un nervu sistēmas slimības.
Arī emocionālā slodze, spriedze un depresīvs noskaņojums ietekmē ķermeni. Sajūtot trauksmi, cilvēks saspiež žokļus, paceļ plecus un nedaudz savādāk elpo (visu fizioloģiju šeit neatstāstīšu). Ja stresa stāvoklis ieilgst, īslaicīgais sasprindzinājums pārvēršas par pastāvīgu spriedzi kaklā.
Pirmās pazīmes kakla daļas muskuļu spriedzei ir līdzīgas parastam nogurumam. Cilvēkam rodas vēlme izmasēt kakla zonu, mainīt galvas stāvokli vai atbalstīt pakausi. Pēc atpūtas nepatīkamās sajūtas uz laiku mazinās, bet vakarā atgriežas. Par muskuļu sasprindzinājumu nereti norāda smaguma sajūta pakausī, krakšķēšana kaklā bez asām sāpēm, diskomforts starp lāpstiņām. spriedzes galvassāpes.
Nopietnāki kakla muskuļu sasprindzinājuma simptomi ir sāpes un stīvums kakla zonā – rodas grūtības pagriezt galvu, noliekt to uz sāniem un zodu pievilkt pie krūtīm. Otrs nopietns simptoms ir spriedzes galvassāpes – šīs sāpes parasti sākas kakla pamatnē vai plecu daļā, kāpj augšup uz pakausi, deniņiem vai pieri. Daži pacienti sūdzas par iedomājamu stīpu ap galvu. Sāpes un smaguma sajūta mēdz izplatīties arī plecos un starp lāpstiņām. Kakla muskuļi nav izolēti – tie ir cieši saistīti ar plecu joslu, īpaši – ar trapeces muskuļiem. Saspringums tur izpaužas kā smaguma sajūta plecos, vai savilkumi augšdelma muskuļos. Ja muskuļi ir ļoti sasprindzināti vai tam pamats ir kakla daļas starpskriemeļu diska trūce, kas nospiež nervu saknīti, var parādīties dedzināšana vai vājums, kas var vēlāķ izpausties kā roku tirpšana un roku nespēks. Dažreiz ekstrēms muskuļu saspringums kakla un žokļa zonā var izraisīt džinkstēšanu vai troksni ausīs, kas nav saistīts ar ausu slimībām. Ja kakla muskuļi ir pārlieku sasprindzināti, tie var ietekmēt asinsriti un nervu impulsus, kas iet caur kakla skriemeļiem uz galvu. Tas var radīt vieglu reiboni vai pat smadzeņu miglu.
Kā ātri atslābināt kakla muskuļus pašam? Ja nepatīkamās sajūtas parādījās pēc ilgstošas darba dienas un tām nav raksturīgi satraucoši simptomi, vispirms jāmazina slodzi. Nolieciet malā viedtālruni. Apsēdieties krēslā ar stingru atbalstu mugurai. Pēdas uz zemes. Plecus uz leju. Viegli atvelciet zodu atpakaļ, nepaliecot galvu. Vienu vai divas minūtes mierīgi elpojiet. Te nu man būtu jāstāsta par vingrinājumiem, bet es nekādi nemāku izstāstīt to, kas būtu jārāda. Mans piedāvājums – atrodiet labu fizioterapeitu – tādu, kas pieprot fiziskās aktivitātes kā terapiju un masāžu. Labs fizioterapeits iemācīs pareizos vingrinājumus. Jebkurā gadījumā šie vingrinājumi nozīmē zoda vilkšanu atpakaļ, veidojot dubultzodu, turēt tā 5 sekundes. Visas kustības veiciet lēnām, bez straujiem kustību lēcieniem. Kustību amplitūdai jābūt ērtai. Ja sāpes pastiprinās, vingrinājumu pārtrauciet. Nozīmīgs vingrinājums ir noliekšanās uz vienu vai otru pusi, nepaceļot plecus. Šādi vingrinājumi palīdz atjaunot sānu kustīgumu. Noderīgi ir lēni galvas pagriezieni – mērķis ir maigi atslābināt audus, nevis tos stiept līdz sāpēm. Savukārt plecu joslas celšana, noturēšana dažas sekundes, tad veicot dažas apļojošas kustības, samazina slodzi uz trapeces muskuļiem un palīdz izlīdzināt muguras stāvokli.
Pašmasāžu sāk ar vieglu glāstīšanu. Ar plaukstām pārbrauciet no pakauša uz muguras augšdaļu, pēc tam maigi izmasējiet sānu zonas. Lai atslābinātu pakauša zonu, novietojiet pirkstu galus pie galvaskausa pamatnes un veiciet nelielas apļveida kustības. Pareizi veikta masāža rada siltuma un atvieglojuma sajūtu.
