Kremlis negrasās apstāties. Putins iet uz jauniem rekordiem, par savas valsts iedzīvotājiem viņam nospļauties 0
Krievijas budžeta izdevumu daļa 2026. gadam liecina, ka Kremļa režīms neplāno izbeigt karu pret Ukrainu. Kamēr Kremļa pārstāvji publiski runā par it kā gatavību strādāt ar ASV pie “miera plāna”, režīma reālie soļi norāda uz pretējo — Krievija gatavojas ilgstošai militārai konfrontācijai, raksta Dialog.ua.
Uz to norāda arī Vladimira Putina apstiprinātais budžets 2026. gadam, gandrīz 40% no kura paredzēts novirzīt karam. Tas ir rekordliels rādītājs kopš PSRS laikiem.
Agresorvalsts plāno tērēt:
– 12,93 triljonus rubļu armijai un bruņojuma iepirkumiem — tas ir gandrīz 30% no visiem budžeta izdevumiem;
– vēl 3,91 triljonu rubļu – dažādām spēka struktūrām.
Kopā “spēka bloks” saņems 16,84 triljonus rubļu, kas ir ap 38% valsts budžeta.
Salīdzinājumam 2021. gadā (pirms pilna mēroga iebrukuma) spēka struktūras saņēma 24% izdevumu. Tagad šī daļa ir 1,6 reizes lielāka.
Kamēr militārie izdevumi pieaug, sociālajai sfērai paredzētie līdzekļi būtiski samazinās:
– sociālie izdevumi: 25,1% budžeta (pret 38,1% 2021. gadā);
– izdevumi ekonomikas atbalstam: 10,9% (pret 17,6% 2021. gadā).
Abi rādītāji būs zemākie 20 gadu laikā, kopš pieejami atklātie Krievijas finanšu dati.
Tāpat 2026. gadā Krievija plāno 40,27 triljonus rubļu ienākumu, bet 44,06 triljonus rubļu izdevumu. Līdz ar to deficīts būs 3,78 triljoni rubļu (1,6% no IKP).
Neftas un gāzes ienākumi, kas 2025. gadā saruka par gandrīz 20%, nākamgad būtiski nepalielināsies — plānoti 8,9 triljoni rubļu, kas ir tikai nedaudz vairāk par šī gada 8,6 triljoniem.
Lai kompensētu zudušos ienākumus, valdība palielina slogu uz neizejvielu ekonomikas sektoru. Plānots ieviest jaunus nodokļus, kas ļautu iekasēt papildus 2,9 triljonus rubļu.
Tāpat Putins jau parakstījis likumu par PVN palielināšanu līdz 22% no nākamā gada un par prasību stingrināšanu mazajam biznesam.
