Jurģis Liepnieks.
Jurģis Liepnieks.
Foto: LETA

“Cilvēki par aifonu vakcinēsies neatkarīgi no tā, kas viņiem sastāstīts!” Liepnieks par sašķeltību un idiotiem sabiedrībā 259

Sabiedrība var paciest zināmu skaitu idiotu, tā kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot ziņu par aptauju, kuras rezultāti liecina, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic sazvērestībām par Covid-19, sacīja politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka skumji esot tas, ka pa virsu jau iepriekš novērotajiem sabiedrības sašķeltības aspektiem – politiskiem, ideoloģiskiem – klāt nācis vēl viens sašķeltības aspekts, proti, cilvēki pārdalījušies “saprātīgajos, adekvātajos un varbūt tajos, kas tādi nav.”

Pēc Liepnieka teiktā, tā ir dziļa plaisa un nopietns konflikts.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat Liepnieks atzīmēja, ka diskusijas ar cilvēkiem, kas ir vakcinācijas noliedzēji, “ir diezgan bezcerīgas un bezjēdzīgas.”

Tādos gadījumos no sākuma jau ir skaidrs, ka viņas ne ar ko nebeigsies. Tur nekādi racionāli argumenti nestrādā. Turklāt esot jau no sākuma arī zināms, ka pēc jebkādām diskusijām vakcīnu noliedzēji paliks pie saviem uzskatiem.

Liepnieks arī atsaucās uz pagājušajā nedēļā izplatīto vēstuli, ko bija parakstījuši 150 cilvēki, kuru vidū ir arī sabiedrībā plašāk zināmi cilvēki.

“Mums tagad bija 150 cilvēku parakstījuši antivakseru vēstuli. Nu tur ir cilvēki, kurus, teiksim, es agrāk uzskatīju par adekvātiem, nu teiksim, ka viņiem ir kaut kas galvā vispār,” sacīja Liepnieks.

Mēģinot rast kādus risinājumus šai sašķeltībai, Liepnieks atzina, ka tā fāze, kad būtu varēts kaut ko skaidrot ar racionāliem argumentiem, ir jau nokavēta.

Tāpat viņš uzskata, ka vakcīnu noliedzējus noteikti nevarēs pārliecināt ar kaut kādiem faktiem, jo viņiem pašiem jau esot savs faktu kopums, pētījumi, savas autoritātes un savi profesori. “Tur nekā netrūkst, lai atsistu jebkuru argumentu.”

Līdz ar to “mums ir jāpāriet pie vienkāršākiem un primitīvākiem instrumentiem, kā strādāt.”

Pēc Liepnieka domām, “būs neizbēgami cilvēki jāaicina vakcinēties, jādala aifoni, jādod bonusi, jārīko loterijas.” Tās esot pārbaudītas metodes, un par to būtu jāmaksā valstij.

“Cilvēki par aifonu vakcinēsies neatkarīgi no tā, kas viņam sastāstīts,” pārliecināts ir Liepnieks.

Viņš piebilda, ka, protams, vienlaikus arī jānosaka ierobežojumi, ko valsts pilnīgi leģitīmi var noteikt nevakcinētiem cilvēkiem.

Liepnieks uzskata, ka tā nebūtu diskriminācija, bet gan dažāda attieksme, gluži tāpat, kā “mēs neļaujam braukt pie sarkanā vai alkohola reibumā būt pie stūres. Mēs “diskriminējam” dzērājus, mēs viņiem neļaujam braukt pie stūres,” jo tā ir sociāli bīstama uzvedība, šādiem cilvēkiem apdraudot sevi un citus.

Pasaules prakse esot tāda, ka “sabiedrība var paciest zināmu skaitu idiotu. Tā nav, teiksim, pārāk liela problēma, ja mums tur ir 15% idiotu – nu tad dievs ar tevi, neviens netērēs līdzekļus.”