Juris Lorencs: Putina nevēlēšanos izmantot viedtālruni var saprast 2
Divi savstarpēji it kā nesaistīti notikumi. Pirmais – visai zīmīga Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova intervija laikrakstam “Argumenti i fakti”, publicēta 15. janvārī.
Jautāts par to, vai Putinam ir mobilais telefons, Peskovs atbild: “Valsts galvai nedrīkst būt viedtālrunis. Jo tas nozīmē, ka cilvēks kļūst pilnīgi caurredzams.” Tātad Putins ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem uz planētas, kuram nav mobilā telefona.
Par sevi Peskovs saka: “Es nekad neesmu iegājis feisbukā, manis nav sociālajos tīklos.”
Otrais notikums – Ķīnā par narkotiku kontrabandu atkārtoti notiesāts Kanādas pilsonis Roberts Šellenbergs. Tiesa atcēlusi viņam jau 2016. gadā piespriesto 15 gadus ilgo cietumsodu, nomainot to ar nāves sodu.
Negaidīto Ķīnas tiesas spriedumu politikas vērotāji viennozīmīgi tulko kā šantāžu, atbildi uz ķīniešu kompānijas “Huawei” finanšu direktores arestu Kanādā. Formālais aizturēšanas iemesls – kompānija, iespējams, pārkāpusi Irānai noteiktās sankcijas.
Patiesībā abi notikumi iekļaujas daudz lielākas bildes rāmī – prezidentu, valdību, arī parasto cilvēku aizvien pieaugošās bailes par iespējamu izsekošanu digitālajā vidē.
Pagājušā gada novembrī ASV valdība aicināja savus sabiedrotos neizmantot kompānijas “Huawei” tehnoloģijas.
Iemesls – aizdomas par sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestiem. Un pati jaunākā ziņa – janvāra sākumā Varšavā aizturēts viens no “Huawei” Polijas meitas uzņēmuma direktoriem. Viņu tur aizdomās par spiegošanu Ķīnas varas iestāžu uzdevumā.
Tikmēr Kalifornijas universitāte brīdinājusi savus studentus un pasniedzējus, kuri uzturas Ķīnā, īpaši neuzticēties saziņas rīkam “WhatsApp”. Pastāvot aizdomas, ka Ķīnas specdienesti to viegli varot uzlauzt.
Patiesībā visa Ķīnas sabiedrība patlaban attīstās virzienā, kur pie horizonta saskatāma baisa un neomulīga pasaule.
Lūk, dažas ziņas, kas mūs sasniegušas tikai pēdējo nedēļu laikā. Ķīnas ziņu aģentūra “Xinhua” demonstrējusi pirmo virtuālo televīzijas diktoru, kurš apbruņots ar mākslīgo intelektu.
KFC restorāni Ķīnā sākuši izmantot klientu sejas atpazīšanas programmatūru, kas, ņemot vērā cilvēku vecumu un dzimumu, automātiski rekomendē ēdienu. Vēl viena restorānu ķēde “Haidilao” galvaspilsētā Pekinā atvērusi pirmo viedo restorānu, kurā roboti gatavo ēdienus un pienes tos klientiem.
Novērošanas kameras un sejas atpazīšanas programmatūra Ķīnas lielpilsētās jau sen ir ikdiena. Tagad šai tehnoloģijai piepulcējusies arī īpaša gaitas atpazīšanas programma. Cilvēks varot aizsegt seju, bet tikai viņam raksturīgo iešanas raksturu noslēpt neesot iespējams.
Putina nevēlēšanos izmantot viedtālruni var saprast. Ja pastāv pat visniecīgākās aizdomas par moderno tehnoloģiju drošību, valstu vadītājiem vajadzētu izmantot citas, klasiskas un pārbaudītas sakaru sistēmas.
Tikmēr Krievijā jau apspriež iespējamo kiberkaru ar ASV. Valsts domē iesniegts likumprojekts par “Krievijas interneta aizsardzību” ārēju draudu gadījumā. Piemēram, gadījumā, ja Krievija tiek atslēgta no vispasaules tīmekļa.
Iespējams, tā jau ir paranoja, kas tomēr apstiprina vispārējo tendenci – ASV, Eiropā, nu jau arī Krievijā aizvien skaļākas kļūst balsis, kas brīdina par tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku, par iespējamo sabiedrības pakļaušanu totalitārai kontrolei
Aizvadītā gada oktobrī Izraēlas filozofs Juvals Harari žurnālā “The Atlantic” publicēja rakstu “Kāpēc tehnoloģijas kalpo tirānijai”. Viņaprāt, breksita balsojums un Donalda Trampa ievēlēšana esot vērtējama kā instinktīva atbilde straujai un neprognozējamai tehnoloģiju attīstībai.
Cilvēkiem, kuri baidās par savu sarūkošo ekonomisko vērtību biedējošajā nākotnes pasaulē, pagaidām vēl piederot politiskā vara, tiesības balsot.
Par to, ka arī latviešu valodā jau parādās pirmās robotu uzturētās interneta mājas lapas, katrs var pārliecināties, uzklikšķinot uz https://technoglitz.com/latvia/.
Cik var noprast, jaunajām tehnoloģijām veltīto lapu no angļu valodas uz latviešu tulko robots. Tas, ka tekstā ir tik daudz acīmredzamu stila kļūdu, netieši norāda, ka dzīvs cilvēks šīs lapas latviešu versijas veidošanā vispār netiek iesaistīts.
Bet pienāks brīdis, un viņš vairs nav tālu, kad mēs nespēsim atšķirt robota konstruētu tekstu no cilvēka rakstītā vārda. Bet vienu gan robots nespēs nekad – priecāties par labi paveiktu darbu.
