Saimniekot draugos ar dabu. Kā pareizi ierīkot kompostu? 0
Šovasar vērts izmēģināt ko jaunu, piemēram, iepazīt par modes lietu pasaulē kļuvušo permakultūru. Arī Latvijā tai sekotāju netrūkst. Tā ir metode, kas piemērota radošiem un atraktīviem cilvēkiem, kuri nebīstas eksperimentēt.
Meklē jaunu pieeju
– Sākot darboties ar permakultūras metodēm, jāmaina arī domāšanas veids, – skaidro viens no šā virziena popularizētājiem Artūrs Polis. Laukos daudzi cilvēki jau izmanto permakultūras pamatprincipus. Arī senos laikos vairāk domāja, kā ekonomiskāk izlietot pieejamos resursus, lai būtu pēc iespējas mazāk atlikumu. Tagad smalki varētu teikt – izmantoja permakultūras metodes.
Permakultūra palīdz būt neatkarīgiem un arī ietaupīt. Gan savus spēkus, gan naudu.
Artūram Polim pašam svarīga ir sajūta, ka, pat ja notiek kāda dabas katastrofa vai ekonomiskā krīze, viņš savu ģimeni varēs pabarot, neieguldot milzu summas traktora īrēšanā zemes apstrādei, degvielā, minerālmēslos, netērējot elektrību, lai darbinātu ūdenssūkņus dārza laistīšanai. Tiek ietaupīti dzeramā ūdens resursi, kas svarīgi arī daudzviet Latvijā, kur ūdens līmenis akās zems.
Pirms noliegt kaut ko alternatīvu, Artūrs iesaka pamēģināt. Vispirms nelielā platībā, lai var redzēt, kā tas darbojas, cik pūļu prasa. Varbūt rodas jaunas idejas.
Vāc lietusūdeni
Lietusūdens savākšanu var motivēt ar zaļo domāšanu, saldūdens taupīšanu, taču tas gluži vienkārši ir izdevīgi augiem un to kopējam. Par lietusūdeni nav jāmaksā, turklāt tas ir pats labākais laistīšanai. Artūrs iesaka gatavot tam pietiekami lielas tvertnes, lai pietiktu stādu un siltumnīcas augu laistīšanai. Turklāt šo ūdeni var lietot ekonomiskāk, nekā laistot ar lejkannu, kad daudz valguma notek nost. Daudzviet pasaulē populāra ir laistīšana ar tā sauktajām ollām – neglazētā māla trauki tiešām atgādina lielas olas. Tos ierok zemē siltumnīcā starp augiem, atstājot virspusi ar atveri ārā, un ar pilienlaistīšanas metodi (var arī ar lejkannu caur piltuvi) pievada ūdeni. Tas caur mālu lēnām sūksies augsnē apmēram 20 cm diametrā, dodot mitrumu blakus augošajiem augiem, cik tiem nepieciešams.
Latvijā tādi trauki nav nopērkami, bet Artūrs iesaka pagatavot tos pašiem. Salīmē (ar līmi, karsto līmi vai silikonu) ar malām kopā divus 10 cm diametra neglazēta māla podiņus. Hermētiski aizdara viena poda drenāžas caurumiņu, bet otra poda drenāžas atveri atstāj ūdens iepildīšanai.
Kompostā nekas nav lieks
Svarīga ir arī augu atlieku, virtuves atkritumu kompostēšana. Sevišķi vērtīgas ir kritušās lapas, ko daudzi uzskata par apgrūtinājumu. Straujāk sadalīsies tās, kas sasmalcinātas, piemēram, pārbraucot pāri ar zāles pļāvēju vai sausā laikā izmantojot lapu sūcēju. Kompostēšanai var izvēlēties savam dārzam piemērotāko metodi.
Vienkārši – aukstais komposts
Par labāko un vērtīgāko uzskata kompostu, kurā procesi notikuši lēnām, viena vai divu gadu laikā. To krauj, ievērojot principu – 50 brūnais un 50 zaļais.
Brūnais – sausās lapas, salmi, skaidas, kritalas, zāle pēc sēklu nobriešanas, zariņi.
Zaļais – svaigi pļauta mauriņa zāle un pļavas zāle līdz ziedēšanai, augu laksti, virtuves atkritumi. Ik pa slānim ber kūtsmēslus, ja tādi ir, pērnā komposta atliekas.
