“Nevar aprēķināt nodokli no zaudējumiem – tas ir neloģisms un vājprāts!” Tiesībsargs komentē izmaiņas saistībā ar IIN noteikšanu mazajiem uzņēmējiem 60
“Mēs saņēmām kaut kādā zināmā laika periodā ik pa brīdim pa kādam iesniegumam no šiem tā saucamajiem mazajiem uzņēmējiem,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Tiesībsargs Juris Jansons norāda, kas novedis līdz pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā (ST) par līdzšinējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.
Viņš pastāsta, kā šis process noticis: “Mēs sākām pētīt, mums bija ierosināta pārbaudes lieta, mēs pieaicinājām arī ekonomikas ekspertus un finanšu ekspertus, lai saprastu, nu, tiešām, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļu likumā ir ierakstītas šīs te, teiksim, normas, kas, paldies Dievam, no piektdienas ir atceltas.”
Jansons arī atzīmē, ka šis ir bijis īpaši vieds process un tāds ir arī pats spriedums, kas devis kolosālas atziņas – tā ir kā ceļamaize politiķiem, kas jāņem vērā, veidojot nodokļu politiku.
Līdz ar to arī mīts, ka nodokļu politika ir absolūta politiķu un parlamenta rīcības brīvība, ir kliedēts, jo, lai gan rīcības brīvība ir liela, tāpat ir jāievēro vispārējie tiesību principi, īpaši tie, kas tagad ir ierakstīti un izvērstā veidā analizēti šajā ST spriedumā par IIN neatbilstību LR Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem.
“Nu nevar aprēķināt nodokli no zaudējumiem! Stādāties priekšā, tur jau ir neloģisms – ienākumu nodoklis no zaudējumiem. Turklāt viņi aprēķina no apgrozījuma. Nu, es teiktu tā, ka vājprāts!” sašutis ir tiesībsargs.
Šim lēmumam ir arī būtiska nianse, jo jau pēdējos divus gadus šīs apstrīdētās normas kovida dēļ nedarbojās.
Kā ziņots, piektdien, 7. janvārī, Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.
ST noteica, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Spriedums nav pārsūdzams.
