uzņēmuma daļas Mežaparks vadītāja Elga Zēģele.
uzņēmuma daļas Mežaparks vadītāja Elga Zēģele.
Foto: publicitātes

Zaļais teātris, skatu tornis un mūsdienīgas pastaigu takas: kāda izskatās Mežaparka nākotne 7

«Ģeoloģiskās vēstures izpratnē Rīga ir sākusies tieši ar Mežaparku. Senos laikos tagadējā Mežaparka teritorija par sauszemi kļuva pirmā, bet pārējā Rīgas cietzeme tobrīd vēl atradās zem ūdens.

MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 24
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 71
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Danilāns: Ar vakcīnu “uzšķaudīsim” koronavīrusam 39
20 stundas

1621. gadā, aplencot Rīgu, Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs ierīkoja te sava karaspēka nometni, un kopš tā laika šo vietu sāka saukt par Ķeizarmežu. 1904. gadā Ķeizarmežu oficiāli pievienoja Rīgas teritorijai. Savu pašreizējo izskatu un nosaukumu Mežaparks ieguva 1923. gadā. Neatņemama Mežaparka sastāvdaļa ir 385 hektārus plašais kultūras un atpūtas parks Mežaparks, kas 2009. gadā nonāca SIA Rīgas meži pārvaldībā.»

Atskatu Mežaparka vēsturē lasu nesen izdotā bukletā par SIA Rīgas meži paveikto 12 gados. Šā un arī citu rakstu autore ir uzņēmuma daļas Mežaparks vadītāja Elga Zēģele.

Par šīs Rīgas zaļās rotas šodienas norisēm, par to, kāda plānota tās attīstība tuvākā un tālākā nākotnē un vai Rīgas cilvēki patiešām labprāt atpūšas un izmanto iespēju laiku pavadīt šajā pilsētā ietilpstošajā zaļajā pasaulē.

– Cilvēki ļoti labprāt izmanto iespēju atpūsties Mežaparkā. Ja mēs atceramies laiku pirms desmit gadiem,kad SIA Rīgas meži sāka apsaimniekot Mežaparku, tolaik to apmeklēja aptuveni 800 000 cilvēku gadā, tagad tie ir 1,8 miljoni.

Īpaši lielu cilvēku pieplūdumu varēja vērot Covid-19 laikā. Ja citi sūdzējās par darba trūkumu, tad mums tā bija ļoti daudz. Cilvēki brauca uz Mežaparku, staigāja pa meža ceļiem, sportoja. Arī vasarā mums parasti ir pilns ar apmeklētājiem.

Šeit ir atpūtas un izklaides iespējas visai ģimenei. Līdz šim mums Mežaparkā bija lielākais bērnu rotaļu laukums Rīgā. Tagad, kad uzcēla laukumu Krišjāņa Barona ielā, mums ir otrs lielākais. Tā kā Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā bērnu laukums bija slēgts, izmantojām iespēju iekārtas atjaunot, pārkrāsot un saremontēt.

Tagad bērni atkal var nākt, un šī ir vieta, kur lieliski pavadīt laiku. Atrakciju ir ļoti daudz. Mums ir arī āra trenažieri un vingrošanas stieņi, kurus labprāt izmanto pieaugušie. Šeit trenējas arī sportisti. Tuvākajā laikā šo āra trenažieru laukumu plānojam paplašināt, jo pieprasījums ir liels. Gribētāju to izmantot ir krietni daudz.

Mēs paši organizējam arī atsevišķus pasākumus. Piemēram, pavasarī rīdziniekus aicinām kopā svinēt Lieldienas, bet uz rudens pusi notiek tradicionālā un ļoti populāra zaļumballe Vēl mirkli vasarā. Ļoti iecienīts un kupli apmeklēts ir pēdējos gados veidotais Starptautiskais 3D mākslas festivāls. Tajā aicināti piedalīties mākslinieki no visas pasaules.Viņi veido trīsdimensiju zīmējumus uz asfalta.

