Pretstāve Baltkrievijas un Polijas pierobežā var izvērsties bruņotā konfliktā 65
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pieaugot spriedzei Baltkrievijas un Polijas pierobežā, kur Minskas režīms no Tuvo Austrumu valstīm nogādājis tūkstošiem migrantu, kurus atturēt cenšas Polijas robežsargi, militārie eksperti brīdina, ka pretstāve var izvērsties bruņotā konfliktā.
Putina “dialogs” – bumbvedēju lidojumi
Pretstāve pie Kuzņicas ciema Polijā kļuvusi par starptautisku krīzi, kuru izraisījis Minskas režīms. Vairāku ES valstu amatpersonas paudušas bažas, ka konflikts varētu izvērsties bruņotās sadursmēs. Ziemeļatlantijas alianse izteikusi atbalstu Polijai un tās austrumu kaimiņvalstīm pretstāvē ar Minsku, kas ir Krievijas orbītā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kura ieradusies vizītē ASV, Baltajā namā apspriedusi migrantu krīzi ar prezidentu Džo Baidenu. “Tas ir izaicinājums visai Eiropas Savienībai, un tā nav migrācijas krīze,” uzsvēra fon der Leiena.
“Tas ir autoritāra režīma mēģinājums tā destabilizēt demokrātiskās kaimiņvalstis.” Eiropadomes prezidents Šarls Mišels bija ieradies Varšavā, kur paziņoja, ka ES tomēr varētu finansēt tās austrumu dalībvalstu robežas nostiprināšanu, ko Brisele vēl nesen uzskatīja par politiski nepieņemamu.
ES 12 dalībvalstis nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot finansēt robežbūvju celtniecību. Šo ierosinājumu atbalstījusi arī Eiropas Tautas partija, kas ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā.
Vācijas kanclere Angela Merkele aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izmantot savu ietekmi uz Minskas režīmu, lai apturētu tā organizēto migrantu plūsmu uz ES.
Putins teicās mēģināt atvieglot dialogu starp Baltkrieviju un ES, taču īstā atbilde nāca dienu vēlāk, kad Putins deva pavēli nosūtīt divus stratēģiskos bumbvedējus “Tu–160” mācību lidojumā pār Baltkrieviju, lai apliecinātu savam sabiedrotajam Aleksandram Lukašenko Maskavas atbalstu migrantu krīzē uz Polijas robežas.
Kā paziņojusi Baltkrievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas bumbvedēji, kas var tikt aprīkoti ar kodolieročiem, divas dienas pēc kārtas veica mācību uzdevumus Ružanskas poligonā ar kaujas lādiņiem. Krievijas bumbvedēji “Tu–22M3” veica patruļlidojumus, bet Baltkrievijas gaisa spēku iznīcinātāji praktizēja to pārtveršanu.
Minska apsūdzējusi Varšavu “bezprecedenta” militāro spēku pieaugumā pie robežas, apgalvojot, ka migrācijas kontrole neprasot 15 000 militārpersonu izvietošanu līdz ar tankiem un pretgaisa aizsardzības iekārtām.
Minskas režīms ir izvērsis hibrīdkaru, izvietojot pierobežā vairākus tūkstošus migrantu, tajā skaitā sievietes un bērnus, un dzenot viņus Polijas teritorijā.
Pēc dažu Polijā iekļuvušo migrantu liecībām, baltkrievu robežsargi liedz viņiem doties atpakaļ uz Minsku, lai atgrieztos dzimtenē.
Par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir situācijas noteicējs migrantu krīzē, ko formāli izraisījis Minskas režīms, liecina fakts, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko pat nebija uzaicināts piedalīties Krievijas Drošības padomes ārkārtas sēdē, kur tika apspriests šis jautājums.
Tas gan nekavēja Lukašenko intervijā kādam Krievijas izdevumam paziņot, ka Maskava ir viņa pusē, daudznozīmīgi piebilstot, ka tā ir kodolvalsts.
Eskalācijas potenciāls ir ārkārtīgi augsts
“Eskalācijas potenciāls ir ārkārtīgi augsts,” gadskārtējā Baltijas aizsardzības konferencē brīdināja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets. Līdzīgu viedokli pauda Grieķijas, Lietuvas un Britānijas militārpersonas, kas arī piedalījās konferencē.
Britānijas bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs izteicies, ka NATO iesaistīšana būtu pāragra, jo, viņaprāt, šīs krīzes risināšana pirmām kārtām ir ES uzdevums, lai sargātu un nostiprinātu savu robežu. Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Margiris Abukēvičs uzskata, ka īstermiņā ES rīcībā ir instrumenti krīzes risināšanai, taču, situācijai saasinoties un izvēršoties hibrīdkarā, būtu jāapsver NATO iesaistīšanās.
Vairāki konferences dalībnieki atzīmēja, ka ES robežsardzes vienība “Frontex” un NATO spēki sadarbojas migrantu problēmas risināšanā Egejas jūrā, un ierosināja, ka militārā alianse varētu palīdzēt izlūkošanas jomā, piemēram, izvietojot bezpilota novērošanas ierīces.
Igaunijas aizsardzības ministrs teica, ka Igaunija ir nosūtījusi Lietuvai palīdzības kravu, tajā skaitā novērošanas iekārtas. Polija pagaidām nav lūgusi “Frontex” palīdzību.
Daži eksperti atzīmē ES diplomātijas tuvredzību, laikus neparedzot situācijas nopietnu saasināšanos uz Baltkrievijas un Polijas robežas, Minskai izvēršot hibrīdkaru. Bez ārzemju lidsabiedrību aktīvas piesaistes tik liels skaits “tūristu” nevarētu ierasties Baltkrievijā.
Daļa analītiķu šaubās, vai ES sankciju piektā kārta pret Baltkrieviju, kas tikšot apstiprināta nākamajā nedēļā, varētu pārliecināt Lukašenko un viņa kuratoru Putinu atteikties no hibrīdkara pret ES.
Lukašenko brīdinājis, ka atbildēs uz jaunām sankcijām, draudot arī apturēt dabasgāzes tranzītu uz Eiropu. Pavairojot spriedzi, migrantu krīze izcēlusies drīz pēc tam, kad satelītu uzņēmumi apstiprināja ziņojumus, ka Krievija kārtējo reizi savelk karaspēku un bruņojumu pie robežas ar Ukrainu.
