Prezidents aicina nesatraukties: Militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums Latvijai nav mainījies 0
Militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies, aģentūrai LETA uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris Rinkēviča vārdā atzīmē, ka tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems.
Kā jau agrāk Valsts prezidents ir paudis, joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas, norāda Drēģeris. Faktiski Latvijas un citas NATO un Eiropas Savienības valstis ar tām saskaras regulāri. Gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu.
“Augstu vērtējam NATO sabiedroto, tostarp ASV politiskos, diplomātiskos un militāros centienus stiprināt reģionālo drošību,” pauž Drēģeris.
Kā ziņots, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam “Politico” trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Retklifa “vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm”, izteicies viens no avotiem.
Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.
Iepriekš arī laikraksts “The Wall Street Journal” trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm.
Vitenbergs: Ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijas pierobežā nav signāls par gaidāmu iebrukumu
Ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijas pierobežā nav signāls par gaidāmu iebrukumu, bet preventīva rīcība, lai nodrošinātos gadījumiem, ja gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība, aģentūrai LETA skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
“Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis nav saistīts ar prognozi vai pieņēmumu, ka Latvijai draud iebrukums. Tās mērķis ir nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu situācijām, kad gaisa apdraudējuma laikā kritiski svarīgu nozaru darbiniekiem ir jāturpina darbs, lai iedzīvotājiem būtu pieejami būtiskie pakalpojumi,” uzsvēra ministrs.
Viņš skaidroja, ka tiesību akta mērķis ir nodrošināt dienestu un uzņēmumu, kuru funkcijas ir kritiski svarīgas sabiedrības drošības, veselības aizsardzības un infrastruktūras nepārtrauktas darbības, organizēšanu gaisa apdraudējumu laikā līdz tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
“Pašlaik, piemēram, enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes nozarēs nav pietiekama regulējuma situācijām, kad šūnapraidē tiek izziņots gaisa telpas apdraudējuma brīdinājums ar aicinājumu iedzīvotājiem meklēt drošu patveršanās vietu un samazināt pārvietošanos, bet konkrētajiem darbiniekiem objektīvi ir jāpaliek darba vietā un jānodrošina kritisko funkciju nepārtrauktība,” pauda Vitenbergs, piebilstot, ka tas rada gan riskus pašiem darbiniekiem, gan tiesisko nenoteiktību darba devējiem. Tāpēc nepieciešams ieviest īpašu, pagaidu regulējumu, kas ļautu noteikt, kuri darbinieki un kādos apstākļos turpina darbu, kādas drošības prasības viņiem piemērojamas, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus un riska piemaksas.
Vitenbergs norādīja, ka tieši iepriekšējā pieredze pēdējā gada laikā ar gadījumiem, kad bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti ielidoja Latvijas gaisa telpā, īpaši Austrumu pierobežā, kur visbiežāk gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma risks skar Latgales Austrumu pierobežu – Alūksnes novadu, Balvu novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu, Līvānu novadu, Ludzas novadu, Preiļu novadu, Augšdaugavas novadu, Krāslavas novadu, Daugavpili un Daugavpils novadu, ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams sakārtot šo jautājumu.
“Ir nepieciešams skaidrs regulējums tam, kā šādās situācijās nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un vienlaikus aizsargāt cilvēkus, kuri šos pakalpojumus nodrošina,” uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs.
Viņš piebilda, ka runa nav par to, ka šobrīd būtu pieejama informācija par gaidāmu iebrukumu, bet gan to, ka valstij ir jābūt gatavai dažādiem gaisa apdraudējuma scenārijiem un jau iepriekš jānosaka skaidra kārtība, kā šādos apstākļos rīkoties.
“Iedzīvotājiem būtiskākais ir saprast, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana šajā gadījumā nav signāls par gaidāmu iebrukumu. Tā ir preventīva rīcība, lai valstij būtu nepieciešamie instrumenti gadījumos, kad gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība,” uzsvēra Vitenbergs, piebilstot, ka valstij ir pienākums ne tikai reaģēt uz apdraudējumu, kad tas jau ir noticis, bet arī savlaicīgi sakārtot tiesisko regulējumu un aizsargāt cilvēkus, kuri krīzes situācijā turpina nodrošināt sabiedrībai būtiskus pakalpojumus.
Viņš pauda, ka šis ir jautājums par gatavību, darbinieku drošību un kritiskās infrastruktūras noturību, nevis par prognozi, ka Latvijai tuvojas iebrukums. Plānotais regulējums turklāt ir samērīgs un piemērojams tikai tādā apjomā, kādu pamato konkrētais apdraudējums un nepieciešamība nodrošināt kritisko funkciju nepārtrauktību.
“Šis nav ilgtermiņa risinājums un nākamā fāze būs tā, ka tiks nodrošināta jauna likumdošana, kas šo pastāvīgi regulē bez nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju. Šobrīd ārkārtējās situācijas izsludināšana ir tikai pagaidu tiesiskais mehānisms, kā sniegt enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes nozarēm papildu tiesības, ko šobrīd juridiski nevar sniegt ar, piemēram, Ministru kabineta rīkojumu,” skaidroja Vitenbergs.
Tāpat ziņots, ka Nacionālās apvienības pārraudzītā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) iesniegusi saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz līdz 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežā veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarēs. KEM to pamato ar Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un arvien biežāk konstatētiem bezpilota gaisa kuģiem un citiem neidentificētiem objektiem Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas.
