Prezidentūras izmaksas vēl nav aprēķinātas, bet tās nepārsniegšot 60 miljonus eiro 1
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē organizēšanas izmaksas vēl nav aprēķinātas, bet tiešās izmaksas nepārsniegs 60 miljonus eiro, pirmdien preses konferencē atzina premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par prezidentūras izmaksām, Straujuma uzsvēra, ka “prezidentūra ir mūsu pienākums, kas jāpilda reizi 14 gados”.
“Mēs neesam aprēķinājuši tagad gala izmaksas, bet mēs neesam pārsnieguši atvēlēto budžetu. Mums ir ietaupījumi, piemēram, Ārlietu ministrija ir atgriezusi pusotru miljonu eiro. Tāpat citās ministrijās arī ir ietaupījumi,” viņa teica.
Savukārt Rinkēvičs piebilda, ka vēl tiks “aprēķinātas virsstundas policijas darbiniekiem arī citiem dienestiem”. Viņš uzsvēra, ka tiešās prezidentūras izmaksas triju gadu laikā nepārsniegs 60 miljonus eiro.
Latvijas prezidentūra ES Padomē notiek 2015.gada pirmajā pusgadā. Latvijas prezidentūra noslēgsies 1.jūlijā, kad par nākamo ES Padomes prezidējošo valsti kļūs Luksemburga. Prezidentūras laikā Rīgā norisinājās vairākas augsta līmeņa ES ministru tikšanās, notika Austrumu partnerības jeb tā dēvētais Rīgas samits, kā arī tika aizvadīti dažādi prezidentūras publiskās diplomātijas kultūras pasākumi.
Aģentūras BNS aptaujātie politologi, komentējot prezidentūras norisi un ieguvumus, norādīja, ka Latvijas prezidentūra norisinājusies sarežģītos apstākļos un spējusi aktīvi un labi strādāt, vienlaikus nav izpildīti daži mājasdarbi, ES institūcijās piedzīvoti nepatīkami brīži, bet par patiesu tās veiksmi varēs runāt tikai pēc vairākiem gadiem, ja valsts turpinās iesākto darbu.