Mērens siltums kā ārstnieciska procedūra ir piemērota hroniskas stīvuma sajūtas mazināšanai. Es ieteiktu siltu, bet dizgan asu dušu. Ūdens temperatūrai jābūt patīkamai. Gauži laba lieta ir 10–15 minūšu ilga sildīšana dušā. Pēc siltuma procedūras ir lietderīgi veikt dažus mierīgus vingrinājumus. Tas kaklam ļauj vieglāk atgūt ierasto kustīgumu. Pēc sildīšanas izvairieties no kondicioniera.
Siltuma procedūras neizmanto svaigas traumas, izteikta pietūkuma, paaugstinātas ķermeņa temperatūras un akūta iekaisuma procesa gadījumā.
Mūsdienās ļoti plaši izplatītas ir dažādas fizikālās terapijas metodes mājas lietošanai – dažāda veida aparāti. Šie mājas masāžas aparāti palīdz dziļāk apstrādāt kakla zonu un nodrošina procedūru regulāru veikšanu. Tos izmanto noguruma gadījumā pēc sēdoša darba muskuļu tonusa samazināšanai. Ierīce nedrīkst izraisīt asas sāpes, nejutīgumu vai reiboni.
Kādi ir galvenie fizikālās terapijas aparāti, ko izmanto kakla rajonam? Transkutānā elektriskā nerva stimulācija ir neliela ierīce ar elektrodiem, ko piestiprina uz kakla vai plecu muskuļiem. Aparāts caur ādu novada zemas intensitātes elektriskos impulsus. Tie bloķē sāpju signālu ceļu uz galvas smadzenēm un stimulē organisma dabisko pretsāpju vielu – endorfīnu un enkefalīnu – izdalīšanos. Tas efektīvi mazina akūtas un hroniskas kakla muskuļu sāpes bez medikamentiem.
Elektrostimulācija vērsta uz muskuļu darbu. Aparāts izskatās līdzīgs transkutānās elektriskās nerva stimulācijas aparātam, sūta impulsus, kas piespiež muskuļus ritmiski sarauties un atslābināties. Tas palīdz izskalot lieko pienskābi, uzlabo limfodrenāžu un veicina hroniski sasprindzinātu muskuļu relaksāciju.
Ultraskaņas aparāti tiek izmantoti dziļo audu mikromasāžai un sildīšanai. Aparāts ģenerē augstas frekvences skaņas viļņus, kas nav dzirdami cilvēka ausij. Kad šie viļņi iekļūst audos, tie rada mikroskopiskas vibrācijas un siltumu šūnu līmenī. Tas uzlabo vietējo asinsriti, mazina iekaisumu, izklīdina muskuļu spazmas un palīdz atbrīvot dziļi saspringtos audus. Kaut daudzās pasaules valstīs šos ultraskaņas aparātus izmanto mājas apstākļos, manuprāt tie ir labi tikai prasmīgas fizioterapijas māsas rokās.
Lāzerterapija ir moderna metode, kas vērsta uz šūnu līmeņa reģenerāciju un sāpju mazināšanu. Tā ir bezvada vai stacionāra ierīce ar lāzera staru galviņu, kuru tur virs sāpīgajiem kakla muskuļu punktiem. Konkrēta viļņa garuma gaismas energija dziļi iesūcas audos un stimulē mitohondrijus ražot vairāk enerģiju. Tas paātrina šūnu vielmaiņu, samazina iekaisuma mediatoru daudzumu, mazina tūsku un veicina saspringto muskuļu šķiedru atslābināšanu. Esmu konservatīvs – manuprāt lāzerterapiju būtu jāveic sertificētam speciālistam.
Magnetoterapija izmanto zemas frekvences magnētiskos laukus organisma atjaunošanai. Speciālas magnētiskās aproces, paklājiņi vai gredzenveida aplikatori tiek novietoti ap kakla un plecu daļu. Magnētiskais lauks ietekmē šūnu membrānu elektrisko potenciālu un uzlabo jonu apmaiņu. Tas uzlabo kapilāro asinsriti, palielina skābekļa padevi audiem, mazina tūsku un palīdz mazināt hronisku muskuļu tonusu un stīvumu.
Lai gan šīs ierīces ir ļoti efektīvas, pirms jebkuras fizikālās terapijas procedūras kakla rajonā būtu jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu. Kakla zonā atrodas svarīgi asinsvadi un nervi. Akūta iekaisuma, diska trūces vai onkoloģisku procesu gadījumā šīs metodes var būt kontrindicētas.
Kādos gadījumos būtu noteikti jātraucas pie ģimenes ārsta (vai īpaši neparastos un akūtos gadījumos jāsauc NMPD brigāde)? Noteikti – ja kakla sasprindzinājums radījis rokas nejutīgumu vai vājumu, ja radušies koordinācijas traucējumi, stiprs reibonis, neparastas galvassāpes, slikta dūša, samaņas zudums, runas vai redzes traucējumi, kustību ierobežojumi, kas nemazinās.
Vissliktākā izvēle kakla sasprindzinājumu ārstēšanai ir pašam (bez ārsta izrakstītas receptes) sākt daudz lietot pretsāpju tabletes, īpaši jau nesteroīdos pretiekaisuma preparātus.