Tā kā mūsu uzdevums ir nodrošināt veselīgu dzīvesveidu, tad cenšamies šos zīmējumus izvietot tālākajā parka daļa, un, lai tos aplūkotu, cilvēkiem ir jānostaigā diezgan lieli attālumi. Tā ir mērķtiecīga un jēgpilna laika pavadīšana. Šo festivālu apmeklē cilvēki no visas Latvijas, un brauc arī no ārzemēm, pēdējā reizē tie jau bija 200 000. Mūsu darbinieki ir līdzdalīgi arī citu organizētos pasākumos. Pie mums bieži notiek dažādi koncerti un sporta sacensības. Populāra uzstāšanās vieta ir gan Lielā estrāde, gan arī Zaļais teātris, kurš var sapulcēt aptuveni 2500 skatītāju.

Šogad pēc Covid-19 izraisītajiem aizliegumiem te uzstājās mūsu Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieki, kā arī notika vairākas Latvijas Nacionālā teātra izrādes.

– Līdztekus aktīvās atpūtas un izklaides pasākumiem, kurus rīkojat, noteikti vislielākā jūsu rūpe ir pats Mežaparks ar slaidajām, zaļojošajām priedēm. Šie vecie borālie meži taču ir viens no Eiropas biotopiem. Pērn cilvēki sociālajos tīklos satraukti vēstīja, ka Mežaparkā sākusies koku izciršana. Ar ko tā bija saistīta, un kāpēc daļa koku jāizzāģē?

– Mēs daudz par to rakstām un skaidrojam, taču cilvēki dažkārt itkā nevēlas saprast. Tā nav mežizstrāde vai kaut kāda cita veida koksnes ieguve. Tas ir vajadzīgs, lai saglabātu šo veco priežu mežu.

Padomju laikā Mežaparkā tika iestādīti lapu koki par godu dažādiem partijas kongresiem un valsts jubilejām. Toreiz bija tāda mode –kādam politiskam notikumam par godu stādīt mazas bērzu birzītes, liepas, ozolus, nedomājot, ka šie lapu koki mainīs zemsedzi.

Ar lapām bagātinot augsni, tā kļūst blīva un nepiemērota priežu augšanai. Priežu čiekuru Mežaparkā vienmēr bijis bezgala daudz. Kad uzpūš vējš, tie nobirst un aleja ir vienos čiekuros. Tajā pašā laikā jaunās priedītes reti kad iesējās un izauga. Nozares eksperti ir secinājuši, ka ir pazīmes, ka mežs var aiziet postā. Arī šie lapu koki, kas tur tika stādīti, nav kvalitatīvi. Tie nīkuļoja, jo neaug atbilstošā augsnē. Ar laiku varam pazaudēt savu Mežaparka mežu. Nebūs ne šo lapu koku, ne arī skaisto priežu.

Skumjākais, ka šos septiņdesmit gadus Rīgas vadībai nebija atradusies nauda, lai mežu koptu. Pārņemot saimniecību, Rīgas meži uzskatīja, ka nu tā ir mūsu atbildība: saglabāt šo Rīgas lepnumu. Tāpēc arī izstrādājām meža apsaimniekošanas plānu, kurā viena no sadaļām ir lapu koku un potenciāli nīkulīgo koku izņemšana no meža, atverot vietu saules gaismai un dodot iespēju atjaunoties priežu mežam raksturīgajai zemsedzei.

Cilvēki, nesaprazdami, kāpēc tā rīkojamies, bieži nāk pie mums ar pārmetumiem: vai vajadzēja nocirst to bērzu vai to kļavu. Šī bezgalīgā skaidrošanās paņem daudz laika un enerģijas. Tiekamies mežā, stāstām, informējam par iecerēm. Daži saprot un uzticas mums, bet daži paliek pie savām domām. Žēl, ka sabiedrībā ir tendence neuzticēties profesionāļiem.

Redzot šos nogāztos kokus guļam uz zemes, cilvēkus tas emocionāli satrauc. Arī mani. Taču tagad – pēc pusgada – jau varam parādīt šā darba jēgu un rezultātu: jaunās priedītes, kas iesējušās un izaugušas par 10 centimetrus lieliem stādiņiem, jo beidzot tiem ir gaisma un vieta, kur augt.

