Savvaļas ugunsgrēks Kalifornijā (21.08.20.)

Piecas reizes toksiskāki dūmi! Kā savvaļas ugunsgrēks pāri okeānam var nopietni ietekmēt tavu veselību 4

Milzīgais dūmu daudzums, kas nonāk atmosfērā nekontrolētu ugunsgrēku dēļ, var ietekmēt simtiem jūdžu attālumā dzīvojošo cilvēku veselību.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 55
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 214
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Katru gadu tūkstošiem ugunsgrēku pārņem mežus, zālājus un purvus visā Eiropā. 2018. gadā Eiropā un Vidusjūras reģiona valstīs bija nodedzis vairāk nekā 204 861 hektārs zemes, savukārt pagājušajā gadā savvaļas ugunsgrēki nopostīja vairāk nekā 1,2 miljonus hektāru. Jūnijā notikušie ugunsgrēki Arktikā 18 gadu monitoringa laikā sasniedza jaunu oglekļa emisiju rekordu.

Kad liesmas pārņem kokus, krūmus, zāli un kūdru, gaisā nokļūst milzīgs daudzums dūmu, kvēpu un cita piesārņojuma. Lielo ugunsgrēku dūmi var pacelties gaisā pat daudzus kilometrus, nonākot stratosfērā un izplatoties pa veseliem reģioniem, izraisot gaisa piesārņojumu apgabalos, kas atrodas tālu no vietas, kur patiesībā atradās liesmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

«Vidusjūras austrumu daļā mēs redzam dūmus, kas atpūsti no meža ugunsgrēkiem Krievijā, un, kad tas notiek, visu pārņem necaurredzama dūmaka,» sacījis Ķīmijas inženierzinātņu institūta Patrasā, Grieķijā,atmosfēras ķīmiķis profesors AtanasijsNeness (Athanasios Nenes). «Tas var izvērsties diezgan dramatiski. Dūmi ietekmē gaisa kvalitāti veselos reģionos vai kontinentu daļās.»

Profesors Atanasijs Neness ir galvenais projekta PyroTrach pētnieks. Šajā projektā tiek mēģināts noskaidrot, kā savvaļas ugunsgrēku radītās emisijas līdztekus citiem biomasas dedzināšanas veidiem, piemēram, vietējiem koksnes ugunsgrēkiem, maina atmosfēru, ietekmē cilvēku veselību un klimatu.

Tiek lēsts, ka savvaļas ugunsgrēku dūmi gadā izraisa vairāk nekā 339 000 priekšlaicīgu nāvju – daudz vairāk nekā tās dzīvības, kas zaudētas ugunsgrēku norises laikā.

Komanda regulāri ņem gaisa paraugus trīs vietās Grieķijā – Krētā, Atēnās un Patrā. Tie tiek apvienoti ar paraugiem, ko sniedz sadarbības partneri visā pasaulē, tostarp ASV, Arktikā, Indijā, Eiropā, Vjetnamā un no gaisa virs Atlantijas okeāna dienvidiem.

«Aplūkojot šos paraugus, gaisā vienmēr var atrast daudz daļiņu, taču nevar droši pateikt, vai tas ir radies biomasas dedzināšanas rezultātā,» sacīja profesors AtanasijsNeness. «PyroTrach ideja ir noskaidrot, vai mēs varam identificēt īpašus ugunsgrēku raksturojošos lielumus un papildus izsekot, kas notiek ar dūmiem, kad tie noveco atmosfērā.»

Lai to izdarītu, pētnieki laboratorijā izmanto īpašu vides kameru, kas replicē apstākļus atmosfērā. Pēc tam viņi sadedzina dažāda veida augu materiālus, kas veido dūmus, un ļauj tiem kamerā novecot.

Laika gaitā viņi spēj redzēt, kā mainās dūmos esošo daļiņu ķīmiskais sastāvs, pakļaujoties atmosfērai un ikdienas saules un tumsas modeļiem. Pārnēsājamās kameras arī ļauj novecināt dūmus, kas rodas no reāliem ugunsgrēkiem ārējā vidē.

Mēs cenšamies izprast dūmu dzīves ciklu atmosfērā un to, kā tie ķīmiski attīstās,» paskaidroja profesors Atanasijs Neness. «Mēs vēlamies raksturot to ietekmi uz cilvēku veselību un klimatu. Vai tas kļūst toksiskāks (ar vecumu), vai tam ir lielāka (sasilšanas) ietekme uz klimatu (nekā pašlaik tiek uzskatīts), vai arī tas piegādā vairāk barības vielu ekosistēmām, kad tas nokrīt zemē?»

Viens no galvenajiem secinājumiem, ko komanda ir izdarījusi kopš projekta sākuma 2017. gadā, ir tāds, ka meža ugunsgrēkos no degošās veģetācijas izdalītās daļiņas laika gaitā kļūst toksiskākas.

