Savvaļas ugunsgrēks Kalifornijā (21.08.20.)

Piecas reizes toksiskāki dūmi! Kā savvaļas ugunsgrēks pāri okeānam var nopietni ietekmēt tavu veselību 4

Milzīgais dūmu daudzums, kas nonāk atmosfērā nekontrolētu ugunsgrēku dēļ, var ietekmēt simtiem jūdžu attālumā dzīvojošo cilvēku veselību.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
LE
LETA
Veselam
“Varam dot cilvēkiem skaidru signālu.” Pavļuts atklāj nosacījumus, pie kādiem var pārskatīt ierobežojumus 37
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Mūrniece: Mani pārteidz, ka vairums sabiedrības vēlas, lai politiķi pret Covid-19 vakcinējas pirmie 89
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Katru gadu tūkstošiem ugunsgrēku pārņem mežus, zālājus un purvus visā Eiropā. 2018. gadā Eiropā un Vidusjūras reģiona valstīs bija nodedzis vairāk nekā 204 861 hektārs zemes, savukārt pagājušajā gadā savvaļas ugunsgrēki nopostīja vairāk nekā 1,2 miljonus hektāru. Jūnijā notikušie ugunsgrēki Arktikā 18 gadu monitoringa laikā sasniedza jaunu oglekļa emisiju rekordu.

Kad liesmas pārņem kokus, krūmus, zāli un kūdru, gaisā nokļūst milzīgs daudzums dūmu, kvēpu un cita piesārņojuma. Lielo ugunsgrēku dūmi var pacelties gaisā pat daudzus kilometrus, nonākot stratosfērā un izplatoties pa veseliem reģioniem, izraisot gaisa piesārņojumu apgabalos, kas atrodas tālu no vietas, kur patiesībā atradās liesmas.

«Vidusjūras austrumu daļā mēs redzam dūmus, kas atpūsti no meža ugunsgrēkiem Krievijā, un, kad tas notiek, visu pārņem necaurredzama dūmaka,» sacījis Ķīmijas inženierzinātņu institūta Patrasā, Grieķijā,atmosfēras ķīmiķis profesors AtanasijsNeness (Athanasios Nenes). «Tas var izvērsties diezgan dramatiski. Dūmi ietekmē gaisa kvalitāti veselos reģionos vai kontinentu daļās.»

Profesors Atanasijs Neness ir galvenais projekta PyroTrach pētnieks. Šajā projektā tiek mēģināts noskaidrot, kā savvaļas ugunsgrēku radītās emisijas līdztekus citiem biomasas dedzināšanas veidiem, piemēram, vietējiem koksnes ugunsgrēkiem, maina atmosfēru, ietekmē cilvēku veselību un klimatu.

Tiek lēsts, ka savvaļas ugunsgrēku dūmi gadā izraisa vairāk nekā 339 000 priekšlaicīgu nāvju – daudz vairāk nekā tās dzīvības, kas zaudētas ugunsgrēku norises laikā.

Komanda regulāri ņem gaisa paraugus trīs vietās Grieķijā – Krētā, Atēnās un Patrā. Tie tiek apvienoti ar paraugiem, ko sniedz sadarbības partneri visā pasaulē, tostarp ASV, Arktikā, Indijā, Eiropā, Vjetnamā un no gaisa virs Atlantijas okeāna dienvidiem.

«Aplūkojot šos paraugus, gaisā vienmēr var atrast daudz daļiņu, taču nevar droši pateikt, vai tas ir radies biomasas dedzināšanas rezultātā,» sacīja profesors AtanasijsNeness. «PyroTrach ideja ir noskaidrot, vai mēs varam identificēt īpašus ugunsgrēku raksturojošos lielumus un papildus izsekot, kas notiek ar dūmiem, kad tie noveco atmosfērā.»

Lai to izdarītu, pētnieki laboratorijā izmanto īpašu vides kameru, kas replicē apstākļus atmosfērā. Pēc tam viņi sadedzina dažāda veida augu materiālus, kas veido dūmus, un ļauj tiem kamerā novecot.

