Mantojamais “tituls” 2
PSRS valdības lēmumi par deportācijām neparedzēja specnometināto bērnu uzņemšanu specnometināto personālajā uzskaitē pēc pilngadības sasniegšanas un ka viņiem būtu jāpiemēro specnometinājuma režīms un jāieskaita “uz mūžu nometināto” kategorijā. Taču saskaņā ar PSRS IeM 1949. gada 19. februāra instrukciju visi specnometināto bērni, sākot no 16 gadiem un vecāki, tomēr bija obligāti jāņem uzskaitē kā specnometinātie! PSRS iekšlietu ministra un PSRS prokurora 1949. gada 16. maija kopīgā direktīva noteica, ka visi specnometināto bērni, kas nometinājumā dzīvo kopā ar vecākiem (radiniekiem), pēc 16 gadu sasniegšanas jāieskaita mūža nometinājumā un viņiem jāpaziņo PSRS AP Prezidija 1948. gada 26. decembra dekrēts par kriminālatbildību par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no obligātā nometinājuma vietām. Par to draudēja 20 gadi katorgas darbos. Tātad specnometināto statuss kļuva pārmantojams! Izsūtīto ģimenēs dzimušie jau ar dzimšanas brīdi kļuva par specnometinātajiem, bet pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas nonāca “uz mūžu nometināto” kategorijā.
Pēc Staļina nāves PSRS jaunajai vadībai ātri kļuva skaidrs, ka bez ilggadējā diktatora saglabāt līdzšinējo totalitāro režīmu, to būtiski nemainot, nebūs iespējams. Tā radās iecere izdarīt izmaiņas arī specnometinājuma režīmā un nometināto statusā. 1953. gada jūlijā PSRS iekšlietu ministrs S. Kruglovs ieteica PSRS MP priekšsēdētājam G. Maļenkovam izskatīt jautājumu par mūža nometinājuma atcelšanu, specnometinājuma vietu samazināšanu un IeM orgānu uzraudzības darba sakārtošanu nometinājuma vietās. Diemžēl tolaik ieteikumi netika ņemti vērā. Liberalizācija faktiski aizsākās tikai ar PSRS AP Prezidija priekšsēdētāja K. Vorošilova vadītās PSKP CK komisijas 1954. gada 24. februārī PSRS MP priekšsēdētājam Maļenkovam un PSKP CK pirmajam sekretāram Ņ. Hruščovam nosūtīto ziņojumu par dažu specnometināto tiesiskā stāvokļa ierobežojumu atcelšanu: “Noteiktā režīma negatīvās puses specnometinājuma vietās īpaši smagi atsaucas uz specnometināto bērniem. Pēc 16 gadu sasniegšanas specnometināto bērni patlaban tiek ņemti specnometinājuma personālajā uzskaitē ar visiem no tā izrietošajiem ierobežojumiem, t. i., arī viņi kļūst par specnometinātajiem. Bez tiesībām pārvietoties aiz speckomendantūras robežas specnometināto bērniem tādā veidā atņemta iespēja iegūt vidējo izglītību, nemaz nerunājot par augstāko izglītību; viņi nevar piedalīties sporta sacensībās, mākslinieciskās pašdarbības skatēs, viņiem ir ārkārtīgi ierobežota iespēja izvēlēties profesiju pēc savām vēlmēm un spējām. Sakarā ar to, ka specnometinājuma uzskaitē tiek ņemti visi specnometināto bērni, specnometināto skaits uz bērnu rēķina katru gadu palielinās. Tā laika posmā no 1945. līdz 1952. gadam ģimenes uzskaitē ir uzņemti 360 545 no jauna piedzimušie bērni un specnometinājuma uzskaitē 332 733 bērni, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.”
PSRS MP 1954. gada 5. jūlijā pieņemtajā lēmumā “Par dažu specnometināto tiesiskā stāvokļa ierobežojumu noņemšanu” tika noteikts: “Noņemt no uzskaites PSRS Iekšlietu ministrijas orgānos specnometināto bērnus līdz 16 gadu vecumam ieskaitot, atbrīvot viņus no administratīvās uzraudzības un turpmāk viņiem nepiemērot specnometinātajiem noteiktos ierobežojumus.
Noņemt no specnometinājuma uzskaites bērnus vecākus par 16 gadiem, kuri uzņemti un nosūtīti uz mācību iestādēm, atļaut viņiem izbraukt uz mācību iestādi jebkurā valsts vietā.” Bet PSRS iekšlietu ministrs Kruglovs 1954. gada 16. jūlijā pavēlēja: “Mēneša laikā noņemt no Iekšlietu ministrijas orgānu uzskaites visu kategoriju specnometināto bērnus, kuri dzimuši pēc 1937. gada 31. decembra, un turpmāk bērnus specnometināto uzskaitē neņemt.”