Meža ugunsgrēku dūmi izplatoties var palikt atmosfērā pāris nedēļu. Gaisā dūmu daļiņas ķīmiski reaģē ar mikroelementiem – molekulām ar nepāra elektroniem –, notiek process, kas pazīstams kā oksidēšanās. Tas pārveido dūmu daļiņās esošos savienojumus ļoti reaģējošos savienojumos. Ieelpojot šie reaktīvie savienojumi – pazīstami kā brīvie radikāļi – var bojāt ķermeņa šūnas un audus.

«Mēs zinām, ka dūmu elpošana, atrodoties tuvu ugunij, nav laba, taču mēs esam novērojuši, ka laika gaitā toksiskums palielinās līdz četrām reizēm,» piemin profesors Atanasijs Neness, atsaucoties uz dažiem eksperimentu rezultātiem. Šie rezultāti parādīja, ka dūmu paraugi, kas ņemti no gaisa vairāk nekā piecas stundas pēcuguns izplatīšanās, bija divreiz toksiskāki nekā tad, kad tie pirmo reizi nonāca gaisā, un, laboratorijā turpinot tos novecināt, toksiskums palielinājās līdz četrām reizēm.

«Tas nozīmē, ka, pat ja jūs esat tālu no uguns, ja dūmi tiek pūsti jūsu virzienā, tie var būtiski ietekmēt veselību,» viņš uzsvēra. «Cilvēki, iespējams, nemaz nezina, ka elpo tāla meža ugunsgrēka izgarojumus, kas ietekmēs viņu veselību.»

Lai arī šo dūmu elpošanas konkrētā ietekme uz veselību joprojām ir jāizprot un jāpēta, profesors Atanasijs Neness un viņa komanda apkopos savus rezultātus citā projektā ar nosaukumu REMEDIA. Tajā tiek aplūkots, kā gaisa piesārņojums ietekmē plaušas.

Bet tiek uzskatīts, ka meža ugunsgrēku dūmu reaktīvajiem savienojumiem ir gan īslaicīga, gan ilglaicīga ietekme uz veselību.

Meža ugunsgrēku dēļ Sanfrancisko visas debesis sarkanas

«Tie var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret infekcijām, izraisīt elpošanas grūtības un dažiem cilvēkiem palielināt sirdslēkmju risku,» sacīja profesors Atanasijs Neness. «Dūmu daļiņas satur arī kancerogēnus –poliaromātiskos ogļūdeņražus –, kas arī oksidējas un kļūst kancerogēnāki, palielinot vēža risku.»

Šis toksicitātes pieaugums rada īpašas bažas, jo ir zināms, ka lielu mežu ugunsgrēku dūmi ceļo pa visiem kontinentiem un pat okeāniem. Piemēram, meža ugunsgrēkos, kas izcēlās Albertā, Kanādā, tika novērots, ka tie izplatījās ASV austrumu piekrastē pāri Atlantijas okeānam un Eiropā 2019. gadā. Arī nesenajos postošajos Austrālijas ugunsgrēkos dūmi pārņēma Dienvidameriku, un kūlas ugunsgrēki Sibīrijā ir izplatījušies Kanādas rietumos un ASV.

«Ugunsgrēka dūmi var cirkulēt visā pasaulē,» norādīja Albertas Universitātes Kanādas savvaļas zemes ugunsgrēka zinātnes partnerības direktors Dr. Maiks Flannigans (Mike Flannigan). «Intensīvas uguns dūmus var ievadīt atmosfēras augšdaļā, kur spēcīgs vējš – parasti rietumu vējš – var ātri tiem likt izplatīties pa visu pasauli.»

Tas nozīmē, ka lieliem savvaļas ugunsgrēkiem var būt dramatiska ietekme uz gaisa kvalitāti un redzamību pilsētās, kas atrodas tālu no dūmu avota, un tas var vēl vairāk pasliktināt pilsētas gaisa piesārņojumu, palielinot veselības problēmu un nāves risku tur dzīvojošajiem.

Eiropā katru gadu vidēji notiek 65 000 savvaļas ugunsgrēku, taču reģionu pārņem arī sezonāli dūmu mākoņi, kas nāk no tālāka liesmu avota.

Aukstākajos ziemas mēnešos vietējās koksnes sadedzināšana rada lielu daļu no dūmiem, kas nonāk atmosfērā, īpaši pilsētu teritorijās, norāda profesors Atanasijs Neness.