Laika gaitā viņi spēj redzēt, kā mainās dūmos esošo daļiņu ķīmiskais sastāvs, pakļaujoties atmosfērai un ikdienas saules un tumsas modeļiem. Pārnēsājamās kameras arī ļauj novecināt dūmus, kas rodas no reāliem ugunsgrēkiem ārējā vidē.

Mēs cenšamies izprast dūmu dzīves ciklu atmosfērā un to, kā tie ķīmiski attīstās,» paskaidroja profesors Atanasijs Neness. «Mēs vēlamies raksturot to ietekmi uz cilvēku veselību un klimatu. Vai tas kļūst toksiskāks (ar vecumu), vai tam ir lielāka (sasilšanas) ietekme uz klimatu (nekā pašlaik tiek uzskatīts), vai arī tas piegādā vairāk barības vielu ekosistēmām, kad tas nokrīt zemē?»

Viens no galvenajiem secinājumiem, ko komanda ir izdarījusi kopš projekta sākuma 2017. gadā, ir tāds, ka meža ugunsgrēkos no degošās veģetācijas izdalītās daļiņas laika gaitā kļūst toksiskākas.

Meža ugunsgrēku dūmi izplatoties var palikt atmosfērā pāris nedēļu. Gaisā dūmu daļiņas ķīmiski reaģē ar mikroelementiem – molekulām ar nepāra elektroniem –, notiek process, kas pazīstams kā oksidēšanās. Tas pārveido dūmu daļiņās esošos savienojumus ļoti reaģējošos savienojumos. Ieelpojot šie reaktīvie savienojumi – pazīstami kā brīvie radikāļi – var bojāt ķermeņa šūnas un audus.

«Mēs zinām, ka dūmu elpošana, atrodoties tuvu ugunij, nav laba, taču mēs esam novērojuši, ka laika gaitā toksiskums palielinās līdz četrām reizēm,» piemin profesors Atanasijs Neness, atsaucoties uz dažiem eksperimentu rezultātiem. Šie rezultāti parādīja, ka dūmu paraugi, kas ņemti no gaisa vairāk nekā piecas stundas pēcuguns izplatīšanās, bija divreiz toksiskāki nekā tad, kad tie pirmo reizi nonāca gaisā, un, laboratorijā turpinot tos novecināt, toksiskums palielinājās līdz četrām reizēm.

«Tas nozīmē, ka, pat ja jūs esat tālu no uguns, ja dūmi tiek pūsti jūsu virzienā, tie var būtiski ietekmēt veselību,» viņš uzsvēra. «Cilvēki, iespējams, nemaz nezina, ka elpo tāla meža ugunsgrēka izgarojumus, kas ietekmēs viņu veselību.»

Lai arī šo dūmu elpošanas konkrētā ietekme uz veselību joprojām ir jāizprot un jāpēta, profesors Atanasijs Neness un viņa komanda apkopos savus rezultātus citā projektā ar nosaukumu REMEDIA. Tajā tiek aplūkots, kā gaisa piesārņojums ietekmē plaušas.

Bet tiek uzskatīts, ka meža ugunsgrēku dūmu reaktīvajiem savienojumiem ir gan īslaicīga, gan ilglaicīga ietekme uz veselību.

Meža ugunsgrēku dēļ Sanfrancisko visas debesis sarkanas

«Tie var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret infekcijām, izraisīt elpošanas grūtības un dažiem cilvēkiem palielināt sirdslēkmju risku,» sacīja profesors Atanasijs Neness. «Dūmu daļiņas satur arī kancerogēnus –poliaromātiskos ogļūdeņražus –, kas arī oksidējas un kļūst kancerogēnāki, palielinot vēža risku.»

Šis toksicitātes pieaugums rada īpašas bažas, jo ir zināms, ka lielu mežu ugunsgrēku dūmi ceļo pa visiem kontinentiem un pat okeāniem. Piemēram, meža ugunsgrēkos, kas izcēlās Albertā, Kanādā, tika novērots, ka tie izplatījās ASV austrumu piekrastē pāri Atlantijas okeānam un Eiropā 2019. gadā. Arī nesenajos postošajos Austrālijas ugunsgrēkos dūmi pārņēma Dienvidameriku, un kūlas ugunsgrēki Sibīrijā ir izplatījušies Kanādas rietumos un ASV.