Cilvēki šo izciršanu bieži saista arī ar finanšu ieguvumiem Rīgas mežiem. Taču, jāsaka, šie darbi mums rada nevis peļņu, bet gan zaudējumus. Mežizstrāde un meža kopšana ir dārgs process, tādēļ jau 70 gados netika atrasti līdzekļi. Tie nav kvalitatīvi koki, kurus var izmantot pārstrādei. Taču mums ir vēlme un pienākums saglabāt šo zaļo pilsētas parku, kurā cilvēki var doties atpūsties un būt dabā. Ne velti mēs sakām:Mežaparks – Rīgas zaļā sirds!

Sabiedrība savos uzskatos būtībā dalās divās daļās: no vienas puses, ir, piemēram, Mežaparka attīstības biedrība, kuras daži biedri nemitīgi pārmet par katru mūsu rīcību, līdz galam pat nenoskaidrojot darbības iemeslus, bet otrā Mežaparka pusē – pie Viestura prospekta – arī ir vairākas biedrības. Viņi raksta mums vēstules: kad jūs izkopsiet mūsu pusē mežu?

Tur cilvēki atzinīgi novērtē mūsu veikumu un vēlas, lai viņu māju tuvumā neaugtu brikšņi, krūmi, bet zaļotu skaists un kopts mežs. Problēmas rada reiz stādītas papeles, kas daudziem izraisa alerģiju. Tās arī nav drošas, jo lielā vējā bieži lūst, tāpēc cilvēki vēlas, lai papeles tiktu no meža izņemtas.

Interesanti, cilvēki domā: ja kādā vietā aug daudzas koku sugas, tad tā ir bioloģiskā daudzveidība. Taču tā tas nav. Priežu mežā šī daudzveidība ir tas viss,kas ar šo mežu saistīts: kukaiņi, rāpuļi, putni. Tā ir tā priežu meža bioloģiskā daudzveidība, kura, iznīkstot mežam, faktiski tiek iznīcināta.

Mežaparka apsaimniekošanā mums palīgā nāk uzņēmuma daļa Dārzi un parki, jo viņi ir tie, kas reāli veic uzkopšanas darbus. Tīra celiņus, vāc atkritumus, stāda puķes, košumkrūmus.

Mēs nodarbojamies arī ar nekustamā īpašuma iznomāšanu Mežaparkā dažādu aktivitāšu sniedzējiem, tirgotājiem. Tas arī ir diezgan liels darbs,jo mums jārīko izsoles par katru izīrējamo vietu. Birokātiskās procedūras ir diezgan laika un darba ietilpīgas. Mēs esam tie, kas virza arī dažādus attīstības projektus. Pēc būtības tas būtu jādara citām domes struktūrām, bet, tā kā šis darbs īsti viņiem nevedas, tad esam uzņēmušies iniciatīvu rosināt dažādas attīstības idejas un pasākumus Mežaparkā. Tas ir ļoti smags jautājums,jo pēc būtības mēs daudz ko paši nedrīkstam darīt.

Piemēram, daudzi cilvēki nesaprot, kāpēc Mežaparkā nav mūsdienīgu ēdināšanas vietu. Mums pat sabiedriskās tualetes nav pietiekamā daudzumā. Teritorija ir ļoti plaša, bet ir tikai trīs tualetes. Parka infrastruktūra joprojām ir 1955. gada līmenī, kad padomju vara šo parku atjaunoja. Te nav ūdensvada, kanalizācijas un elektrības. Tas ir tikai izvadīts pa galvenajām alejām. Pārējā teritorija grimst tumsā un ir bez šīm komunikācijām. Līdz ar to parka teritoriju nevar pilnvērtīgi izmantot.

Mēs regulāri tiekamies ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, viņiem par to atgādinām un runājam, taču līdz šim šie jautājumi nav virzījušies uz priekšu. Atbilde vienmēr ir: naudas visam nepietiek. Aptuvenie aprēķini rāda: lai izstrādātu projektu ūdenvadam, kanalizācijai un elektrībai visā parkā, nepieciešami trīs miljoni eiro, jo parka teritorija ir 385 hektāri. Tā ir milzīga teritorija.

