Pētījums: iedzīvotāji Veselības ministrijas politiku smēķēšanas mazināšanas jomā vērtē kā neefektīvu 0
64% Latvijas iedzīvotāju Veselības ministrijas politiku smēķēšanas mazināšanas jomā vērtē kā kopumā neefektīvu, liecina jaunākā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja par tabakas un nikotīna produktu lietošanu Latvijā, kas tika prezentēta ekspertu diskusijā “Gads pēc aizliegumiem bezdūmu nozarē – kas mainījies?”, kurā nozares eksperti un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji vērtēja, kā pērn ieviestie ierobežojumi ietekmējuši legālo un nelegālo tabakas un nikotīna produktu tirgu.
Tostarp gandrīz piektā daļa respondentu (21 %) uzskata, ka Veselības ministrijas politika smēķēšanas mazināšanas jomā ir bijusi ļoti neefektīva. 43 % atzīst, ka tā bijusi drīzāk neefektīva. Tikai 1 % aptaujas dalībnieku Veselības ministrijas paveikto smēķēšanas mazināšanas jomā uztver kā ļoti efektīvu darbu, bet 13 % izsakās, ka tā bijusi drīzāk efektīva. 22 % iedzīvotāju ieņēma neitrālu pozīciju, norādot, ka viņiem ir grūti pateikt.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš: “Galvenais secinājums pēc aizliegumu un ierobežojumu ieviešanas ir diezgan skarbs – nelegālais tirgus ir audzis un organizētā noziedzība ir tikusi labi pabarota. Aptaujas dati rāda, ka pēc ierobežojumu ieviešanas tikai 3 % iedzīvotāju savā paziņu lokā ir novērojuši pilnīgu atteikšanos no tabakas un nikotīna produktiem. Tikmēr 23 % norāda uz šo produktu iegādi nelegālajā tirgū, 20 % – ārvalstīs, bet 9 % redzējuši cilvēkus atgriežamies pie tradicionālajām cigaretēm. Jauniešu vidū aina ir vēl satraucošāka – 20–24 gadu vecuma grupā vairāk nekā puse norāda uz produktu iegādi gan nelegālajā tirgū, gan ārvalstīs. Tātad patēriņš nav vienkārši pazudis – būtiska tā daļa ir pārvietojusies tur, kur valsts to vairs nekontrolē un neiekasē nodokļus”.
Uzņēmēja Elīna Mase: “Godīgs uzņēmējs Latvijā tagad ir zaudētājs. Ierobežojumu rezultātā daļa pieprasījuma ir pārbīdīta no legālā uz nelegālo tirgu, kur aizliegtie produkti joprojām ir brīvi pieejami un turklāt par ievērojami zemākām cenām. Rezultātā uzņēmēji, kuri ievēro likumu un maksā nodokļus, nonāk nevienlīdzīgā konkurencē ar nelegālajiem tirgotājiem, bet iecerētie sabiedrības veselības mērķi netiek sasniegti.”
Aptaujas dati parāda to, ka pēc bezdūmu produktu ierobežojumu un aizliegumu stāšanās spēkā aizvadītajā gadā iedzīvotāju un jo īpaši jauniešu vidū ir pieaudzis nelegālo produktu iegāde un patēriņš. 23 % respondentu savu draugu un paziņu lokā novērojuši šo produktu iegādi nelegālajā tirgū, vēl 23 % – pāreju uz citiem legāliem bezdūmu produktiem, 20 % – produktu iegādi ārvalstīs, 9 % – pāreju atpakaļ uz tradicionālajām cigaretēm, bet 3 % – atteikšanos no tabakas produktu lietošanas.
84 % aptaujāto uzskata, ka tabakas un nikotīna produktu lietošana nepilngadīgo vidū Latvijā kopumā ir izplatīta, tostarp 43 % to vērtē kā ļoti izplatītu. Savukārt 7 % uzskata, ka tā ir maz izplatīta. 56 % respondentu uzskata, ka nepilngadīgie tabakas un nikotīna produktus iegādājas ar pieaugušo starpniecību, 49 % – nelegāli internetā, bet 24 % – paši legālajās tirdzniecības vietās. Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem 76 % norādījuši, ka nepilngadīgie produktus iegādājas ar pieaugušo starpniecību, 77 % – nelegāli internetā, bet 18 % – paši legālajās tirdzniecības vietās.
Žurnālists Mārtiņš Otto: “Nelegālajā tirgū serviss ir pārsteidzoši augstā līmenī – vari pasūtīt praktiski jebkuru garšu, sestdien pasūti, svētdien jau saņem. Es atradu pat nikotīna spilventiņus, kuriem tiek solīti 150 mg nikotīna. Arī cenu starpība ir milzīga – nelegālo cigarešu paciņa maksā ap diviem eiro, legālajā tirgū ap sešiem. Melnais tirgus aug, ļoti ātri pielāgojas un nemitīgi izdomā jaunus produktus.”
“Pēc ierobežojumu ieviešanas redzam arī jaunus nelegālās aprites izaicinājumus – alternatīvie produkti lielā mērā nāk no Ķīnas, taču tie var nonākt Latvijā arī caur citām ES valstīm. Uz Lietuvas un Igaunijas robežas simtprocentīgas muitas kontroles nav, tāpēc situācijā, kad citās Eiropas valstīs šādi ierobežojumi nepastāv, aizliegto produktu plūsmu kontrolēt ir ļoti sarežģīti,” pauž VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Inta Kovaļevska.
Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes direktors Nauris Melderis: “Nelegālā tabakas aprite Eiropā rada aptuveni 13 miljardu eiro zaudējumus, un nelegālais tirgus ļoti ātri pielāgojas – Latvijā nelegālie produkti var būt pat divreiz, bet Skandināvijā trīsreiz lētāki par legālajiem. Alternatīvie produkti pie mums pārsvarā nonāk daudzos mazos bezkontakta sūtījumos, kurus atklāt un apturēt ir daudz sarežģītāk. Tas rada papildu slodzi dienestiem, un te nav divu vai trīs vienkāršu risinājumu, ar kuriem nelegālo tirgu varētu izskaust.”
Vērtējot tabakas kaitējuma mazināšanas politiku, 69 % aptaujāto uzskata, ka efektīvākais veids ir sabiedrības izglītošana, nevis produktu lietošanas aizliegumi. Savukārt 48 % uzskata, ka valstij būtu jāatbalsta kaitējuma mazināšanas pieeja cilvēkiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest smēķēšanu, dodot iespēju izvēlēties starp smēķēšanas turpināšanu un pāreju uz bezdūmu produktiem. Pretēju viedokli pauda tikai 29 % respondentu.
Latvijā kopumā kādu no tabakas vai nikotīna produktiem lieto 31 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Populārākais produkts ir tradicionālās cigaretes, kuras lieto 20 % aptaujāto jeb 64,5 % no tiem, kuri lieto kādu tabakas vai nikotīna produktu. E-cigaretes lieto 9% aptaujāto, karsējamo tabaku – 4 %, nikotīna spilventiņus – 2 %, bet citus nikotīna produktus – 2 %. Savukārt 68 % respondentu norādījuši, ka tabakas vai nikotīna produktus nelieto.
