“Iemet pabalstiņu un apakšā izkrīt bēbis…” Vai lielāki pabalsti patiešām spēs palīdzēt veicināt dzimstību? 2
Skatoties uz pēdējā laikā izskanējušiem politiķu priekšlikumiem par ģimeņu un dzimstības atbalstīšanu, sociālajos tīklos izskanējis ass vērtējums par to, kā tiek runāts par sievietēm un bērnu radīšanu. Kāds sociālā tīkla “Threads” lietotājs norādījis, ka atsevišķā politiskā retorika radot sajūtu, ka sieviete tiek uztverta vienkārši kā līdzeklis bērnu skaita palielināšanai.
“Skatoties uz kārtējiem priekšlikumiem glābt dzimstību ar pabalstiem, rodas sajūta, ka politiķi sievieti uzver kā vendinga mašīnu [red. automātu] – iemet pabalstiņu, un apakšā izkrīt bēbis,” raksta Dzintars.
Ieraksts izraisījis dažādas reakcijas. Daļa komentētāju uzsvēruši, ka ar finansiālu atbalstu vien nepietiek, lai cilvēki izlemtu par bērnu laišanu pasaulē, savukārt citi norādījuši, ka pabalsti ģimenēm tomēr var būt būtisks atbalsts ikdienas izdevumu segšanā.
Kāda komentētāja rakstīja, ka viņai kā sievietei svarīgākais esot nevis pabalsts, bet gan attiecības un drošība ģimenē. “Man kā sievietei ir ko teikt. Neviens pabalsts man neliks dzemdēt, ja man blakus nebūs atbalstošs un mīlošs partneris. Tas, man kā sievietei, ir pats, pats galvenais. Viss pārējais ir bonuss.”
Savukārt citā komentārā tika atgādināts, ka pabalstu apmēri laika gaitā būtiski mainījušies: “Mans pirmais bērns piedzima, kad valsts pabalsts bija 4,25 lati.”
Diskusijā izskanēja arī pretējs viedoklis. Kāds lietotājs norādīja, ka pabalsti ģimenes situāciju būtiski nemainot, jo lielākā daļa cilvēku bērnu plāno neatkarīgi no tiem. Viņš uzskata, ka ģimenes, kurās ir labi apstākļi, bērnus plāno, savukārt nelabvēlīgās ģimenēs bērni varot dzimt viens pēc otra. Šim komentāram sekoja atbilde, kurā tika uzsvērts, ka arī turīgas ģimenes mēdz būt kuplas, kamēr mazturīgās ģimenēs bērnu var nebūt vispār vai var būt tikai viens.
Cits komentētājs savukārt norādīja uz pretējo pieredzi, sakot, ka laikā, kad viņi plānoja bērnus, pabalstiem bijusi nozīme: “Ja laikā, kad man ar sievu dzima bērni, būtu motivējoši pabalsti, mums būtu trīs bērni. Pie diviem apstājāmies, jo negribas visu dzīvi pavadīt domājot kā savilkt galus, paralēli mācoties un strādājot. Tā, ka jā, pabalstiem ir liela nozīme..
Diskusija par to, kā veicināt dzimstību, pēdējā laikā kļuvusi arvien aktuālāka, jo Latvijā turpina samazināties jaundzimušo skaits. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs martā uzsvēra, ka demogrāfijas problēmu nav iespējams atrisināt ar vienu pasākumu vai strauju pabalstu palielināšanu. Viņš norādīja, ka rezultāti no demogrāfijas atbalsta pasākumiem būtu sagaidāmi vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.
Vienlaikus pēdējos gados arvien lielāka uzmanība pievērsta tieši ģimeņu finansiālajam atbalstam. No 2026. gada bērna piedzimšanas pabalsts palielināts līdz 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam pieaudzis līdz 298 eiro mēnesī. Tāpat paplašinātas iespējas saņemt ģimenes valsts pabalstu par jauniešiem, kuri pēc 16 gadu vecuma turpina pilna laika studijas koledžā vai augstskolā.
Tomēr ar pabalstu palielināšanu vien demogrāfijas problēmu risināt nav iespējams. Iepriekš izstrādātajos demogrāfijas politikas priekšlikumos līdzās finansiālajam atbalstam tika izcelta arī mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, iespēja apvienot bērnu audzināšanu ar darbu, pirmsskolas izglītības pieejamība, kā arī mātes un bērna veselības aprūpe un psiholoģiskais atbalsts.
Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā Latvijā pastāvīgi dzīvojošam vienam no vecākiem par katru bērnu, kuram ir piešķirts personas kods. Pabalstu piešķir arī aizbildnim vai audžuģimenei, ja bērns ir ņemts aizbildniecībā vai ievietots audžuģimenē līdz viena gada vecumam, izņemot gadījumus, kad pabalsts par bērnu jau ir izmaksāts citam aizbildnim vai audžuģimenei.
Pabalsts jāpieprasa ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, pabalstu nepiešķir. Lai pieprasītu pabalstu, jāaizpilda noteiktas formas iesniegums, kas adresēts VSAA. Iesniegumu klātienē var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā, Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros vai Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļās dzimšanas fakta reģistrācijas laikā.