Tādēļ šie attīstības darbi īsti nevirzās, taču dažas kritiskās lietas Rīgas meži par saviem līdzekļiem tomēr ir uzņēmušies sakārtot. Piemēram, pašā priekšā pie zoodārza ir restorāns un tur bija vietējā kanalizācija. Kad parks ir pilns ar cilvēkiem, bija jābrauc kanalizācijas mašīnai un jāsūknē ārā.

Rīgas meži ieguldīja savus līdzekļus un izbūvēja pilsētas kanalizāciju, kaut pēc tam no dažādām kontrolēm saņēmām aizrādījumus, ka esam neatbilstoši savam profilam iztērējuši līdzekļus. Tas itkā bija jādara Rīgas ūdenim. Tieši tādā pašā veidā mēs šogad izbūvējām kanalizāciju uz Ķīšezera krastmalu,lai tur varētu vismaz kafejnīca darboties. Pretējā gadījumā būvvalde nedod atļauju ēdināšanas uzņēmumam. Mūsdienās sanitārās normas un prasības ir ļoti stingras.

-Atceros, bērnībā mēs ziemas vakaros no Rīgas centra braucām uz Mežaparku. Tur bija skaista un ērta slidotava. Laukums spilgti izgaismots, spēlēja mūzika, darbojās slidu un zābaku noma, un arī ieejas maksa bija skolas bērnam paceļama. Vai arī tagad ziemā ir šāda izklaides un atpūtas iespēja: likt slidas pie kājām un laisties pa spoguļgludu ledu?

– Šobrīd slidotavas Mežaparkā nav. Minētajā teritorijā ēkas ir vecas, savu laiku nokalpojušas un faktiski nojaucamas. Šī bijusī slidotavas vieta lokālplānojumāir iezīmēta kā degradēta teritorija. Kad Rīgas meži Mežaparku pārņēma apsaimniekošanā, sapratām, ka Mežaparkam nav lokālplānojuma un līdz ar to attīstība nevar notikt. To sapratām, kad Mežaparkā uzbūvējām BMX trasi, kur tagad notiek straptautiskas sacensības, jo mūsu trase ir atzīta par vienu no labākajām Eiropā.

Tas toreiz bija viens no mūsu pirmajiem darbiem. Jau pirms desmit gadiem šī slidotavas teritorija tika iezīmēta kā degradēta, kas jāsaved kārtībā. Tikai šogad, kad vairākus gadus veiksmīgi ir strādājusi mūsu – Rīgas mežu – kokzāģētava, esam varējuši atvēlēt līdzekļus šo pussabrukušo ēku nojaukšanai. Protams, kad ziņa nonāca medijos, atradās cilvēki, kas sāka iebilst un censties pierādīt, ka tās ir kultūrvēsturiskas celtnes un nav nojaucamas, bet restaurējamas.

Kā psihoterapeits Viesturs Rudzītis saka: iedarbojās ķērciena spēks, un rezultātā ēkas tiks nojauktas, izņemot pašu vecāko, kas ir vissliktākajā stāvoklī un nav atjaunojama. Mums šī ēka ir jāiekonservē līdz tālāku lēmumu pieņemšanai…

Šajā vietā varētu tikt uzbūvēta jauna ēka, ar jaunu identisku arku no vecā projekta, un tā kļūtu par otru galveno ieeju parkā. Arī mūsu plāns bija saglabāt vēsturisko arku, kas daudziem cilvēkiem liekas simpātiska un nostalģiska.

Runājot par ziemas aktivitātēm, visus pēdējos gadus, izņemot pagājušo (nebija ziemas), Lielās estrādes teritorijā darbojas Sniega parks, kuru pie mums organizē Juris Žagars. Skatītāju zonā tiek sapūsts sniegs un izveidotas piecas kameršļūkšanas trases, apkārt estrādei iebraukta distanču slēpošanas trase un uzlieta slidotava.

Rīgas bērniem tas sagādā daudz prieka. Cerēsim, ka šogad būs bargāks sals un atkal varēsim izbaudīt ziemas priekus. Šeit tiek uzstādīta arī lielā Ziemassvētku egle, kas ir lielākā Rīgā, jo tās pamatā ir metāla karkass, kas aizpildīts ar mazām eglītēm. Kā zināms, lielas un kuplas egles mežā atrast ir grūti, bet krāšņu egli pilsētvidē var izveidot arī šādi.

