Prioritāte – nacionālā drošība! 0
Saeimas deputāts, Saeimas Nacionās drošības komisijas priekšsēdētājs, Valsts Prezidenta vadītās Nacionālās drošības komitejas loceklis Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība).
Kādi pastāv apdraudējumi Latvijas drošībai?
Konvencionāla iebrukuma draudi no Krievijas puses šobrīd nav uzskatāmi par reāliem. Agresora resursi ir piesaistīti Ukrainai, bet Baltijas valstīs, tajā skaitā Latvijā darbojas un tiek stiprināti NATO atturēšanas mehānismi. Kā no šiem faktoriem, tā arī no mūsu gatavības aizsardzībai ir atkarīga iebrukuma iespējamība nākotnē.
Es īpaši uzsvēršu, ka mēs arī esam kļuvuši ievērojami izlēmīgāki, par ko varam pateikties mūsu patlabanējam aizsardzības ministram Raivim Melnim. Tāda redzama šīs izlēmības izpausme ir, piemēram, Latvijas gaisa telpā ielidojušo bezpilota lidaparātu notriekšana, kas iepriekš darīts netika. Acīmredzami izlēmības trūkuma dēļ. Un tā, es atkārtošu, ir tikai viena, redzama notikušo pārmaiņu izpausme.
Vienlaikus viss minētais nenozīmē, ka apdraudējumu nav vispār. Krievijas mērķis ir ietekmes atjaunošana Baltijas valstīs, ko tiek mēģināts sasniegt, izmantojot hibrīdkaru metodes – nelegālo migrāciju, propagandu, dezinformāciju, ietekmes aģentus, u.c. Pamatā tie ir mēģinājumi destabilizēt Latviju no iekšienes.
Cik liela ir pārliecība, ka sabiedroto gatavība aizstāvēt Latviju kritiskā brīdī izpaudīsies darbos?
To rada sabiedroto karavīru klātbūtne Latvijā. Ja vēsturiski tas bija neliels karavīru skaits, kas kalpotu kā signāls sabiedrotajiem iesaistīties iebrukuma gadījumā, tad pēc 2022. gada koncepcija ir mainījusies – tagad šie spēki ir NATO pirmā aizsardzības līnija. Tāpat, ja līdz 2022. gadam vēl varēja šaubīties, ka X stundā sekos militāra palīdzība, tad tagad šaubu vairāk nav.
Lai saprastu mērogus – Latvijā atrodas pilnvērtīga brigāde NATO karavīru no 14 valstīm. Tostarp savu klātbūtni pie mums saglabā Kanādas spēki, ir bataljoni no Dānijas un Zviedrijas. Arī ap 300 ASV karavīru un virsnieku regulāri atrodas mūsu militārajās bāzēs.
Tas ir lielākais ārvalstu militārpersonu un sabiedroto valstu skaits, ja salīdzinām ar pārējām Baltijas valstīm. Pie kam sabiedrotie nevis vienkārši šeit atrodas, bet nepārtraukti pilnveido kaujas spējas kopā ar latviešu vienībām. Tas ir viennozīmīgs apliecinājums, ka šīs valstis nepaliks malā iebrukuma gadījumā, un rada jaudīgu atturēšanas mehānismu.
Militārā pašpietiekamība gadījumam, ja tomēr kādreiz pienāks X stunda?
Latvijā ir ap simts uzņēmumu, kas ražo vai sniedz pakalpojumus militārajā jomā. Mērķis ir panākt, lai Latvija spētu pati sevi apgādāt ar pamata resursiem – munīciju, droniem, sakariem, tehnikas remontu, esot iespējami mazāk atkarīga no ārējām piegādēm. Pie mums ražo bezpilota lidaparātus un bruņumašīnas, ražojam strēlnieku munīciju un ražosim artilērijas šāviņus, izstrādājam militārās sakaru sistēmas un sensoru tīklus, divējādas nozīmes risinājumus – viedos tekstilus, alternatīvo enerģētiku, kiberdrošību.
Ir ieviesti mehānismi nozares stimulēšanai, tajā skaitā nosacījums, ka militāro iepirkumu gadījumā priekšroka tiek dota vietējiem ražotājiem, grantu sistēma. Es neteikšu, ka viss ir ideāli, darba vēl ir ļoti daudz, taču ir mērķis, un mēs uz to tiecamies.
Galvenais iekšējās drošības aspekts – mūsu austrumu kaimiņa „piektā kolonna”.
Kas tiek darīts šajā virzienā?
Tiek ieguldīts liels darbs, lai vērstos pret personām, kuras grauj valsts pamatus, un es varu garantēt, ka neviena spiegošana, sabotāža, pretvalstiska propoganda vai agresora slavināšana nepaliks nesodītas. Latvijā ir atklāti visi fiksētie sabotāžas gadījumi, ir krasi pieaudzis atklāto “kurmju” un to personu skaits, kas vākušas informāciju par NATO spēkiem vai kritisko infrastruktūru, un tas liecina par drošības dienestu efektivitāti.
Daudz tiek darīts, lai mazāk kļūtu kluso gaidītāju jeb ždunu. Mācības tikai latviešu valodā, okupācijas pieminekļu un simbolu likvidēšana, piekļuves Krievijas informatīvajai telpai ierobežošana – šie ir soļi ar mērķi liegt šādai publikai vienojošos faktorus, atraut viņus no Krievijas propagandas. Vienā dienā uzskati, protams, nemainās, taču izmaiņas ir, un ar laiku tās kļūs aizvien redzamākas.
Kādus draudus rada nekontrolēta imigrācija?
Latvijas situācija atšķiras no Rietumeiropas ar to, ka pie mums ieplūst gan imigranti no trešās pasaules valstīs, gan ir palicis liels skaits imigrantu vēl no PSRS laika. Un katrs no šiem imigrantu veidiem rada savus draudus mūsu drošībai. Lai nepieļautu, ka veidojas etniskie kriminālie grupējumi, kā arī lai novērstu pretvalstiskas aktivitātes, es rosināju grozījumus Imigrācijas likumā, kuri Saeimā tika atbalstīti marta beigās, un paredz, ka trīs administratīvie likumpārkāpumi gada laikā ir priekšnoteikums ārvalstnieku termiņuzturēšanas atļauju anulēšanai. ikvienam, kas uzturas Latvijā, ir jārespektē mūsu likumi. Atkārtota to pārkāpšana liecina par necieņu pret Latviju, un valstij ir tiesības izvērtēt, vai uzturēšanās atļaujas saglabāšana ir pamatota.
Nākotnē varam raudzīties ar optimismu?
Nenoliedzami. Kamēr pastāvēs cilvēki, kuri apzinās, ka Latviju ir viņu vienīgā zeme, un kamēr viņi šo zemi būs gatavi aizstāvēt, tikmēr nākotnē var skatīties ar optimismu.
