– Paliek jautājums – kā ar saskaņiešu deklarēto etnisko barjeru nojaukšanu? Otrs – kā ar piedāvāto sociāldemokrātiskumu? Vai vēlētāji jūs neatzina par īstiem tradīciju mantiniekiem? 8
– Es sevi neuzskatu par sociāldemokrātu. To uzreiz saku. “Saskaņa” – jā, ir oficiāli pieteikusies par sociāldemokrātisku.
– Jūs tātad kārtīgs latviešu buržujs?
– Par buržuju mani arī grūti nodēvēt, bet GKR dokumentos nekur nav iezīmēts kreisums. Partijām ir programmas, bet uzsvēršu, ka, strādājot rīdzinieku labā un nosaucoties par kreisiem, labējiem vai liberāļiem, iekšējās spējas nepieaug. Sociāldemokrātija Latvijā nav arī pārāk veiksmīgi atjaunota. Bija šķelšanās, kašķēšanās, un sociāldemokrāts Dinēvičs arī šais vēlēšanās Reģionu listē nokrita līdz pēdējai vietai. Tas nozīmē, ka ne par kreisumu ir runa, bet par to, cik sociāli atbildīgu politiku spēj piedāvāt politiskie spēki. Nosaucoties par sociāldemokrātiem – tas vien nav pietiekami iedarbīgi.
– Labi, bet kāpēc izbrāķēja jūsu latviešus – profesorus, prātīgus cilvēkus?
– Kopējā Rīgas sarakstā uz domes vēlēšanām bija ļoti daudz atbalstītāju, toskait latviešu. Ievēlēja gan mācītājus Baštiku un Šmitu, gan profesori Cimdiņu, gan akadēmiķi Zaķi un citus. Nacionālajā mērogā krievu valodā runājošie lielā mērā atpazina tikai vecos Saeimā sēdošos kadrus, un viņiem pielika krustiņus…