«Ugunsgrēka dūmi var cirkulēt visā pasaulē,» norādīja Albertas Universitātes Kanādas savvaļas zemes ugunsgrēka zinātnes partnerības direktors Dr. Maiks Flannigans (Mike Flannigan). «Intensīvas uguns dūmus var ievadīt atmosfēras augšdaļā, kur spēcīgs vējš – parasti rietumu vējš – var ātri tiem likt izplatīties pa visu pasauli.»

Tas nozīmē, ka lieliem savvaļas ugunsgrēkiem var būt dramatiska ietekme uz gaisa kvalitāti un redzamību pilsētās, kas atrodas tālu no dūmu avota, un tas var vēl vairāk pasliktināt pilsētas gaisa piesārņojumu, palielinot veselības problēmu un nāves risku tur dzīvojošajiem.

Eiropā katru gadu vidēji notiek 65 000 savvaļas ugunsgrēku, taču reģionu pārņem arī sezonāli dūmu mākoņi, kas nāk no tālāka liesmu avota.

Aukstākajos ziemas mēnešos vietējās koksnes sadedzināšana rada lielu daļu no dūmiem, kas nonāk atmosfērā, īpaši pilsētu teritorijās, norāda profesors Atanasijs Neness.

Lai izprastu daudzos piesārņojuma avotus gaisā, tie ir jāpēta plašāk. Šo avotu atšķetināšana ir Aeromet projekta mērķis. Tajā izstrādā jaunus veidus, kā labāk analizēt gaisu piesārņojošos aerosolus un daļiņas, it īpaši pilsētās visā Eiropā. Pašlaik ir grūti atšķirt tos, kas nāk no dabiskiem avotiem, piemēram, putekļi, ko pūš gaisā, un sāls, ko vējš aizpūš no okeāniem, un tos, kas nāk no ugunsgrēkiem, transportlīdzekļiem, rūpniecības un citām cilvēku darbībām.

Uzlabojot to mērīšanas un identificēšanas precizitāti, var ne tikai palīdzēt iestādēm labāk uzraudzīt gaisa piesārņojumu, bet arī «potenciāli palīdzēt noteikt kritiskos avotus un ierosināt atbilstošus pretpasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai», pamatojoties uz pētījumu secinājumiem, paskaidroja Aeromet projekta koordinators un pētnieks Vācijas Tehniskajā institūtā Berlīnē Dr. Burkhards Bekhofs (Burkhard Beckhoff).

Profesors Atanasijs Neness cer, ka savvaļas un vietējo ugunsgrēku radītā piesārņojuma raksturojums varētu palīdzēt uzlabot klimata pārmaiņu modeļus, jo dažiem ugunsgrēka izdalītajiem kvēpiem, kas pazīstami kā brūnais ogleklis, ir liela loma saules siltuma absorbēšanā un tie pasliktina globālo sasilšanu.

«Mazākās brūnā oglekļa molekulas mēdz diezgan ātri izbalēt, bet lielākās ir izturīgākas, radot zemu, bet noturīgu sildīšanas efektu,» viņš pieminēja.

Zinot, cik daudz šī brūnā oglekļa rodas savvaļas un vietējos ugunsgrēkos, klimata zinātnieki spētu labāk prognozēt klimata pārmaiņas un to sekas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā klimata pārmaiņu modeļi jau paredz, ka meža ugunsgrēki, visticamāk, kļūs arvien izplatītāki un intensīvāki, pieaugot vidējai pasaules temperatūrai un pieaugot vietējās koksnes dedzināšanas apjomiem, to radītie dūmi var radīt vēl lielāku risku cilvēku veselībai un videi, pastāstīja profesors Atanasijs Neness.

«Es uzaugu, redzot ugunsgrēku postošo ietekmi uz mūsu gaisu šeit, Grieķijā,» viņš piebilda. «Ir satraucoši domāt par to, ko mēs nodarām sev un videi. Bet cerams, ka, dziļāk izprotot šo jautājumu, mēs varam palīdzēt izstrādāt politiku, kas palīdzētu samazināt šo ugunsgrēku radītās sekas.»

