Foto – Līga Vasiļūna

Sapņi, no kuriem nevar pamosties
 0

LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 15. decembrim Gintera Krumholca personālizstāde “Kāpēc tu mani nepamodināji?”.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
4 stundas
Lasīt citas ziņas

“Izstāžu zāles “Arsenāls” otrajā stāvā stipri ož pēc krāsas,” pie sevis nodomā apmeklētājs, kāpjot pa vecajām, čīkstošajām koka kāpnēm, lai apskatītu jauno Gintera Krumholca izstādi. Jau pēc brīža smarža sajauksies ar pirmajiem vizuālajiem iespaidiem un kļūs par atmiņas kodu, lai promejot tas pats apmeklētājs pēkšņi pieķertu sevi pie domas, ka smaržo pēc jaunās mākslas.

Visticamāk, nevajadzētu pārspīlēt mūsu deguna nozīmi vizuālas mākslas uztverē, bet šis fakts ir patiešām mulsinošs, jo parasti tikko pabeigtu darbu terpentīna rūgtumu var saostīt gleznu izstāžu atklāšanā. Tajā brīdī, redzot neizgulēto nakšu zilumus zem mākslinieka acīm un jūtot nenožuvušo krāsu aromu, mēs gūstam reibinošu iespaidu no māk-slas, kas vēl nav atdzisusi no otas pieskārieniem. Bet kāpēc tēlniecības izstādē ož pēc aerosolkrāsām?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ginters Krumholcs ir viens no tiem mūsdienu tēlniekiem, kas ne tikai eksperimentē ar sintētiskiem materiāliem, bet arī konsekventi pārvērš tos savas mākslas zīmolā. Savā jaunajā izstādē viņš atkal pārliecinoši demonstrē, ka krāsotie poliestera sveķi ir materiāls, kas der ne tikai sīkplastikai, bet var apmierināt arī monumentālas tēlniecības prasības.

Izstāde “Kāpēc tu mani nepamodināji?” atšķirībā no mākslinieka iepriekšējām skatēm veido veselu ansambli ar pietiekami skaidru simbolisko vēstījumu, kura centrālais motīvs ir nāve. Protams, nāve ir mūžīga un neizsmeļama tēma, par kuru mākslinieki aizdomājas dažādu iemeslu dēļ. Vieniem tā šķiet filozofiski pievilcīga abstrakcija, citiem – subjektīvi nozīmīgs pārdzīvojums, kam jāgatavojas visu dzīvi. Bet beigās nāves tēmas interpretācija sanāk tikpat krāšņa un daudzveidīga kā pati cilvēce. Tomēr Rietumu civilizācijas vizuālajā kultūrā ir izveidojusies zināma ikonogrāfiskā sistēma, kas atgādināja par dzīves īslaicību (memento mori) tiem, kuri labprāt par to nedomātu. Augļi un dārzeņi ar puvuma pazīmēm, nokaltuši ziedi greznajos pušķos, miroņu skeleti, 
kas aktīvi darbojas starp dzīvajiem, vai cilvēka galvaskausi pie elēģiski degošas galda sveces – tas viss nepārprotami pieder nāves apcerēšanai jeb vanitas tēmai mākslā. Gintera Krumholca izstādītie darbi pievienojas šai tēlu rindai, paplašinot nāves asociāciju loku.

Balto velvju segtajā zālē pieklusinātā gaismā gluži kā baznīcas kriptā trīs skulptūras – divas cilvēku figūras un viens monumentālais panno – spiežas pie sienām, bet aizņem visu platību. Pelēka grīda un tās pašas krāsas gludi noslīpētas figūras kā mirušo ēnas, kā izbalējušas atmiņas, kā sadeguša laika pelni klusumā apdzīvo telpu Skulptūras, kas izlietas no vieglas plastmasas, dod māksliniekam iespēju brīvi spēlēties ar tām kā ar manekeniem. Vīrietis kapucē stumj zārku sienā (zārks pa pusei jau ir pazudis), uz sienas karājas it kā arheoloģiskos izrakumos atsegta skeletu kārta, kuras priekšā gaisā sastingusi sēdošās sievietes (varbūt arheoloģes) figūra. Pēc mākslinieka teiktā, šo tēlu radīšanu inspirējuši atsevišķi ikdienā fiksēti notikumi, piemēram, no braucošas mašīnas loga vērota slimnīcas morga darbinieka rosība ap zārku vai arheoloģisko izrakumu apmeklējums kādā senā mēra laika masu kapsētā. Lai tā būtu, bet svarīgākais šajā gadījumā ir nevis tas, kas eksponēts, bet gan – kā. Kā apvērst zemes plāksni ar virsū sēdošo sievieti tā, lai pats apmeklētājs (nevis skulptūras) pazaudētu gravitāciju un uz īsu brīdi sajustu sevi lidojam bezsvarā? Šķiet, ka tieši tēlniecības darbu un telpas mijiedarbību varētu nosaukt par lielāko šīs izstādes sasniegumu.