– Kas vēl ir ietverts Mežaparka attīstības programmā? Tā ir liela priekšrocība pilsētai, ka aizsniedzamā attālumā netālu no centra ir šāds liels meža atpūtas komplekss.

– Pie mums uz parku brauc cilvēki no dažādām pilsētas malām, pat no visas Latvijas. Viņi ar bērniem apmeklē zoodārzu un pēc tam dodas uz Mežaparku, lai pilnvērtīgi aizvadītu brīvo dienu. Tas mūs mudina domāt par jauniem piedāvājumiem apmeklētājiem.

Lokālplānojuma apspriešanas laikā Mežaparka attīstības biedrība un vēl daži aktīvisti, kas dzīvo Mežaparkā, protestēja, ka te varētu būt atkal atrakciju laukums ar karuseļiem. Tāpēc no šādas idejas atteicāmies.

Domājot, kā sabalansēt dažādās apmeklētāju intereses, lokālplānojumā ietvērām, ka Ķīšezera krastā varētu uzbūvēt skatu torni. Ņemot vērā, ka Rīgas meži veic arī rekreācijas projektus, braucām uz Eiropu skatīties, kā viņi attīsta šādas un līdzīgas vietas.

Čehijā ieraudzījām interesantus lielus skatu torņus ar pastaigu takām pa koku galotnēm. Uzzinājām, ka Eiropā šos torņus būvē tikai viens uzņēmums. Viņi atbrauca, apskatījās Mežaparku, un tā mēs sākām virzīt šo ideju. Esam veikuši vairākas aptaujas. Visās aptaujās 75% respondentu atbild, ka vēlas šādu projektu Mežaparkā.

Pastaigu taka ir apmēram kilometru gara, ļoti lēzena un plata laipa, kas lēzeni iet augšā uz koku galotnēm un tad aizved uz torni,kuram ir 40 metru augstums. To varēs apmeklēt arī invalīdi un māmiņas ar bērnu ratiņiem, mazi bērni un veci cilvēki. Šīs takas ir interesantas ar to, ka tur atsevišķos laukumiņos iebūvētas dažādas izglītojošas aktivitātes.

Cilvēks pats darbojoties var atbildēt uz jautājumiem, uzzināt dažādus stāstus. Tas būtu arī informācijas avots par Latvijas mežiem, par floru un faunu. Vienā no stacijām uzzinātu par Rīgas vēsturi. Tur būtu binokļi, ar kuriem var aplūkot apkārtni. Faktiski no šā torņa pavērtos skats uz visiem pilsētas torņiem, ostu, jūru, nemaz nerunājot par Ķīšezeru, Lielo estrādi un tuvāko apkārtni. Tas cilvēkiem būtu ļoti interesanti.

Ārzemēs šādos torņos notiek arī koncerti, teātra izrādes. Uz kādas zemākas platformas izvietojas mākslinieki un cilvēki izvietojas uz platformām augstāk visapkārt. Šo koncertu var vērot no visām pusēm. Mums jau ir noticis iepirkums parprojektēšanu, kur piedalījās arī šis Eiropā zināmais uzņēmums kopā ar arhitektu biroju no Latvijas. Priecājamies, ka viņi piedalījās, jo viņu pieredze ir unikāla. Viņi uzvarēja, un šobrīd esam līguma slēgšanas procesā.

Šī oriģinālā pastaigu taka būs liels ieguvums cilvēkiem, jo ceram sagaidīt ne tikai apmeklētājus no Latvjas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas un citām valstīm.

Vēl tuvākajā laikā mums ir jāizbūvē skrituļošanas laukums, jo uz parka celiņiem cilvēku ar dažādām interesēm ir tik daudz, ka tie traucē viens otram un arī rada bīstamas situācijas. Projekts mums jau ir izstrādāts un būvatļauja saņemta. Jāsaņem tikai domes finansējums. Vēl viens svarīgs projekts ir Zaļā teātra renovācija. Arī šeit mums ir jau ideju skices.

– Augusta beigās man vienam pasākumam vajadzēja kori, un tad nejauši uzzināju, ka liela daļa no dziedātājiem ir aizņemti, jo jāpiedalās Mežaparka Lielās estrādes ieskandināšanā. Vai jaunā un gaidītā koncertestrāde jau gatava un var uzņemt kopkorus un aicināt klausītājus?

