“Sabiedrībai kopumā ir tolerance pret uzturlīdzekļu nemaksāšanu” – Finanšu ministrijas pārstāve par veidiem, kā mazināt ēnu ekonomiku 70
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ekonomists Arnis Sauka, savos pētījumos bieži vien norāda, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir iestagnējusi. Vai tiešām tā ir?
“Pastāv atšķirīgas metodikas, kā tiek rēķināta ēnu ekonomika, un saskaņā ar starptautisko Šnēdera metodiku mēs esam virs vidējā Eiropas Savienības ēnu ekonomikas līmeņa, bet ir mērķis uz šo vidējo ciparu iet un to sasniegt,” intervijā TV24 raidījumam “Ziņu TOP” norāda Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.
Finanšu ministrija pēdējos 5-8 gadus skaidro, no kā sastāv budžeta “pīrāgs”, izglītojat un parādot sabiedrībai, ka viss nav nozagts un izsaimniekots. Ministrija var atskaitīties par katru eiro, kas budžetā ir ienācis, un par katru eiro, kas valsts budžetā izdots.
“Korupcijas apkarošana īsti nav ēnu ekonomikas apkarošana sastāvdaļa – tā nav Finanšu ministrijas tieša atbildība, ir citas iestādes, kas par to ir atbildīgas,” norāda K.Ploka.
Viņa arī skaidro, ka valdībā iesniegts ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, dokumentā norādīti mērķi turpmākajiem 3 gadiem. Šajā plānā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, bet fokuss ir likts uz divām nozarēm – būvniecību un veselības aprūpi. Stratēģiskajā komitejā izkristalizējas vēl viens aktuāls ēnu ekonomikas pasākums, kas ir uzturlīdzekļu nemaksātāji.
Interesanti, ka Uzturlīdzekļu garantiju fondā parāds ir pāri par 400 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka tas ir katrs 26. eiro no mūsu valsts budžeta. Sabiedrībai kopumā ir tolerance pret šo uzturlīdzekļu nemaksāšanu.
Uz jautājumu, vai ēnu ekonomikas apkarošana ir kļuvusi lokāla viena cilvēka rīcības līmenī, valdība izsekos, pabrīdinās, atgādinās un lūgs sadarboties uzturlīdzekļu nemaksātājus, Ploka skaidro, ka valdība tomēr koncentrēsies uz lielajām nozarēm, katram cilvēkam VID nespēs izsekot.
Gan VID, gan Ekonomikas ministrija vienojušās, ka ēnu ekonomikas apkarošana būvniecības nozarē vēl joprojām ir aktuāla, un veselības nozarē ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumā uzsvars tiks likts uz skaistumkopšanu. Joprojām ir jūtams Covid-19 efekts, kad daudzi strādāja pagrīdē. Eksperte norāda, ka tas ir arī cilvēku drošības jautājums, jo, ejot pie speciālista un nesaņemot čeku, mēs riskējam ar savu veselību.
”Labās ziņas ir, ka nozares pašas vēlas, lai tām palīdz apkarot negodīgos spēlētājus. Mēs esam pareizā virzienā kopīgai cīņai!”