Skatoties uz šo krāsu un apjomu spēli, tomēr paliek jautājums – vai mākslinieks ar tēlniecības līdzekļiem varēja adekvāti izteikt savas domas vai pārdzīvojumus? Vai tas, ko mēs varētu saprast bez tēlnieka komentāra, sakrīt ar viņa ieceri? Izstādes nosaukums negaidīti dod ne tikai pavedienu darbu interpretācijai, bet būtiski padziļina tēlu emocionālo kapacitāti. Jaunā šķautne, kas parādās nosaukumā, nomaina drūmo nāves tēmas noskaņojumu pret apcerīgu filozofisku nostāju ar rūgtuma piegaršu. “Kāpēc tu mani nepamodināji?” Kurš? Kad? Kāpēc? Jautājumi bez atbildēm. Vai šeit mums atkal jāsāk minēt, kam mākslinieks uzdod šo jautājumu ar viegli jūtamām pārmetuma notīm? Vai varbūt to uzdod izstādes varoņi, kuru atsegtie kauli vairs nevar klusēt? Pēkšņi nāves un miega tēmas poētiskā veidā saplūst vienā tēlā.

Visticamāk, ka Hamlets zinātu, par ko ir Gintera Krumholca izstāde, jo Šekspīra lugā šis nāves tēmas “pētnieks” skaidri noformulēja, ka nomirt tas ir tas pats, kas aizmigt un ne vairāk: “Gals sirdēstiem un tūkstoš citām likstām, kas mūsu miesas tiesa.” Un viņam bija taisnība, jo garīgie un laicīgie valdnieki, guļot uz kapu pieminekļiem bazilikās, šķiet tikai uz mirkli pievēruši acis. Guļ pelnos Herkulānas un Pompeju iedzīvotāji, sapnī dzirdot, kā trīc zeme no Vezuva nepacietības; guļ klusumā “Barberīnī Fauns” Minhenes Gliptotēkā, savā dabiskumā un skaistumā mulsinot apkārt staigājošās dāmas; uz gaisīga matrača aizmidzis Borgēzes izlutinātais Hermafrodīts; guļ nimfas, dievi, guļ daosu mūks Džuandzi un nevar vienā sapnī ieraudzīt sevi kopā ar tauriņu; guļ mirušo kauli zārkos, sarkofāgos, baznīcu interjeros un muzejos. Guļ arī Gintera Krumholca darbi un, neskatoties uz izstādes nosaukumu, grib, lai viņus pamodina skatītāji ar savu dzīvo uzmanību, “jo kādi gan mums nāves miegā sapņi var rādīties, viss mirstīgais kad zudis?”.

Viedokļi



Aija Cimdiņa, valsts ierēdne: “Nezinot neko vairāk par mākslinieku, šķiet, ka autors ar šiem trim elementiem – sievieti, vīrieti ar zārku un skeletiem pie sienas – liek mums domāt par nāvi. Par nāvi kā eksistenciālu lietu. Telpas izkārtojums ir vēss. Pelēcīgās krāsas rada drūmu nokrāsu. Iespējams, tas radīts ar mērķi, lai veicinātu mūsu domāšanu.”

Velta Rumniece, pensionāre: “Ja sākotnēji apmeklēta Egīla Rozenberga personālizstāde, tad, nonākot līdz Gintera Krumholca izstādei, rodas vilšanās. Tukšums telpā. Un, pasarg dievs, skeleti pie sienas. Vai autors tomēr nevarēja padomāt arī par gados vecākiem cilvēkiem, kas mēdz apmeklēt izstādes? Varbūt es kā vecs cilvēks arī nesaprotu šo moderno mākslu, bet jūtu, ka autors ir centies. Apmeklētāji būs, bet, vai viņi sapratīs, tas ir viņu pašu uzdevums.”

Marius Spiendels, brīvmākslinieks: “Latviešu māksla ir kaut kas nepārspējams. Mani kā modernās mākslas piekritēju sajūsmina autora ideja par skeletiem pie sienas. Radās pat jautājums – vai šie skeleti ir īsti vai tikai veidojums? Trīs elementi, bet kā tie kombinē cits ar citu. Esmu patīkami šokēts. Un to reti māksla spēj ar mani izdarīt.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
4 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 35
14 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 57
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu 8
21:24
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
21:16
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 102
4 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 70
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 26
5 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā 22
Ekskluzīvi 8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 10
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 23
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 88
11 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 15
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 92
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
13 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 13
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 20
15 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 56
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 108
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 49
1 diena