– Augusta beigās kopā sanāca aptuveni 1200 dziedātāju, kas kopā ar skaņas un akustikas speciālistiem izmēģināja estrādes skanējumu. Tas vēl nebija koncerts, kas paredzēts klausītāju ausīm, bet mēģinājums speciālistiem, lai pārbaudītu akustiku.

Viss būvniecības process bija sadalīts trijās kārtās. Pirmajā tika paplašināta skatītāju zona. Jau esošais kalns izveidots augstāks un lielāks. Rezultātā mums ir par 10 000 skatītāju vietu vairāk. Apakšā uzceltas tualetes un sanitārās telpas, kas ir lielākās Baltijā. Tad tā saucamajā pergolā divos stāvos iekārtotas tirdzniecības vietas.

Tikai pēc pēdējiem dziesmu svētkiem pilnībā varējām nojaukt veco estrādi un sākt būvēt jauno ēku, kas būs daudz lielāka, arī telpas kļūs apjomīgākas un ar mūsdienīgām komunikācijām un sanitārajiem mezgliem. Tā kā to iecerējuši arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis, dodot savai iecerei skanīgu nosaukumu –Sidraba birze dziesmu kalnā.

Šīs metāla konstrukcijas ir ļoti pamatīgas. Tās izgatavotas Ungārijā un vestas cauri gandrīz vai visai Eiropai.Uzzinot par šo projektu, daudzi bija neizpratnē, kāpēc nevarēja estrādi būvēt no koka kontrukcijām. Mums Latvijā ir labi speciālisti, kas tiktu ar šādu uzdevumu galā. Taču komisija izvēlējās šo variantu, un nu jau drīz tas būs pilnībā gatavs. Taču koks izmantots arī šajā risinājumā.

Koristiem soliņi būvēti no koka un galvenais–skaņu vairogi, kuriem izmantots slavenais un ļoti kvalitatīvais AS Latvijas Finieris saplāksnis. Šie vairogi ir ar liektām detaļām, sarežģītos risinājumos un tie gala versijā izgatavoti SIA IKTK Jelgavas uzņēmumā , kas specializējas šādu liekti līmētu konstrukciju ražošanā.

Pavisam ir 510 dažāda izmēra vairogu.Vieni ir pavisam lieli, rombveidīgi, kādi seši metri, un ļoti smagi. Ir cerība, ka tie radīs to akustisko telpu, lai dziesma skanētu. Lai par to pārliecinātos, tika veiktas simulācijas, izmēģinājumi. Akustiķi brauca ar projektu uz Vāciju, tur laboratorijā tika testēts šis materiāls, pārbaudīts, kāda tam ir akustika. Pārbaudes liecināja, ka materiāls der konkrētajam mērķim. Rīgā tika izveidots milzīgs makets. Šķiet, tas atrodas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur laboratorijā arī tika veikti mērījumi, kas apstiprināja,ka viss būs kārtībā.

Latvijas Finierī ir izveidota izpētes grupa, kas sekos līdzi, kā šis materiāls iztur dažādas slodzes, gadalaiku maiņas, sauli, vēju, lietu. Vai vides ietekmē tas maina savas īpašības. To, ka iekštelpās apdarei koncertzālēs plaši izmanto saplāksni, jau pasaulē esam plaši pieredzējuši. Piemēram, slavenajā Sidnejas operā visas zāles sienas ir izstādātas ar saplāksni, un tas rada labu akustiku. Taču izmanošanai āra apstākļos šis ir rets gadījums.

Mums vēl būs trešā būvniecības kārta. Ēka uzbūvēta, bet nav veikti iekšdarbi.Tur iekšpusē vēl ir būvlaukums. Līdz jūnijam jātiek ar visu galā,jo jūlija sākumā būs Latvijas skolēnu dziesmu svētki. Tābūs pirmā reize, kad varēsim pārliecināties, kā skan jaunajā estrādē.