Kaudzi veido pamazām, visu sezonu liekot kārtu pa kārtai, vismaz metra augstumā, jo kaudze sasēdīsies. Kompostu salaista, lai tas būtu mitrs. Rudenī beidz ar mulčas kārtu un ļauj kompostēties apmēram gadu.
Šim kompostam nevajag daudz vietas. Pilsētas dārziņā pietiks pat ar nelielu, glītu kompostkasti.
Sarežģīti – karstais komposts
Šajā variantā kompostu var iegūt ātri, kā arī iznīdēt nezāļu sēklas, slimību ierosinātājus. Taču tam jāvelta daudz spēka un uzmanības. Karstajam kompostam savāc dažādus materiālus līdzīgi kā aukstajam kompostam, bet vajag vairāk kūtsmēslu. Krauj apmēram 10 cm biezas kārtas, starp tām liekot kūtsmēslus, un katru slāni kārtīgi aplaista. Kad kaudze gatava, to sadursta ar dakšām vai lauzni. Pārklāj ar brezentu. Pēc četrām dienām ar termometru pārbauda, vai centrā ir +55…+65 °C karstums. Ja ir, procesi notiek pareizi un laiks pirmoreiz pārkraut kaudzi. Tad vairs nav svarīgi saglabāt kārtas, bet kaudzes centrā esošās daļas liek ārmalā. Atkal aplaista un pārklāj. Pārkrauj ik pēc divām dienām divas nedēļas.
Ja laika apstākļi neļauj pārkraut pēc divām dienām, brezentu var mazliet pacelt, izdurt ar dakšām masā caurumus un pazemināt temperatūru, lai nesākas degšana. Optimālā variantā komposts ir gatavs pēc 18–20 dienām. Kompostu izsijā, un rupjākās frakcijas var pārlikt aukstajā kompostā.
Komposta gatavošanai un pārkraušanai vajag lielu vietu, arī daudz izejvielu, ko vieglāk iegūt lielā saimniecībā.
12 permakultūras principi
1. Novērot un mijiedarboties. Pirms kaut ko darīt, noskaidrot vietējos apstākļus un resursus.
2. Tvert un uzkrāt enerģiju. Izmantot to, ko piedāvā saule, vējš un ūdens.
3. Iegūt ražu.
4. Visu domas un idejas ir vienlīdz svarīgas.
5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus.
6. Nevairot zudumus un atkritumus.
7. Atdarināt dabā un sabiedrībā sastopamus modeļus.
8. Integrēt, nevis dalīt. Veicināt savstarpējo sadarbību.
9. Izmantot nelielus, pakāpeniskus risinājumus. Sākt ar maza mēroga projektiem.
10. Izmantot un novērtēt daudzveidību. Jo lielāka daudzveidība, jo labāk.
11. Izmantot un novērtēt robežjoslas jeb lauku malas. Dabai vismaz kaut kur jāļauj dzīvot netraucēti.
12. Radoši reaģēt uz pārmaiņām.
UZZIŅA
Jēdziens permakultūra radies no angļu valodas vārdu salikuma permanent culture, kas nozīmē – pastāvīga, ilgstoša kultūra. To mēdz dēvēt arī par ilgtspējīgu saimniekošanu. Permakultūra mudina izmantot dabai tuvus saimniekošanas veidus gan lauksaimniecībā, gan meža kopšanā, gan mājokļa projektēšanā un iekārtošanā, gan savstarpējās attiecībās.
Permakultūra ir dzīvesveids un filozofiska kustība. Tai ir daudz sekotāju, un sevišķi tā tiek popularizēta ekociematos Portugālē, Itālijā, Vācijā, Skotijā, Latvijā u.c.
Permakultūras pirmsākumi meklējami Austrijā. Par zinātniski atzītu metodi tā kļuva Austrālijā apmēram pirms 40 gadiem. Patlaban šī kustība vispopulārākā ir Austrālijā, Lielbritānijā, ASV.
UZZIŅA
Interneta vietnes, kur meklēt informāciju par permakultūru un domubiedrus Latvijā: www.permakultura.lv (Latvijas Permakultūras biedrība); http://ainavciems.lv; http://parmainupilseta.wordpress.lv; http://brivaskola.lv; http://ekovirtuve.lv/vvs; http://lucavsala.org/partika/permakultura/
Permakultūras metodes vēl ir jaunums, tāpēc tās jāuzskata par eksperimentu. Turklāt kritiski jāizvērtē piedāvātais, jo daudzi ieteikumi radušies zemēs, kur ir siltāks klimats, citādi apstākļi nekā Latvijā.
