Rīga ignorē tiesas lēmumu 2
Kaut pēc Satversmes tiesas (ST) 5. marta sprieduma pašvaldības vairs nedrīkst iekasēt naudu par kapavietas piešķiršanu, Rīga joprojām turpina to darīt. Juristi uzskata, ka galvaspilsēta pārkāpj likumu un ka pēc 5. marta iekasēto naudu par kapavietas ierādīšanu iedzīvotāji var tiesiskā ceļā prasīt atpakaļ.
Lai gan Satversmes tiesas spriedumi ir vispārējā kārtībā saistoši ikvienai personai un valsts un pašvaldību iestādei un uz to vēstulē visām Latvijas pašvaldībām norādījusi arī Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tomēr Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums attiecas tikai uz Jūrmalu un tikai uz nomas maksu par kapavietu.
“5. marts ir datums, kad Jūrmalai ir jāpārtrauc iekasēt nomas maksa par kapavietu. Rīga nomas maksu par kapavietu neprasa. Rīgā ir vienreizēja maksa par kapavietas piešķiršanu, un, ja kapavieta tiek kopta, tad tā lietošanā ir mūžīgi,” spriež G. Zēla.
Līdz ar to Rīgā, ja vēlas apglabāt mirušo, iedzīvotājiem joprojām ir jāmaksā 141 – 352 eiro par kapavietas piešķiršanu.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Jūrmalas pilsētas domes noteikumu normas, kas paredz nomas maksu par kapavietas izmantošanu, neatbilst Satversmei. No Satversmes tiesas sprieduma arī izriet, ka kapsētu izveidošana un uzturēšana jāfinansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Līdz ar to pašvaldība par kapavietas piešķiršanu nedrīkst prasīt samaksu, uz ko norādīja arī VARAM.
Rīgas pašvaldība šobrīd gan izvērtējot VARAM aicinājumu veikt izmaiņas saistošajos noteikumos attiecībā uz kapsētu apsaimniekošanu. “Maksu par kapavietas ierādīšanu var atcelt, taču kā regulēt kapavietu ierādīšanu? Ja viss ir bez maksas, kāds pašvaldībai būs pamatojums ierādīt ģimenei četrvietīgu kapavietu? Tad visiem pienāktos vienvietīga kapavieta vienā rindā, un tas ir pilnīgā pretrunā ar latviešu kapu tradīcijām,” G. Zēla norāda uz akūto kapavietu trūkumu Rīgā.
G. Zēla arī norāda uz problēmām, kas radīsies, piemēram, civillaulību gadījumā vai arī ja mirušais pierakstīts kādā citā pašvaldībā, bet dzimtas kapi ir Rīgā.
Rīgā plāno vērsties ar lūgumu VARAM, lai arī ministrija iesaistās risinājuma izstrādē, kā regulēt kapavietu pieprasījumu.
“Mēs cerējām, ka tas, kurš pasaka, ko nedarīt, pasaka arī, kā labāk darīt. Līdz ar to šobrīd maksas pakalpojumi par kapavietas piešķiršanu joprojām ir spēkā un juristi izvērtē šo situāciju. Tuvākajā laikā tiks arī sasaukta darba grupa un skatīsimies, kā šo lietu sakārtot,” skaidroja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece Edīte Pūķe.
Ilma Čepāne, kādreizējā Satversmes tiesas tiesnese un Saeimas deputāte, sacīja, ka nav pat jābūt juristam, lai atzītu, ka Rīgas domes iekasētā maksa par kapavietas piešķiršanu pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā ir nelikumīga.
“Rīgas dome jau nepilda arī Konkurences padomes atsevišķus nolēmumus, ne Valsts kontroles nolēmumus, kuru rezultātā iestājas zaudējumi. Tā ir visatļautības un nesodāmības sajūta, kas Rīgā valda.” I. Čepāne uzskata, ka iedzīvotāji vispārējā civiltiesiskā ceļā var vērsties pret Rīgas domi, lai atgūtu samaksāto par kapavietas ierādīšanu pēc 5. marta.
Citas lielās pašvaldības, tostarp Jūrmala, Olaine, Jelgava, maksu par kapavietas ierādīšanu jau atcēlušas. Arī Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins apstiprināja, ka kopš 5. marta Rūjienā nav jāmaksā nomas maksa par kapavietu. “Tie cilvēki, kas pirms 5. marta saņēmuši rēķinus par kapavietas nomu, var tos neapmaksāt. Šobrīd domājam, kā šos rēķinus atsaukt,” piebilda Rūjienas mērs.
Satversmes tiesas spriedums nav ar atpakaļejošu spēku, līdz ar to maksa, kas iekasēta no iedzīvotājiem par kapavietas ierādīšanu līdz 5. martam, pašvaldībām nav jāatmaksā.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, vaicāta, vai pašvaldībai, piemēram, Rīgai, šī ST sprieduma kontekstā būs tiesības atteikt apbedīt mirušo, ja tam ir citas pašvaldības pieraksts, sniedz nepārprotamu atbildi. “Nebūs. Pastāv objektīvi argumenti, piemēram, nav vietas, taču Satversmes tiesas spriedumā skaidri un gaiši pateikts, ka Latvijā darbojas apbedīšanas pienākums. Ja mirušu cilvēku neapbedī, tas ir viņa cieņas pārkāpums. Cieņa pēc nāves ir Latvijas kultūrā ārkārtīgi būtiska vērtība, un tāpēc pašvaldībām, kaut vai savstarpēji sadarbojoties, ir pienākums nodrošināt apbedīšanu.”