Lielā estrāde savā jaunajā veidolā būs ļoti liels pavērsiens Mežaparka darbībā. Paralēli šiem skolēnu un lielajiem dziesmu svētkiem mēs jau līdz šīm plaši esam centušies šeit rīkot dažādus pasākumus. Piemēram, Rīgas koru lielkoncertus, Rīgas skolēnu lielkoncertus, Pasaules koru olimpiādi, Baltijas valstu unZiemeļvalstu dziesmu svētkus.

Te uzstājušies pasaulslaveni mākslinieki, piemēram, Lady Gaga, esam rīkojuši lielus sporta pasākumus – Nike Riga run, Veselīga dzīves veida dienu u. c. Taču tas vienmēr bijis saistīts ar neērtībām un grūtībām, jo māksliniekiem nebija piemērotu telpu, lai pārģērbtos, nomazgātos un atpūstos. Bieži vajadzēja īrēt konteinerus šīm vajadzībām. Tagad varēsim strādāt ar lielu atvēzienu, savus parka apmeklētājus iepriecinot ar dažādieminteresantiem koncertiem un pasākumiem.

– Cik gadus tu strādā SIA Rīgas meži? Atceros, pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā darbojāmies vienā lielā meža nozares Eiropas projektā, izstrādājot sabiedrisko attiecību stratēģiju un virzību, un tu jau biji šajā Rīgas uzņēmumā.

– Šajā uzņēmumā darbojos jau 18 gadu, iesākumā par sabiedrisko attiecību speciālisti. Toreiz tika nodibināta Rīgas mežu aģentūra, un es atnācu uz šo jaundibināto uzņēmumu. Toreiz tur strādāja izcili meža speciālisti: Uldis Gavrilovs, Jānis Vazdiķis, Dagnis Dubrovskis un daudzi citi.

Paaudzes nomainījušās, bet mums palaimējās, ka, izveidojot šo jauno struktūru, izdevās piesaistīt arī labus mežsargus un mežziņus, kas joprojām godprātīgi un ar labām zināšanām apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos mežus. Katrā ziņā, šis laiks bijis ļoti interesants, piepildīts ar jēgpilnu darbošanos.

Aģentūra, sākot darbu, tūlīt pārskatīja visu, kas līdz šim darīts Rīgas pilsētas mežu apsaimniekošanā. Tur bija 60 000 hektāru ne tikai Rīgas teritorijā, bet gandrīz 50 kilometru rādiusā ap Rīgu. Komanda ķērās klāt visas šīs lielās saimniecības sakārtošanai. Cilvēki darbu tiešām darīja no visas sirds. Toreiz meža nozarei daži bija pacentušies sarūpēt ne pārāk labu slavu. Tiesa, visai nepamatoti.

Tad Zemkopības ministrija sasauca visu nozari pie apaļā galda, un tur pieņēmām kopīgu lēmumu, ka ir jāmaina sabiedrības viedoklis par meža nozari. Toreiz mēs izplānojām gan šo stratēģiju, gan arī visi savā starpā iepazināmies un sadraudzējāmies. Mūsu kopīgā darba rezultātā patiešām ir mainījusies sabiedrības izpratne par mežu apsaimniekošanu un arī attieksme pret nozari kopumā. Mērķtiecīgi katrs savā jomā esam strādājuši, lai šis tēls tiktu uzlabots. Vienlaikus arī lai novērstu nepilnības mūsu uzņēmumos. Faktiski kopā mēs paveicām lielu darbu.

Tagad meža nozarē Latvijā kopumā un arī Rīgas mežos atnākuši strādāt daudzi jauni speciālisti, kuri beiguši augstskolu gan tepat Jelgavā, gan arī Zviedrijā un citās valstīs un ir mežinieki daudzās paaudzēs.

Viņi saprot dabu un mežu, viņi ir ieguvuši profesionālo izglītību meža jomā, viņi arī iestājas par pareizu meža apsaimniekošanu un saudzēšanu. Viņi prot savā darbā izmantotarī modernās tehnoloģijas, bez kurām attīstība nav iedomājama. Tagadmeža inventerizāciju var taisīt ar droniem un no augšas saskaitīt katru koku. Ir arī moderni mērinstrumenti. Tā ir cita paaudze, taču emocionāli piesaiste mežam ir nemainīga.

