“Būs pamatīgi sniega nodarītie postījumi. Sevišķi no sniega un apledojuma cietuši skujeņi”: secina dārznieks. Vai var ko glābt? 2
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Apkārt dārzam ir piramīdveida tūju dzīvžogs. Nopurinājām no tām bagātīgi sasnigušo sniegu, bet tūjas neliecas atpakaļ – ir izliekušās kā makšķerkāti. Ko darīt? Vai tūjas var glābt?” – jautā Aleksandrīna.
“Šogad visiem dārziem būs pamatīgi sniega nodarītie postījumi. Sevišķi no sniega un apledojuma cietuši skujeņi,” secina stādaudzētājs Andrejs Vītoliņš no stādaudzētavas “Dimzas”. Sniegs un sals pārsteidza jau no paša ziemas sākuma, taču lielākā daļa ziemas vēl priekšā.
Dara, ko var
Īsto ainu varēs redzēt pavasarī un tad domāt, kā labot situāciju. Taču tagad vajadzētu glābt to, kas vēl glābjams, lai postījumi nekļūtu lielāki.
Bojātā tūju dzīvžoga saimnieki tūju zarus var mēģināt sastutēt kā ābeles ražas laikā, ja nemulsina vizuālais izskats. To dara, kad gaisa temperatūra ir plusos, jo salā zari kļūst trausli.
Ja daļa zaru no skujeņa vēl ir vertikāli, var mēģināt atliekušos dzinumus piesiet pie tiem. Krūma iekšpusē dzinumus var sasiet ar dabīga materiāla auklu. Tas svarīgi, jo šāda aukla pati sadalīsies un neieaugs mizā. Zari tikmēr būs paguvuši nostiprināties.
Tagad profilaktiski varētu aptīt ar auklām tos krūmus, kuri vēl nav cietuši no sniega.
Novērš traumas
Apskata augus dārzā un novērtē situāciju. Atlūzušos zarus var nozāģēt. Ja aizlūzis kāds vērtīgs augs vai zars, arī kokam var uzlikt šinu līdzīgi kā cilvēkiem.
Zemajiem skujeņiem un lapu krūmiem pat atkusnī zarus lauza neizkusuši ledusgabali. Ja tādi ir, tos izņem no krūma. Mīkstais sniegs, kas uzsnieg, zemajiem augiem nav tik bīstams. Tomēr papildus mest sniegu uz tiem nevajag, īpaši, ja sniegs ir ar celiņu kaisāmā sāls piedevu.
Tas pats attiecas uz lielajiem skujeņiem vai dzīvžogiem, kuriem uz apakšējiem zariem nevajag lieku sniegu. Būtu vēlams arī atraust tās sniega lavīnas, kas sakrīt uz apakšējiem zariem, kad koku krata.
Turpmāk vajadzētu nopurināt sniegu pēc iespējas agrāk, kamēr tas nav pieledojis pie zariem un sabojājis koka vainagus. Dažkārt dārzu saimnieki nesteidz purināt kokus, bet ļauj sasnigt pēc iespējas vairāk, lai iznāktu efektīgas fotogrāfijas soctīkliem. Taču šāda koku mocīšana nav dārzam draudzīga.
Plāno pārmaiņas
Visvairāk cietuši tieši vecie, lielie skujkoki. Tad nu izvērtē, ko ar sabrukušo augumu darīt. No dārza dekorativitātes viedokļa pāraugušos kokus ik pa laikam vajag likvidēt un aizvietot ar jauniem.
Varbūt sniega nodarījums šogad palīdzēs saņemties šādai dārza rekonstrukcijai.
Ja koka žēl, varbūt var mēģināt no atlikušajiem zariem izveidot kādu neparastāku formu – bonsai kociņu līdzinieku. Taču svarīgi apdomāt, ka katrs cērpams augs regulāri prasīs laiku un rūpes visu atlikušo mūžu.
Visi koki un krūmi pēc spēcīgas vainaga samazināšanas (apgriešanas vai nolūšanas dēļ) atjaunojas ar sevišķu sparu.
Pavasarī varēs izlemt, varbūt daļu dzīvžoga vajadzēs pamatīgi atsēdināt, lai veido jaunu zaļo sienu. Taču arī ar to nedrīkst pārspīlēt, jo veci un pārāk zemu nozāģēti augi netiek galā ar stresu, tāpēc nespēj atjaunoties un raisīt snaudošos pumpurus.
Ievēro!
Lielākais posts dārzam rodas, kad sniegs un sals mijas ar atkusni un izveidojas ledus kārta. Kad sniegs sāk kust, šis smagais ledus atrauj augam zarus.