Lai izprastu daudzos piesārņojuma avotus gaisā, tie ir jāpēta plašāk. Šo avotu atšķetināšana ir Aeromet projekta mērķis. Tajā izstrādā jaunus veidus, kā labāk analizēt gaisu piesārņojošos aerosolus un daļiņas, it īpaši pilsētās visā Eiropā. Pašlaik ir grūti atšķirt tos, kas nāk no dabiskiem avotiem, piemēram, putekļi, ko pūš gaisā, un sāls, ko vējš aizpūš no okeāniem, un tos, kas nāk no ugunsgrēkiem, transportlīdzekļiem, rūpniecības un citām cilvēku darbībām.

Uzlabojot to mērīšanas un identificēšanas precizitāti, var ne tikai palīdzēt iestādēm labāk uzraudzīt gaisa piesārņojumu, bet arī «potenciāli palīdzēt noteikt kritiskos avotus un ierosināt atbilstošus pretpasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai», pamatojoties uz pētījumu secinājumiem, paskaidroja Aeromet projekta koordinators un pētnieks Vācijas Tehniskajā institūtā Berlīnē Dr. Burkhards Bekhofs (Burkhard Beckhoff).

Profesors Atanasijs Neness cer, ka savvaļas un vietējo ugunsgrēku radītā piesārņojuma raksturojums varētu palīdzēt uzlabot klimata pārmaiņu modeļus, jo dažiem ugunsgrēka izdalītajiem kvēpiem, kas pazīstami kā brūnais ogleklis, ir liela loma saules siltuma absorbēšanā un tie pasliktina globālo sasilšanu.

«Mazākās brūnā oglekļa molekulas mēdz diezgan ātri izbalēt, bet lielākās ir izturīgākas, radot zemu, bet noturīgu sildīšanas efektu,» viņš pieminēja.

Zinot, cik daudz šī brūnā oglekļa rodas savvaļas un vietējos ugunsgrēkos, klimata zinātnieki spētu labāk prognozēt klimata pārmaiņas un to sekas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tā kā klimata pārmaiņu modeļi jau paredz, ka meža ugunsgrēki, visticamāk, kļūs arvien izplatītāki un intensīvāki, pieaugot vidējai pasaules temperatūrai un pieaugot vietējās koksnes dedzināšanas apjomiem, to radītie dūmi var radīt vēl lielāku risku cilvēku veselībai un videi, pastāstīja profesors Atanasijs Neness.

«Es uzaugu, redzot ugunsgrēku postošo ietekmi uz mūsu gaisu šeit, Grieķijā,» viņš piebilda. «Ir satraucoši domāt par to, ko mēs nodarām sev un videi. Bet cerams, ka, dziļāk izprotot šo jautājumu, mēs varam palīdzēt izstrādāt politiku, kas palīdzētu samazināt šo ugunsgrēku radītās sekas.»

Avots: www.horizon-magazine.eu

Sadarbībā ar žurnālu “Baltijas koks”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Sausuma dēļ ogas sīkas un raža – pieticīga! Cik šobrīd Centrāltirgū maksā Latvijas mellenes? 8
1 diena
UG
Uldis Graudiņš
Laukos
Saistība ir, amata un teikšanas neesot. Turcijas uzņēmējs par saistību ar parādiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem 4
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Jaunaudžu retināšanai piešķirs sešus miljonus 8
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 1
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 55
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 214
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 353
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 54
21 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 16
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 38
5 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē 22
5 dienas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 62
Nedēļa
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 5
Nedēļa
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 5
Nedēļa
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Vakcinācijas loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās. Vai būs jāpiesakās? 15
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Ilze Kuzmina: Valsts nauda faktiski ir nomesta zemē atbirēju apmācībai 12
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Carnikavas kalnu karalis” Tapusi dokumentālā filma par talantīgo riteņbraucēju Tomu Skujiņu 3
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu
46 minūtes
Raivis Šveicars
Ziņas
Saulainā vasara nerada rekordus elektrības ražošanā. Ar ko tas skaidrojams? 7
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pat tu esi gatavs visu maksāt, nevari saprast, kas ir jādara.” Uzņēmēja par nodokļu sistēmas nepilnībām 9
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Pašvaldībai nebija tiesību neko aizslēgt!” Tiesībsargs Jansons par slēgtajiem atkritumu stāvvadiem
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 86
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 54
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 96
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 15
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Esam pateicīgi par to, ka joprojām visi četri esam kopā un koncertējam!”. Uz skatuves atkal satiekas leģendārā grupa “Eolika” 13
23 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Mitrina gaisu, samazina putekļu daudzumu gaisā, uzlabo augu stāvokli. Kā dārziem var noderēt mākslīgā migla 2
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 7
Intervija 23 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policistu rosina apsūdzēt par bezdarbību, kuras rezultātā valstij nodarīts 135 000 eiro kaitējums
09:39
RO
Regīna Olševska
Veselam
Siltums veicina kaitīgu baktēriju vairošanos pārtikas produktos. Kā tikt pie vasarīgas maltītes bez vēdergraizēm?
09:16
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu
08:54