Saistītie raksti

Viņi visi mīl savu zemi un mūžam zaļojošos Latvijas mežus, jo meža nozarē strādā īpaši cilvēki, manuprāt, viņi ir godīgāki, pamatīgāki, patiesāki, atklātāki. Mežā strādājot, nevar skaitīt stundas, atnākt un ar vēsu attieksmi darīt savu darbu. Arī Mežaparkā es un mana komanda neskaitām darba stundas un neprātuļojam, kam tasir jādara un kam nav. Darbs vienkārši ir jāpadara! Paturot prātā, ka 2023. gadā mūsu dziesmu svētkiem, kas notiks Mežaparka jaunajā estrādē, svinēsim 150. tradīcijas gadskārtu.

Pamazām, ar gadiem kopā ar šiem cilvēkiem, arī es esmu kļuvusi par vienu no šīs lielās meža nozares komandas.Par to esmu pateicīga liktenim un lepojos ar to. Atskatoties jāsecina, ka gadi ir pagājuši kā viena diena.Skaista, saulaina, zaļa, ziedoša un piepildīta diena!

Sadarbībā ar žurnālu “Baltijas koks”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Prognozēja, ka cenas pandēmijas dēļ kritīsies, taču Latvijā notika pretējais 6
18 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Palīdzēt Latvijai augt
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 21
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Zīmols O’Wood ar Ošukalna identitāti
2 dienas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 24
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 71
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Danilāns: Ar vakcīnu “uzšķaudīsim” koronavīrusam 39
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Gaidāma visai saspringta diena visās jomās! Horoskopi 30.novembrim
19 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Dānijas kažokādu uzņēmumā Covid-19 izslimojuši Latvijas viesstrādnieki
2 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Latvijā šogad saražots vairāk siera un biezpiena nekā pērn 1
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Koronavīruss atklāts ūdeļu fermā Lietuvā 1
3 dienas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
Latvijā kūdras ieguvei izmanto tikai 4% no visām kūdrāju platībām. Vai jaunā stratēģija veicinās platību apguvi?
5 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis” saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem
5 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laiks cirst sabeigtās egles. Beigusies egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte 1
5 dienas
LE
LETA
Ziņas
Veikali tirdzniecības centros varētu darboties arī brīvdienās un svētku dienās. Kas padomā ekonomikas ministram?
25 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kariņš, Levits un Mūrniece Rīgas pilī pārrunās plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvdienās atgriezīsimies krietnos plusos.” Toms Bricis par laiku šonedēļ
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Stradiņa slimnīcā veikta Baltijā unikāla operācija, glābjot pacientes redzi
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana atraduši veidu, kā labi nopelnīt: izīrējuši Frogmoras namu, kas pašiem nemaz nepieder 2
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Gorkšs komentē šķiršanos no sievas: “Ir ļoti grūti pierast, ka ir jāsāk pārbaudīt katra viņas darbība…”
6 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pazīstamā Krievijas aktrise Agata Muceniece, kas dzimusi Latvijā: “Man pietrūkst manas dzimtenes…” 8
5 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ķīna mēģina pārrakstīt stāstu par koronavīrusa izcelsmes vietu? 21
5 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 24
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 71
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 8
2 dienas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Simptomi mēdz būt ļoti līdzīgi. Covid -19 vai gripa – kā atšķirt? 6
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. 61 gadu vecā, atraktīvā stiliste Žanna Dubska kameru priekšā gozējas apakšveļā 18
1 diena
Vilnis Ābele
Stāsti
Cilvēkus izsekos un čipos: zinātniskā fantastika vai nākotnes realitāte? 9
1 diena
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Kāpēc cilvēki vēlas piedzīvot publisku randiņu un piedalās TV šovā? Vērtē Anda Rožukalne 1
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 110
4 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ēdienu blogera Kaspara Virsnīša recepte: perfektie vistu šķiņķīši
13:02
LE
LETA
Ziņas
Veikali tirdzniecības centros varētu darboties arī brīvdienās un svētku dienās. Kas padomā ekonomikas ministram?
12:45
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti vēl 100 jauni Covid-19 gadījumi, bet deviņi sasirgušie miruši
12:17