Avots: www.horizon-magazine.eu

Sadarbībā ar žurnālu “Baltijas koks”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Laukos
Andis Kārkliņš: Viens ierēdņu lēmums draud ar bankrotu desmitiem lopkopības uzņēmumu 4
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 18
3 dienas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests: Vakcinācija netiek pienācīgi kontrolēta
4 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
LE
LETA
Veselam
“Varam dot cilvēkiem skaidru signālu.” Pavļuts atklāj nosacījumus, pie kādiem var pārskatīt ierobežojumus 37
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Mūrniece: Mani pārteidz, ka vairums sabiedrības vēlas, lai politiķi pret Covid-19 vakcinējas pirmie 89
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 69
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielais aukstuma vilnis radīs pēdējos gados lielākās pārvērtības Latvijas dabā.” Bricis skaidro, kāpēc šī ziema ir tik svarīga Latvijas dabai 4
4 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Laukos
Lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu īpašuma iegādei 3
6 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Viss sākās ar Covid-19 šoku pērn pavasarī.” Kā nišas produktu ražotāji Latvijā spēja noreaģēt un izmantot pašizolāciju 3
11. janvāris, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Latvijā plāno atbalstīt vien no atkritumiem ražotu biogāzi, rosinot ražotājus kļūt par sanitāriem
11. janvāris, 2021
SK
Skaties.lv
Laukos
“Latvijas PVD ļauj šo preci tirgot Latvijas pārtikas veikalu tīklos!” Pircējs sašutis par maldināšanu 23
11. janvāris, 2021
AO
Andris Ozoliņš
Laukos
Pētnieks Jānis Jaško veido nezāļu ravēšanas robotu, kurš šobrīd jau spēj atpazīt sešus kultūraugus 7
10. janvāris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pateicoties Covid-19 krīzei, kraukšķīgo pupu ražotājas guvušas otro elpu. “Pupuchi” kaļ plānus Eiropas iekarošanai 16
9. janvāris, 2021
LE
LETA
Veselam
Jaundzimušo skaits turpina sarukt: decembrī tas bijis mazākais pēdējā simtgadē
50 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis atbild, vai iepriekš kļūdījies savos uzskatos par Covid-19 9
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās pieaudzis līdz 8,3%
47 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Pabalsti ir smieklīgi, tie neļauj ne nomirt, ne izdzīvot, bet mudina strādāt nelegāli. Tad uz ko var cerēt? 31
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Māksliniece Ieva Bondare nofrizē mīļoto vīru: cerēju uz brīnumu, brīnums nenotika! Kā tagad izskatās Mārtiņš Bondars? 4
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hercogienes Keitas Midltones slaiduma noslēpums: recepte, kas remdē “kāri pēc kaut kā salda” un neļauj “norauties”
2 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Ne tikai skaists, bet arī bīstams: uzkritušais sniegs deformē skujkokus – kā to risināt?
50 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Nigērijā mednieki notvēruši Latvijā apgredzenotu zivjērgli 5
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Erotisko romānu autori Karīnu Račko pēc Covid-19 vakcīnas sagaida negācijas: “Tika apgalvots, ka esmu uzpirkta, “atmazgāju” naudu, bilde “safabricēta”…” 14
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Oļģerts, Aļģirts, Orests un Aļģis
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 69
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kur likt kafijas biezumus: 10 radošas un pārsteidzošas idejas
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Mūrniece: Mani pārteidz, ka vairums sabiedrības vēlas, lai politiķi pret Covid-19 vakcinējas pirmie 89
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Uz nama jumta bīstams sniegs, bet pārvaldnieks novelk brīdinājuma lentas: vai darbs padarīts un sniegs vairs nevienu neapdraud? 1
1 diena
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Ar lociņiem, baziliku, lavandu un pat apelsīnu: 10 izcilas sviesta pārvērtību receptes
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tiesu izpildītājam Veinbergam, kurš, iespējams, izkrāpis sirmgalvei mājokli, piemērots aizdomās turētā statuss
14:43
LE
LETA
Veselam
Rīgas 1.slimnīcā pirmos Covid-19 pacientus varētu izvietot nākamnedēļ
14:35
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Mencas fileja tomātu mērcē ar fetas sieru: gatavota cepeškrāsnī
14:33